Kvotas vēja parkiem – puvis ābols Latvijas attīstības grozā

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) un nozares partneri – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) – iebilst pret šonedēļ Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā virzītajām kvotām vēja parkiem pašvaldībās un reģionos, jo tās ignorē reālo ietekmi uz vidi, kropļo tirgu un apdraud investīcijas. Asociācija aicina izstrādāt pārdomātu un taisnīgu risinājumu, piedaloties visām iesaistītajām pusēm.

Kvotu sistēma apdraud nozares attīstību

Nozare atbalsta Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus likumprojektā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN), kas paredz IVN procedūras pilnveidošanu un vienkāršošanu. Tomēr pēc šo grozījumu nonākšanas Saeimā un apstiprināšanas pirmajā lasījumā KEM papildināja tos ar jaunu, pretrunīgu un nepārdomātu normu. Tā paredz pašvaldībām tiesības līdz pat 2030. gadam noraidīt IVN akcepta lēmumu vēja parku projektiem, ja pašvaldības teritorijā jau ir akceptēti vēja parku projekti ar kopējo jaudu vismaz 150 MW vai reģionā – 500 MW.

Nozares eksperti norāda, ka šāds ierosinājums ir sasteigts un nav pietiekami izdiskutēts starp nozari un pašvaldībām. Tas ignorēs reālo vēja parku ietekmi uz vidi un sabiedrību, mākslīgi kropļos tirgu un radīs deficīta mehānismu, kas var tikt izmantots negodprātīgiem nolūkiem. Rezultātā pieaugs necaurspīdīgu lēmumu pieņemšana un korupcijas riski. Turklāt šāds regulējums neatbilst tiesību sistēmas pamatprincipiem un var novest Latviju līdz starptautiskām tiesvedībām. Būtiski uzsvērt, ka šādu grozījumu ieviešana sadārdzinās arī elektroenerģijas cenu patērētājam, jo bremzējot vēja enerģijas attīstību, tiek kavēta pieejamas un lētas elektroenerģijas nodrošināšana.

“Diskusijas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē parādīja, ka konkrētais priekšlikums ir nonācis neatbilstošajā likumā, un nozare, sociālie partneri un arī pati ministrija to atzīst. Tas ir kā rudens ražā iemests puvis ābols – tas lēnām bojā sev apkārt esošo ražu, apdraud pārējos ieguvumus, ko paredz sagatavotais IVN likuma grozījumu kopums, un ar laiku radīs neatgriezeniskus bojājumus visai sistēmai,” uzsver Renārs Urbanovičs, VEA padomes loceklis. “Risinājums ir šo priekšlikumu pārvērtēt un skatīt kā atsevišķu likumprojektu, nepadarot IVN likumu kā ķīlnieku vienkāršam un nepārdomātam populistiskam žestam.”

Spēles noteikumu maiņa grauj tiesisko paļāvību

“FICIL ir vairāki ārvalstu investori – vēja parku projektu attīstītāji, – kuri vairāku gadu garumā ir ieguldījuši nozīmīgus finanšu, cilvēku un laika resursus, lai plānotu un īstenotu vēja parku projektus. Daļa projektu atrodas plānošanas stadijā, daļai tiek īstenots IVN. Tikai dažos projektos ir uzsākta būvniecība. Vēja parku, tāpat kā citu enerģētikas projektu, attīstība var ilgt līdz pat 10 gadiem. Vidēji divi no tiem tiek veltīti IVN. Būtiska regulējuma maiņa projekta īstenošanas gaitā var padarīt projekta īstenošanu finansiāli neiespējamu vai ievērojami sadārdzināt projektu, attiecīgi liedzot vai mazinot iespēju tirgū nonākt lētākai elektroenerģijai. Nepamatota vienas atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas ierobežošana reģionos radītu negatīvu signālu par investīciju vidi un mazinātu tiesisko paļāvību Latvijas enerģētikas politikai,” Juris Antužs, FICIL padomes loceklis.

Arī nozares partneri un organizācijas, tostarp LTRK un FICIL, norāda, ka šāds regulējums ir nepārdomāts un birokrātisks. Kamēr Lietuva drosmīgi attīsta atjaunojamo enerģiju, Latvija ar šādu nepārdomātu soli tikai bremzē izaugsmes iespējas. Tas būtu kā ieviest ierobežojumu, cik mājas drīkst būvēt katrā pilsētā neatkarīgi no iedzīvotāju skaita un zemes pieejamības.

“Aktuālajā notikumu virpulī birokrātiski risinājumi jau atkal var ņemt virsroku pār paredzamas un konkurētspējīgas biznesa vides attīstību. Enerģētikas politikai jākalpo kā skaidriem un nepārprotamiem spēles noteikumiem, lai no vienas puses, varētu attīstīties atjaunojamās enerģijas jaudas, kas no otras puses svarīgas, lai ilgtermiņā uzlabotu elektroenerģijas pieejamību un samazinātu cenu gan to patērējošiem uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. LTRK nevar atbalstīt politikas veidotāju ierosinājumus, kas bremzē attīstību šajā virzienā, kā arī rada riskus godīgai konkurencei,” norāda LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēters.

Aicinājums veidot regulējumu kopā

Izvērtējot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas aicinājumu meklēt saprātīgus kompromisa risinājumus sabiedrības satraukuma mazināšanai, VEA piedāvā līdz 2025. gada beigām izstrādāt rīcības plānu, kas līdz nākamā gada vasarai paredzētu izveidot nacionālās līmeņa vadlīnijas vēja parku attīstībai. Tajās tiktu iekļauti vienoti kritēriji kultūrvēsturisko un ainavisko vērtību izvērtēšanai, kas ir būtiski gan pašvaldībām, gan respektējami nacionālā līmenī.

Tādējādi pašvaldības iegūtu praktiskus instrumentus, ar kuriem noteikt pamatotus ierobežojumus vēja elektrostacijas izvietošanai savos teritorijas plānojumu dokumentos. Vienlaikus asociācija aicina KEM izstrādāt un virzīt Ministru kabineta apstiprināšanai normas par trokšņa, zemas frekvences trokšņa un vēja turbīnu radītās mirgošanas izvērtējumu.

Šādu nacionālā līmeņa regulējumu asociācija aicina izstrādāt kopā ar visām piecām iesaistītajām pusēm – Klimata un enerģētikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, teritorijas plānošanas profesionāļiem, vēja enerģētikas nozari un pašvaldībām.

“Tā vietā, lai noteiktu mehāniskas jaudas griestus, mums ir jāizveido kritēriji un jābalsta lēmumi objektīvos datos. Mēs aicinām KEM uz reālu dialogu un kopīgu darbu pie regulējuma, kas veicinās investīcijas un stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību, nevis to bremzēs,” uzsver Katrīna Duka-Gulbe, VEA izpilddirektore.

Attēls: publicitātes