Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs piekopj neveselīgu dzīvesveidu

Latvijā katrs trešais (31 %) atzīst, ka piekopj neveselīgu dzīvesveidu, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.  Turklāt indekss atklāj, ka  59 % iedzīvotāju veic par maz fizisko aktivitāšu, bet katrs piektais (22 %) neveselīgi ēd.

Latvijas Fizioterapeitu asociācijas vadītāja, fizioterapeite Līga Līdumniece norāda, ka mazkustīgums un neveselīgs dzīvesveids ir izplatīta problēma dažādās vecuma grupās. Iemesli tam ir dažādi – nereti tā ir audzināšana, kad vecāki un citi ģimenes locekļi ar savu piemēru bērnībā nav iemācījuši, ka veselīgi ēst un pietiekami daudz kustēties ir būtiski veselības saglabāšanai. Dažkārt cilvēki arī apjūk veselīga dzīvesveida informācijas  pārbagātībā, nespēj piemeklēt sev piemērotas fiziskās aktivitātes un kļūdaini uzskata, ka veselīgs uzturs ikdienā izmaksā dārgi.

Sievietes vairāk pievēršas veselīgai ēšanai, vīrieši fiziskajām aktivitātēm

Veselības indekss atklāj, ka par veselīgu savu dzīvesveidu uzskata 69 % aptaujāto sieviešu un 63 % vīriešu. Vīriešu vidū ir arī daudz vairāk neveselīgas pārtikas cienītāju – 27 %, kamēr dāmu vidū ar neveselīgas ēšanas ieradumu grēko 16 %. “Sabiedrībā ir dažādi mīti par veselīgu dzīvesveidu un veselīgu ēšanu, piemēram, daudzi domā, ka veselīga pārtika ikdienā ir izmaksā krietni dārgāk, jo pirmais, kas nāk prātā, – dažādi bio un eko produkti, kam veikalu plauktos var būt augstākas cenas. Ir svarīgi saprast, ka daudzi pārtikas produkti, kurus ikdienā esam raduši ēst, ir veselīgi – piemēram, kartupeļi, kāposti, burkāni. Šai gadījumā būtisks ir produktu pagatavošanas veids – priekšroku dot vārītiem, sautētiem ēdieniem, nevis eļļā vai taukos kārtīgi saceptiem, ar kuriem, pašiem nemanot, uzņemsim krietnu devu tauku. Būtiski piedomāt arī pie ēdiena porciju lieluma – arī veselīgi pagatavotos ēdienus ēst samērīgi un nepārēsties,” iesaka “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Lai arī Veselības indekss rāda, ka sievietes kopumā biežāk nekā vīrieši cenšas piekopt veselīgu dzīvesveidu, cita aina paveras, vērtējot fizisko aktivitāšu daudzumu – 45 % kungu atzinuši, ka veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, kamēr sieviešu vidū to atzina vien katra trešā (32 %).

Pēc sadalījuma pa vecumu grupām fiziski visaktīvākie ir jauni cilvēki 18 – 24 gadu vecumā (49 %), bet fiziski visneaktīvākie ir seniori (64 – 75 gadu vecumā), kuru vidū pietiekami daudz fizisko aktivitāšu veic katrs trešais (30 %).

Lai regulāri sportotu, svarīgi atrast sev piemērotu un patīkamu aktivitāšu veidu

Fizioterapeite L. Līdumniece skaidro, ka ikvienam ir ļoti būtiski atrast sev patīkamu fizisko aktivitāšu veidu kā vasarā, tā arī gada vēsajā sezonā, pēc nepieciešamības konsultējoties ar ekspertiem – ģimenes ārstu, fizioterapeitiem. “Katrs, neatkarīgi no vecuma, var sev piemeklēt tādu fizisko aktivitāti, kuras laikā nemaz nejutīsi, ka sporto. Kādam cilvēkam hobijs ir skriešana, kāds cits ir riteņbraukšanas entuziasts – ļoti svarīgi, lai izvēlētais aktivitātes veids patiktu, neizraisītu pārslodzi un neradītu organisma pretreakciju. Šāda regulāra pretreakcija var rezultēties ar cilvēka nevēlēšanos sportot vispār, bet realitātē viņš visticamāk vienkārši nebūs atradis sev piemērotu aktivitāti,” skaidro eksperte.

“Vēl viens izplatīts iemesls, kāpēc cilvēki dažkārt izvēlas nesportot, ir zināšanu trūkums par pareizu vingrinājumu tehniku, konkrētam sporta veidam piemērotu apģērbu un apaviem. Šādās situācijās nevajadzētu kautrēties un pēc padoma droši vērsties pie fizioterapeitiem un fiziskās sagatavotības treneriem,” papildina L. Līdumniece.

Sievietes biežāk nekā vīrieši lieto uztura bagātinātājus un vitamīnus

Sievietes teju divtik biežāk nekā vīrieši izvēlas veselību stiprināt, lietojot dažādus uztura bagātinātājus (32 % pret 18 %). “Vislielākais pieprasījums pēc uztura bagātinātājiem ir gada tumšajā un vēsajā sezonā, kad organismam nepieciešami papildu vitamīni un minerālvielas. Vispieprasītākie nemainīgi ir C un D vitamīni, kā arī magnijs, kalcijs, A, B un E vitamīni,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Foto: publicitātes