Koronavīruss satricina darba tirgu

Līdzīgi kā ekonomikas aktivitāte arī darba tirgus izjuta pirmo koronavīrusa drebuli jau pirmajā ceturksnī, neskatoties uz to, ka ar vīrusa izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi bija spēkā vien pāris pirmā ceturkšņa nedēļu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka faktiskais bezdarba līmenis sasniedza 7.4%, kas ir par 0.5 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Nodarbināto skaits gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 0.2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Pārsteidzoši, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieauga. Tas, visticamāk, liecina par to, ka janvārī un februārī darba tirgus vēl bija ļoti spēcīgs, un darbaspēka trūkums motivēja iesaistīt iepriekš neaktīvos iedzīvotājus.

Dati par reģistrēto bezdarbu rāda, ka bez darba palikušo skaits aprīlī auga vēl straujāk nekā martā, savukārt maijā pieaugums ir kļuvis mērenāks. Turklāt bezdarba kāpumu nedaudz mazina dīkstāves pabalsti, kurus uz maija sākumu saņēma aptuveni 3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Piesardzības pasākumu pakāpeniska mīkstināšana un valdības atbalsta pasākumi mazinās triecienu darba tirgum, tomēr kopumā darba ņēmējam nelabvēlīgās darba tirgus tendences vēl kādu laiku saglabāsies. Uz to norāda arī aprīlī veiktās noskaņojuma aptaujas – pieaug to uzņēmēju īpatsvars, kas domā, ka otrā ceturkšņa laikā nodarbinātība uzņēmumā samazināsies. 

Korona-krīze dažādas nozares un uzņēmumus sasniedz atšķirīgā laikā. Tūrisms un viesmīlība, kā arī liela daļa nepārtikas mazumtirdzniecības cieta ātrāk. Būvniecībā un lielā daļā apstrādes rūpniecības šī ietekme varētu būt novēlota. Protams, ir nozares, piemēram, pārtikas ražotāji un tirgotāji, kā arī lauksaimnieki, IT pakalpojumu sniedzēji un dator-aprīkojuma ražotāji, kuras vīrusa krīze skar mazāk. Turklāt arī vīrusa laikos ir uzņēmumi, kas spēj audzēt apgrozījumu un palielina darbinieku skaitu, bet tie diemžēl ir mazākumā. Tādējādi arī ir pamats domāt, ka bezdarba līmenis varētu turpināt augt līdz pat rudenim. Darba tirgus rādītāju uzlabošanos, visticamāk, varam gaidīt uz gada beigām. Pēc mūsu prognozēm bezdarba līmenis šogad vidēji būs ap 9.5%, līdz ar to tik dramatisku bezdarba pieaugumu kā iepriekšējās krīzes laikā negaidām.

Informāciju sagatavoja: Agnese BucenieceSwedbank vecākā ekonomiste