Kur liksim 8 000 vidusskolēnus, ja turpināsim mērķtiecīgi likvidēt tālmācību?

IZM izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” nozīmē, ka finansējuma saņemšanai, jāsasniedz noteikts skolēnu skaits. Neizpildot kritērijus vidusskolas posmā, valsts finansējums netiek saņemts nemaz. Šobrīd noteiktos kritērijus neiztur neviena Latvijas privātskola, t.sk. tālmācības skolas, kas saskaras ar vēl vienu izaicinājumu – diskusijām par pedagoga lomu šajā izglītības formā. Jaunais modelis sola taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas Latvijā vai skolēnu skaita konkrētajā skolā, bet spēkā esošā tālmācības definīcija nemaz neatzīst, ka mācību procesā piedalās arī skolotājs. Ja “Programma skolā” tiks apstiprināta, tas varētu nozīmēt aptuveni 80% privātskolu slēgšanu, un rodas jautājums – kur liksim vairāk nekā 8 000 vidusskolēnus, kuri šobrīd mācās tālmācībā?

Vidusskolās varēja uzņemt tikai aptuveni 70% no visiem skolēniem

Šovasar jau piedzīvojām haosu Rīgā, kad galvaspilsētas vidusskolās un ģimnāzijās varēja uzņemt tikai aptuveni 70% no visiem skolēniem, kas absolvēja pamatskolu. Un tas attiecās tikai uz Rīgas bērniem, uz aptuveni 25% no vietām Rīgas skolās pretendēja skolēni arī no Pierīgas un citām pašvaldībām. Tas radīja milzu stresu gan skolēniem, gan vecākiem, gan arī skolu direktoriem. Iedomāsimies, ka šiem skolēniem pievienosies vēl vairāki tūkstoši, kuri šobrīd mācās tālmācībā, vai Rīgas skolas būs gatavas uzņemt visus?

Vai skolēni, kuri šobrīd ir pamatskolā, būs gatavi atgriezties klātienes skolā?

Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, šobrīd vidusskolā tālmācībā mācās 8 284 skolēni. 3 227 mācās 12. klasē, bet vēl 1 297 šobrīd ir pamatskolas pēdējā klasē un cerams, turpinās iegūt izglītību arī vidusskolā. Raugoties uz šiem skaitļiem, rodas vairāki jautājumi – ja nebūs tālmācības, vai skolēni, kuri šobrīd ir pamatskolā, būs gatavi atgriezties klātienes skolā, kuru dažādu iemeslu dēļ ir pametuši? Un, ja šie skolēni tomēr būs gatavi pārvarēt dažādus izaicinājumus un atgriezties klātienes skolā, vai skolas spēs viņus uzņemt? Protams, visi šie skolēni nedzīvo Rīgā – daļa ir no citām pašvaldībām, tomēr lauvas tiesa pretendēs uz vietām galvaspilsētas skolās.

Bērna pāriešana no tālmācības uz pašvaldības skolu valsts izdevumus nepalielina un nesamazina, toties pašvaldību izdevumus palielina vairākkārt. Turklāt, stāsts nav tikai par izdevumiem, bet arī par bērnu labbūtību, atbalsta iespējām un motivāciju mācīties. Bērni, kuri ir pieraduši mācīties savā tempā, sev ērtā laikā, var saskarties ar nopietniem izaicinājumiem, nonākot lielās klasēs, kur vienkopus mācās pat 30 skolēni.

“Pārejas periods” realitātē nozīmē pakāpenisku nozares likvidēšanu

IZM piedāvā trīs gadu pārejas periodu, kuros jau paredzēts sākt finansējuma samazinājumu, taču nav korekti lietot terminu “pārejas periods”, jo finansējumu plānots samazināt no 2026. gada 1. septembra. Šāds “pārejas periods” realitātē nozīmē pakāpenisku nozares likvidēšanu, turklāt bez skaidra plāna, kur turpināsies vairāku tūkstošu bērnu izglītība. Un vai tā vispār turpināsies? Kurš un par kādiem līdzekļiem nodrošinās papildu skolotājus, klases telpas, psiholoģisko atbalstu, sociālos pedagogus? Kur paliks bērni ar trauksmi, veselības problēmām, sportisti, jaunieši, kuri dzīvo ārpus Latvijas vai kuriem tālmācība ir vienīgā iespēja nepamest izglītības sistēmu vispār?

Tālmācība nav kaprīze vai pakalpojums ērtībai, tā ir vienīgā izglītības pieejamības forma tūkstošiem bērnu, kuri dažādu objektīvu iemeslu dēļ šobrīd nespēj mācīties klātienes skolā. Mēs katru gadu redzam, cik daudzi jaunieši atgriežas izglītībā tieši pateicoties tālmācībai, nevis pazūd no sistēmas pavisam. Vai tiešām valsts ir gatava uzņemties risku šos bērnus pazaudēt?

Ja “Programma skolā” mērķis patiešām ir taisnīgāka pedagogu atalgojuma sistēma, to nedrīkst būvēt uz vienas izglītības formas iznīcināšanas rēķina. Pedagogs tālmācībā nav mazāk vērtīgs, arī šeit ir mācību process, ir atbildība, darbs ar bērniem, zināšanu vērtēšana, motivēšana un atbalsts. Šobrīd lēmumi tiek pieņemti atrauti no realitātes skolās un ģimenēs. Neviena sistēma nedrīkst tikt reformēta, ignorējot tūkstošiem bērnu likteņus, tāpēc šobrīd vēl ir laiks apstāties, ieklausīties un labot kļūdas. Ir laiks precizēt tālmācības definīciju, skaidri atzīstot pedagoga lomu tajā. Ir laiks izstrādāt godīgu, datos balstītu pārejas modeli, kas nepieļauj daudzu skolu slēgšanu.

Tālmācības vidusskolas “INTELEKTS” direktore Guna Gabrāne

Foto: publicitātes