LĀB aicina prezidentu neizsludināt Veselības finansēšanas likumu

Latvijas Ārstu biedrības valde aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neparakstīt un neizsludināt Veselības finansēšanas likumu un nosūtīt to atpakaļ Saeimai kā nekvalitatīvi izstrādātu. Latvijas Ārstu biedrība nevar piekrist tik ārkārtīgi vienkāršotai un pilnīgi nepamatotai cilvēku iedalīšanai divās grupās pēc pazīmes – ir vai nav veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai.

 Veselības finansēšanas likuma mērķis būtu nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, bet likums ir uzrakstīts vienīgi un tikai pašiem Saeimas deputātiem, lai viņi, pieņemot likumu par valsts budžetu, atcerētos, ka apņēmušies veicināt labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu. Likuma 11. pantā noteiktās tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros piemērojamas personai, par kuru ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Personām, par kurām šādas iemaksas nav veiktas, pienākas tikai 7. pantā noteiktais valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimums, kurā blakus neatliekamajai medicīniskai palīdzībai ietilpst arī ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi. Ar šo likumu ģimenes ārsta institūcijai tiek netieši uzdots izvērtēt un noteikt, vai par personu ir vai nav veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai.

Ar šo likumu likumdevējs netieši pasaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav obligātas, bet Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas daļēji tiek uzdotas realizēt ģimenes ārstam, kas tiek nostādīts par ķīlnieku starp valsti un personu, kurai nepieciešams veselības aprūpes pakalpojums papildus valsts garantētajam medicīniskās palīdzības minimumam.

Latvijas Ārstu biedrība nevar piekrist tik ārkārtīgi vienkāršotai un pilnīgi nepamatotai cilvēku iedalīšanai divās grupās pēc pazīmes: ir vai nav veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai, ņemot vērā, pirmkārt, ka tās ir obligātas, tātad izvairīšanās no to nomaksas būtu sodāma jebkurā citā civilizētas valsts sodu sistēmā pieņemamā veidā, bet ne ar veselības aprūpes liegšanu, un, otrkārt, ka tās Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanā veido tikai nelielu daļu, lai liegtu sociāli atbildīgā valstī vienas no būtiskākajām cilvēktiesībām – tiesības uz iedzīvotāju tiesiskajai paļāvībai atbilstošu veselības aprūpi un secīgi arī veselību. Likumprojekta 12. pantā iestrādātā veselības apdrošināšanas iemaksa likumprojektā kalendārajā gadā ir 5% no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas, kas, pretēji gaidītajam, nevis veicinās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu veikšanu, bet gan kariķēs iemaksu veikšanas obligātuma principu. Tas ir negodīgi pret nodokļu maksātājiem un var apdraudēt ieinteresētību maksāt nodokļus.

Latvijas Ārstu biedrība  ceļ trauksmi par to, ka likums no aprūpes izslēdz apmēram 300 000 iedzīvotāju un šo pacientu vēlāka ārstēšana ar ielaistām slimībām valstij izmaksās krietni vairāk. Turklāt nav reālu aprēķinu abiem pakalpojumu „groziem” un nav garantijas, ka pie pakalpojumiem tiks godīgs nodokļu maksātājs.