Ko saka speciālisti par populārākajiem Ziemassvētku ticējumiem?

Teju ikviens ir dzirdējis kādu Ziemassvētku ticējumu, piemēram, par ēdienu skaitu, kas jāliek svētku galdā, vai par zirņu ēšanu. Taču ko par šiem ticējumiem un tajos ietvertajiem padomiem saka speciālisti? Populārākos Ziemassvētku ticējumus komentē BENU Aptiekas piesaistītās ekspertes, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ticējums: Lai nākamo gadu pavadītu labklājība un bagātība, Ziemassvētku vakarā uz galda jāliek 12 dažādi ēdieni un 9 reizes pēc kārtas jāēd.

Uztura speciāliste L. Sondore saka – ir ļoti labi, ja mēs godinām gadskārtu svētkus, ievērojam dažādus ticējumus. Reti kurai tautai Eiropā ir saglabājusies tik dziļa saikne ar tradicionālajiem svētkiem un ēdieniem, kas ceļami galdā šajos svētkos. Taču jāsaprot, ka tie senie laiki, kad, iespējams, ir radušies šie ticējumi, bija laiks, kad saimes bija lielas, Ziemas Saulgriežiem gatavojās laicīgi – kāva cūku, gaļu gatavoja gan svētkiem, gan uzglabāšanai. Ēda graudus, zirņus, pupas – to, kas bija izaudzēts un ko varēja atļauties likt svētku galdā. Vēl jau bija visa garā ziema priekšā, un lielveikalu ar rūpnieciski sagatavotu ēdienu mūsu senčiem nebija, vien tas, kas pašu rokām sastrādāts. Turklāt svētkos pie galda dīvānā nesēdēja – bija rituālās darbības, daudz kustību – rotaļas, dziedāšana, pie kaimiņiem iešana ķekatās.

Arī mūsdienās ir svarīgi ievērot tradīcijas un mācīt tās saviem bērniem, jo tā ir mūsu identitāte. Taču der atcerēties, ka mūsu ikdiena ir mainījusies, turklāt svētki nav pārēšanās maratons! Ja galdā ir likts tradicionāls ēdienu skaits, gatavojiet tos vienkārši, bez liekām taukvielām – zirņus, pupas var izvārīt un likt atsevišķā traukā no saceptās gaļas. Cilvēkiem ir mainījies ēšanas veids – daudzi labprātāk izvēlēsies zirņus ar štovētajiem kāpostiem, nevis ar speķi. Pamēģiniet kāpostus pagatavot bez gaļas vai speķa. Piespiediet klāt sulu no pāris apelsīniem, un rezultāts būs fantastisks! Šādi gatavoti kāposti neradīs smaguma sajūtu. Izvērtējiet savus iecienītākos svētku  ēdienus – lai  galdā nav tikai trekns ar vēl treknāku! Plānojiet svētku galdu kopā ar viesiem – sadaliet, kurš ko atnesīs, vai gatavojiet ēdienus kopā!

Svētku našķus un desertu izvēlēties sev to gardāko – vienu un ar labām sastāvdaļām.  Ieteicams gatavot to mājās, izvēloties labas kvalitātes izejvielas. Labāk apēst vienu un labu ēdienu, nevis daudz zemas kvalitātes un rūpnieciski gatavotus. Smilšu, rauga, biskvītu mīklu var pagatavot mājās – tas būs vienkārši, turklāt arī lētāk. Ja tomēr našķus iegādājieties veikalā – lasiet un izvērtējiet to sastāvu!

Ticējums: Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīs reizes apkārt mājai, lai zobi nesāp.

Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, šāda aktivitāte var tikt uzskatīta par rūdīšanos. Rūdīšanās ir organisma izturības paaugstināšana pret dažādiem ārējiem kairinātājiem – fizisko vides faktoru (piemēram, temperatūras svārstībām, ūdeni), kā arī pret  vīrusiem, baktērijām, parazītiem. Taču paturiet prātā, ka rūdīšanās aktivitātes ir jāuzsāk pakāpeniski, lēnām un jāveic regulāri. Jāatzīmē, ka ne katram der visa veida rūdīšanās aktivitātes, tādēļ ir jāatrod sev piemērotākā, lai rūdīšanās nepāraug nepatikā un tai netiktu atmests ar roku.

Jāteic gan, ka šajā ticējumā tiek aicināts uzsākt rūdīšanos bez sagatavošanās un pakāpeniskuma. Apskriet trīs reizes ap māju basām pēdām aukstā ziemas laikā bez sagatavotības nebūtu prātīgi – tas varētu veicināt saslimšanas risku, jo ķermenim tas varētu būt liels pārbaudījums. Tāpēc to nevajadzētu veikt bez iepriekšējas sagatavošanās un norūdīšanās. Arī citos gadījumos ir kritiski jāizvērtē, kādas aktivitātes un izklaides jums ir piemērotas.

Ticējums: Ziemassvētku vakarā nedrīkst laizīt pirkstus, tad nākamgad tos bieži griezīsi.

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece atgādina – ir būtiski ievērot higiēnas prasības, jo ar rokām, pieskaroties mutei, degunam un acīm, varam pārnest dažādus slimību ierosinātājus no virsmām, priekšmetiem vai pēc tiešiem kontaktiem. Roku mazgāšana ir viens no vienkāršākajiem profilakses pasākumiem, lai palīdzētu novērst dažādas elpceļu un zarnu trakta saslimšanas. Vislabāk roku mazgāšanai izmantot šķidrās ziepes, nevis ziepju gabalu. Ja nav iespējas rokas nomazgāt, var izmantot dezinficējošos līdzekļus. Rokas mazgā pirms un pēc ēšanas, ēst gatavošanas un ēdiena pasniegšanas. Rokas jāmazgā arī pēc tualetes apmeklēšanas, deguna šņaukšanas, klepošanas vai šķaudīšanas, atnākot mājās, pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas, pēc pieskaršanās dzīvniekiem un visos citos gadījumos, kad rodas šaubas par roku tīrību.

Ticējumi par zirņu ēšanu: Ziemassvētkos vajag ēst daudz zirņus — tad būs daudz naudas. / Ja negrib nākamajā gadā raudāt, Ziemassvētkos jāapēd visi zirņi.

Zirņi un pupas ir izcils augu valsts olbaltumvielu un šķiedrvielu avots, saka uztura speciāliste L. Sondore. Zirņu un pupu olbaltumvielas satur aminoskābes, piemēram, holīnu un līzīnu, B grupas vitamīnus, kā arī kāliju, magniju, dzelzi, fosforu un citas minerālvielas.

Kombinējiet pākšaugu ēdienus ar graudu valsts ēdieniem – tā uzņemsiet pilnvērtīgu aminoskābju kombināciju! Savukārt pākšaugu sagremošanu atvieglos to izmērcēšana un kārtīga izvārīšana, kā arī skābpiena produktu lietošana. Gatavošanas laikā sautējumiem un zupām var pievienot ķimenes. Pākšaugu sagremošana lielā mērā ir atkarīga no to ēšanas ikdienā un kādām specifiskām kuņģa un zarnu trakta problēmām. Veselīga uztura ieteikumi iesaka pākšaugus ēst divas, trīs reizes nedēļā visa gada garumā!

Ieteikums – negatavojiet svētku galda vairākus pākšaugu ēdienus ar treknu speķi vai krējumu! Lai katrs ēdājs pats var pievienot papildu sastāvdaļas pēc izvēles! Turklāt pupas un zirņi labi garšos arī tāpat – vienkārši novārīti! Gardēži var vārītas pupas iemarinēt vai  pasniegt sajauktas ar labu olīveļļu un zaļumiem. Ne vienmēr ir jāēd tikai zirņi ar speķi! Ja vienmēr priekšroku dodiet konservētajām pupiņām – šoreiz pagatavojiet tās mājās! Tas nav tik sarežģīti – uz nakti pupiņas iemērc ūdenī, nākamajā dienā noskalo tīrā ūdenī un vāra līdz gatavībai. Rezultāts būs izcils!

Ticējums: Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.

Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver – miega paradumi ir jāveido ilgākā laika periodā, tādēļ diemžēl, pamostoties Ziemassvētkos no rīta agrāk, tas uzreiz nekļūs par paradumu. Taču Ziemassvētki vienmēr var būt par atskaites punktu jauniem veselīgiem paradumiem. Labs miegs ir nepieciešams mūsu veselībai, tāpēc ir būtiski rūpēties par tā kvalitāti! Miegs ļauj uzkrāt enerģiju, jo tā laikā samazinās patērēto kaloriju daudzums un palēninās metabolisms. Veselīgs miegs uzlabo smadzeņu funkcijas. Tas spēj ietekmēt mācīšanās spējas, atmiņu, radošumu, koncentrēšanos, fokusu un lēmumu pieņemšanu. Turklāt veselīgs miegs ietekmē arī emocionālo labsajūtu un samazina depresijas attīstības risku.

Būtiska loma miegam ir arī svara kontrolē, jo miegs ietekmē izsalkuma un sāta sajūtas hormonus, bet miega trūkums palielina izsalkuma hormona jeb grelīna daudzumu un nomāc sāta hormonu leptīnu. Miegs ietekmē arī mūsu imunitāti un  sirds veselību. Miega trūkums var būt saistīts ar lielāku paaugstināta asinsspiediena risku, palielinātai simpātiskās nervu sistēmas aktivitātei, svara uzņemšanai, insulīna rezistencei un paaugstinātam kortizola līmenim.

Ticējums: Ziemassvētkos jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.

Arī šajā gadījumā ir runa par rituālu zināšanu un jēgpilnu pielietošanu mūsdienās, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Senajos laikos svētkos ēda noteiktus ēdienus un ēda visi kopā, kā arī nepārēdās. Mūsdienās Ziemassvētkos un Jaunajā gadā mēdzam būt nomodā ilgāku laiku. Lai nākamajā dienā justos labi, nebūtu diskomforts kuņģa un zarnu traktā, tūska (sejai, pirkstiem, kājām), ir jāievēro mērenība un jābūt kustīgiem. Pretējā gadījumā var nākties vērsties pie speciālista. Lai izvairītos no nepatīkamām pārēšanās sajūtām, atcerieties arī par ūdens dzeršanu, lieciet galdā zaļos salātus, kādu sulīgu augli un atcerieties – naktī nav jāēd!

Ticējums: Lai stiprinātu veselību, Ziemassvētku rītā mājās jāienes tīra avota ūdens spainis.

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro, ka ticējums ietver vairākas norādes par veselīgu dzīvesveidu –  rīta rosmei kalpo pastaiga, turklāt fiziskās aktivitātes svaigā gaisā ir apvienotas ar rūpēm par pietiekamu ūdens patēriņu. Regulāras fiziskās aktivitātes ir daudzu saslimšanu profilaktisks līdzeklis, tās palīdz rūpēties par veselību – imunitāti, sirds un asinsvadu sistēmu, nervu un elpošanas sistēmu, kā arī gremošanas traktu, vielmaiņu un ķermeņa svaru. Tāpat fiziskās aktivitātes veido pareizu stāju, uzlabo kustību koordināciju, stiprina muskulatūru un kaulus, kas ir nozīmīgi osteoporozes profilaksei. Būtiski, ka sportošana un pastaigas svaigā gaisā mazina stresu, uzlabo miega kvalitāti, palīdz mazināt nogurumu, vairo enerģiju un uzlabo garastāvokli.

Tāpat dienas laikā ir svarīgi sekot līdzi pietiekamai ūdens uzņemšanai atbilstoši savam vecumam, svaram, veselības stāvoklim un fiziskajām aktivitātēm, jo slāpes izjūtam vien tad, kad ūdens organismam jau ir nepieciešams. Tāpēc jāpadzeras laicīgi!

Lai skaisti un veselīgi svētki!

Attēls: publicitātes