Ķemeru Nacionālā parka taurgovis palīdzēs uzturēt dabiskos zālājus Ukrainā un Baltkrievijā

Jau gandrīz desmit gadus par dabisko zālāju uzturēšanu Ķemeru Nacionālā parka Dunduru pļavās rūpējas savvaļas taurgovis un zirgi, taču tā kā šo lopiņu skaits gadu gaitā ir krietni  palielinājies, ganības tiem kļuvušas par šauru. Līdz ar to šopavasar vairāki desmiti no tiem dosies palīdzēt uzturēt zālājus Ukrainā un Baltkrievijā.

Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) un Ķemeru Nacionālā parka fonds aicina atpūtniekus, kuri turpmāko četru mēnešu laikā iecerējuši apmeklēt Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dunduru un Melnragu pļavas, neraizēties, ja savvaļas dzīvnieku aplokā manāma lielāka rosība, nekā ierasts – ganību teritorijā laiku pa laikam darbosies speciālisti, kas sagatavos taurgovis transportēšanai uz Ukrainu un Baltkrieviju.

Sākotnēji upes palieņu pļavās ganījās 15 seno tauru pēcteces – taurgovis, kas uz šejieni atgādātas no Beļģijas. Bet desmit seno tarpānu pēcteči Konik poliski šķirnes zirgi Ķemeros no Papes Dabas parka. Tomēr patlaban Dunduru un Melnragu pļavu zālājos jau dzīvo vairāk nekā 120 lielo zālēdāju. Šeit tiem kļūst par šauru, tādēļ pieņemts lēmums no ĶNP 8 taurgovis atdāvināt zālāju apsaimniekošanas vajadzībām teritorijām Ukrainā, savukārt 25 – Baltkrievijai.

“Esam iepriecināti, ka tieši mūsu ganāmpulka taurgovis ārzemju kolēģi izraudzījušies turpmākai savu zālāju teritoriju apsaimniekošanai. Noteicošie faktori ir līdzīgie dzīves apstākļi – laikapstākļi, kā arī dabisko ienaidnieku – vilku – klātbūtne teritorijā. Ja dzīvnieki tiktu transportēti no kādas Rietumeiropas valsts, piemēram, Nīderlandes, viņu iespējas iedzīvoties Ukrainas vai Baltkrievijas klimatiskajos un dabiskajos apstākļos būtu daudz sarežģītākas. Tur dzīvnieki nepieredz tik sniegotas ziemas, arī dabisku ienaidnieku teritorijās nav,” uzsver ĶNP fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa.

Viņš skaidro, ka taurgovju sagatavošana jaunajām ganību platībām Ukrainā un Baltkrievijā ir ļoti sarežģīts un laikietilpīgs process, un, visticamāk, dzīvnieki teritoriju atstās vasaras otrajā pusē. Pirmkārt, sarežģīta ir dzīvnieku atlase jaunajām ganību vietām – jāizraugās grupas ar sociālajām saitēm. Barā nedrīkst nodalīt mātes no šīgada un pērn dzimušajiem teļiem.

Patlaban atlasītie dzīvnieki pārvietoti uz diviem mazākiem ganību iežogojumiem Dunduru un Lielupes pļavās, kur tie, atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām, jāsagatavo izvešanai no valsts. Lai no nepieradinātajiem dzīvniekiem varētu iegūt nepieciešamās analīzes un veikt citas sagatavošanas procedūras, tostarp, to iezīmēšanu, tie vairākkārt uz īsu brīdi tiks arī iemidzināti. Pirmā procedūra jau veikta, bet būs vēl divas, tādēļ Nacionālā parka apmeklētāji lūgti necelt lieku trauksmi un izturēties ar sapratni.

Līdz promvešanai dzīvnieki abos iežogojumos tiks uzraudzīti un monitorēti, tādejādi pilnībā pārliecinoties par viņu atbilstību pārvietošanai uz jaunajām mājām. Tiem būs pieeja gan dzeramajam ūdenim, gan barībai, kas regulāri tiks pievesta.

Zālāju noganīšana ar seno tauru un tarpānu pēcteču palīdzību, kas pielāgoti dzīves apstākļiem savvaļā, visā pasaulē pēdējos gadu desmitos kļuvusi par ļoti atzītu praksi, kas lieliski palīdz dažādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās uzturēt bioloģisko daudzveidību. Arī vēsturiski tieši lielie zālēdāji uzturēja pļavas un veicināja mozaīkveida ainavu pastāvēšanu.

Mūsdienās vairums dabisko pļavu ir pārveidotas tīrumos un kultivētos zālājos. Tā ir cilvēka veidota kultūrainava, kurā augu un dzīvnieku valsts ir nabadzīga un vienveidīga. Noganīšana ir pļavu aizsardzības pasākums, jo bez pļaušanas vai ganīšanas pļavas aizaug ar krūmiem, kokiem vai augstajiem zālaugiem. Dabīgās pļavas kļūst par izzūdošiem un apdraudētiem biotopiem, bet pļavu retās un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, piemēram, grieze vai vairākas orhidejas zaudē savu dzīves telpu un piemērotos barošanās un vairošanās apstākļus.

Foto: publicitātes