Kvadrātkodi, “laikabiedru” stāsti un radošie uzdevumi: kā rosināt skolēnu interesi par vēsturi

Vēsture kā mācību priekšmets skolā daudziem no mums asociējas ar plašiem tekstiem un dažādiem faktiem vai gadskaitļiem, kas bija jāzina no galvas, tomēr vēsturi var apgūt arī daudz saistošākā un interaktīvā veidā. Īpaši pamatskolā ir svarīgi, lai mācību stundās vēsture atdzīvotos, tāpēc nepieciešami aizvien jauni veidi, kā piesaistīt skolēnu uzmanību, rosināt interesi par vēsturi un palīdzēt iegaumēt lietas, notikumus un personības. Vēsturi var mācīties, “sarunājoties” ar vēsturiskiem personāžiem, spēlējot spēles un risinot burtu šifrus, kā arī skenējot grāmatā ietvertos kvadrātkodus (QR Code), kas aizved uz ārējiem resursiem un attiecīgo tēmu atklāj interesantos video vai virtuālās ekskursijas. 

Lai mācību priekšmetu padarītu dzīvāku un interesantāku un tādējādi skolēniem palīdzētu apgūt vēsturi, bieži izmantoju visādus palīgrīkus. Veidoju darba lapas, kurās skolēni var fiksēt savas pārdomas par katru no tematiem, izdomāju interaktīvus uzdevumus u. tml., līdz radās ideja to visu apkopot vienā mācību līdzeklī. Tā tika radīta Latvijas un pasaules vēstures rakstāmgrāmata. Lai gan daudzi no skolas laikiem atceras, ka grāmatā neko nedrīkst rakstīt vai zīmēt, rakstāmgrāmatas koncepts darbojas tieši pretēji: grāmata ir apvienota ar darba burtnīcu, un vienuviet atrodama gan teorija, gan uzdevumi, gan vieta piezīmēm un jaunām idejām.

Sekmēt pašvadītu mācīšanās procesu

Tāds mācību līdzeklis sekmē pašvadītu mācīšanās procesu, kas ir viens no jaunās kompetenču pieejas mērķiem. Grāmata, kurā apvienoti dažādi interaktīvi elementi, palīdz skolēnam pašam konstruēt savas zināšanas un ar pedagoga atbalstu nonākt līdz secinājumiem. Ja skolēns grāmatā var veikt piezīmes un fiksēt savas idejas, tas veicina apzinātu lasīšanu. Savukārt bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu šāds mācību līdzeklis palīdz noturēt uzmanību.

Skolēnu iesaiste — viena no panākumu atslēgām

Runājot par skolēnu kopējo motivāciju mācīties un apgūt vēsturi, jāuzsver, ka skolēnu ieinteresētība, protams, atšķiras, tomēr ļoti daudz kas ir atkarīgs tieši no veida, kā pedagogs mācību priekšmetu pasniedz: vai stāsta tikai faktus un skaitļus vai tomēr meklē interesantākus un aizraujošākus veidus. Skolēnu iesaiste ir viena no panākumu atslēgām, tāpēc ierasto pieeju vispirms izlasīt tekstu, bet tad izpildīt uzdevumu var aizvietot pavisam atšķirīga kārtība. Piemēram, sākot iztirzāt kādu vēstures posmu vai notikumu, vispirms aicinu skolēnu prognozēt, kā tas būtu varējis notikt, kā attiecīgajā situācijā būtu rīkojies viņš pats, un tikai tad, kad ir pārrunātas vairākas versijas, kopīgi iepazīstam teorētisko materiālu.

Gari teksti neuzrunā un nesekmē atcerēšanos

Piemēram, 7. klases skolēnu vecumā uzmanības koncentrācijas un informācijas apstrādes spējas vēl ir attīstības stadijā, tāpēc ieteicams skolēniem palīdzēt darboties ar tekstu. Sadalot tekstu mazākās daļās, piemēram, rindkopās, un piedāvājot uzdevumus pēc katras daļas, skolēnam ir vieglāk uztvert informāciju. Teksta sadalīšana palīdz mazināt kognitīvo slodzi, ļaujot skolēniem apgūt informāciju pakāpeniski un fokusētāk. Turklāt uzdevumi pēc katras rindkopas veicina aktīvu lasīšanu, kas stimulē dziļāku izpratni un atmiņas veidošanos. 7. klasē skolēni mācās Atēnu vēsturi. To var darīt, lasot garus tekstus vai, piemēram, iepazīstot piecu atēniešu stāstus — lasot Aspazijas stāstījumu par sieviešu lomu un tiesībām Atēnās vai Atēnu valstsvīra, likumdevēja un dzejnieka Solona domas par savām reformām. Neierastas metodes palīdz skolēniem labāk izprast vielu un arī atcerēties apgūto.

Vizuālais materiāls palīdz iejusties

Liela nozīme vēstures apguvē ir vizuālajam risinājumam, tāpēc, piemēram, izdevniecības „Skolas Vārds” mācību līdzekļos ir īpaši padomāts par attēliem. Ar atbilstīgām vizualizācijām varam palīdzēt skolēniem iejusties attiecīgajā vēstures posmā. Vēstures grāmatā ir iekļautas arī krāsojamas ilustrācijas — uzdevumi, kas palīdz bērniem ar koncentrēšanās grūtībām.

Krustvārdu mīklas, burtu šifru uzdevumi vai kvadrātkodu atklātie ārējie resursi, kuros piedāvāti video par attiecīgo tēmu, var lieti noderēt skolēniem, kuri stundā plānoto paveic ātrāk un tādējādi var jēgpilni aizpildīt atlikušo laiku.

Annija Bergmane, Vēstures un sociālo zinību skolotāja, izdevniecības „Skolas Vārds” mācību līdzekļu autore

Foto: publicitātes