KNAB amatpersonu konflikts risināms tiesas ceļā

Ministru prezidente Laimdota Straujuma norāda, ka pēdējā KNAB vadītāja rīkojumā nav konstatēti būtiski publisko tiesību procesuālie pārkāpumi, par kuriem Ministru prezidents būtu tiesīgs rīkoties. Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, rīkojuma saturs pēc būtības vērtējams tiesvedības ietvaros. „Vienlaikus jānorāda, ka KNAB vadītājs ir novērsis bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska iepriekš konstatētos pārkāpumus. Līdz ar to nav pamata atkārtoti atcelt KNAB vadītāja lēmumu,” skaidro L.Straujuma.

Savukārt attiecībā uz arodbiedrību piesaisti jau iepriekšējā premjera vērtējumā tika secināts, ka jautājums risināms privāttiesiskā ceļā un nav pakļauts Ministru prezidenta kontrolei.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzskata, ka KNAB ir jāuzlabo līdzšinējā darbība, kā arī jāatgūst zaudētā reputācija sabiedrības acīs, kas ir cietusi tā vadītāja J.Streļčenoka strīdā ar J.Strīķi. Vienlaikus L.Straujuma cer, ka KNAB vadītājs J.Streļčenoks uzlabos savu darbu kā iestādes vadītājs, jo iepriekš tika novērtēts ar „C” atzīmi.

Jau iepriekš ziņots, ka šobrīd prioritāte ir pilnveidot KNAB likuma regulējumu iestādes darba normalizēšanai un efektivizēšanai, nodrošinot tās pamata funkcijas – korupcijas novēršanu un apkarošanu, nevis neproporcionāli lielus laika un cilvēkresursus tērēt ar pamatdarbu nesaistītām darbībām. Tādēļ uzsākts darbs pie KNAB likuma grozījumiem, iestrādājot konkrētus Ministru prezidentam iesniegtos priekšlikumus KNAB pārvaldības un efektivitātes uzlabošanai, t.sk., precizēt iestādes amatpersonu juridisko statusu, premjera veiktās pārraudzības saturu un apjomu u.c.

Darba grupas izstrādātajam likumprojektam jāparedz risinājums arī KNAB priekšnieka disciplināratbildības reglamentam, kas regulētu priekšnieka atbildību, gan nodrošinātu garantiju pret risku, ka disciplinārā atbildība varētu tikt izmantota, lai ļaunprātīgi ietekmētu biroja darbību. Tāpat likumprojektā jāparedz KNAB pašpārvaldes – biroja padomes – lomas pastiprināšanu. Darba grupai jāizvērtē nepieciešamība KNAB likumā saglabāt biroja teritoriālās nodaļas kā biroja struktūrvienības u.c.

Darba grupa ir izveidota, balstoties uz augsta līmeņa ekspertu grupas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā izdarītajiem secinājumiem un Ministru kabineta lēmumu. Ar visiem priekšlikumiem KNAB darbības efektivitātes uzlabošanai, ko izstrādāja eksperti ģenerālprokurora vadībā var iepazīties Ģenerālprokuratūras mājaslapā.  

Likumprojektu par grozījumiem KNAB likumā izstrādās darba grupa Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes vadībā. Darba grupas sastāvā ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja vietnieks Ģirts Blumers, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Līga Loca, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Mertena, Ģenerālprokuratūras Darba analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurors Salvis Rūtiņš, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks,Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Terinka.  

Darba grupai likumprojekts jāiesniedz Ministru prezidentam līdz 2014.gada 1.decembrim.