Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka cilvēks ar diabētu nevar strādāt algotu darbu

Cukura diabēts ir viena no pasaulē izplatītākajām hroniskajām slimībām, kuras pamatpazīme ir paaugstināts glikozes daudzums asinīs. Latvijā vien cukura diabēta reģistra uzskaitē* atzīmēti 91 571 cilvēki, turklāt to skaits katru gadu ievērojami pieaug. Sabiedrībā zināšanas par cukura diabētu ir nepietiekamas un pat maldinošas, piemēram, katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (12%) uzskata, ka diabēta pacienti nevar strādāt algotu darbu, savukārt katrs piektais (19%)– pārliecināts, ka diabētu ieguvis cilvēks nevar dzīvot normālu dzimumdzīvi, secināts “Euroaptieka” aptaujā**.

Lai izglītotu sabiedrību un aicinātu veikt regulāru diagnostiku, “Euroaptieka” sociālas kampaņas ietvaros šī gada marta mēnesī vērš pastiprinātu uzmanību saslimšanai ar I un II tipa diabētu. No 1. līdz 31. martam pēc iepriekšējas pieteikšanās telefoniski vai uz vietas septiņās “Euroaptieka” aptiekās Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī un medicīnas centrā VESELS CILVĒKS ir iespēja bez maksas noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs, kā arī saņemt farmaceitu padomus dzīves kvalitātes uzlabošanai un izdevīgāko diabēta preperātu iegādei. Tāpat sociālās kampaņas ietvaros marta mēnesī Veselības centra 4 filiālē “Anti-Aging Institute”, uzrādot Medus karti, iespējams saņemt -15% atlaidi uztura speciālista konsultācijai un bioimpedencei – ķermeņa masas uzbūves proporciju analīzei.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem iedzīvotāju vidū izplatīts ir viedoklis, ka diabēts ir neveselīga dzīvesveida sekas, kam cēlonis ir nepareiza ēšana un mazkustīgs dzīvesveids (28%) vai pārāk liels cukura un cukuru saturošu produktu patēriņš (27%). Katrs piektais (20%) diabētu saredz kā iedzimtas veselības problēmas. Tāpat katrs piektais (22%) ir pārliecināts, ka diabētu ieguvis cilvēks nemitīgi grib ēst saldumus; viedoklis jo īpaši raksturīgs iedzīvotājiem vecumā līdz 30 gadiem. Ar svara pieaugumu diabēta saslimšanu saista 40% iedzīvotāju. Daudz retāk (16%) ir pārliecināti, ka diabēts var būt saistīts arī ar svara samazināšanos.

Aptaujas dati ieskicē, kā ar diabētu diagnosticētus cilvēkus uztver darba vidē – katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (12%) uzskata, ka diabēta pacienti nevar strādāt algotu darbu, savukārt 4% aptaujāto saskarsmē ar kolēģi, kuram ir diabēts, pat izvairītos lietot kopīgus traukus un biroja priekšmetus. 6% norādīja, ka ierobežotu vai pārtrauktu komunikāciju, atturētos kopīgi ieturēt pusdienas vai arī izvairītos no iespējas satikt. Lai kliedētu mītus un aicinātu veikt regulāru diagnostiku, “Euroaptieka” sadarbībā ar medicīnas centru “Vesels cilvēks” martā apmeklēs lielāko Latvijas uzņēmumu kolektīvus, izglītojošā lekcijā stāstot par preventīvu diabēta novēršanu un veicot diagnostiku darbiniekiem.

“Zināšanu trūkums neizbēgami noved pie neregulāras diagnostikas, taču, piemēram, II tipa cukura diabēts attīstās lēnām un var noritēt bez pamanāmiem simptomiem. Pat ja nav sūdzību par pašsajūtu, cukura līmeni asinīs jāpārbauda vismaz reizi gadā, mērījumu rezultātus apspriežot ar ģimenes ārstu vai farmaceitu. Daudzus II tipa diabēta gadījumus var novērst, piekopjot veselīgu dzīvesveidu, turklāt riska samazināšana sākas mājās – ģimenē. Veselīgs uzturs, regulāras fiziskas aktivitātes un rūpes par savu veselību – tie ir veselīga dzīvesveida pamatelementi, kas jāievēro ikvienam – gan individuāli, gan, atbalstot ģimenes locekļus, jo II tipa diabēts var skart ikvienu,” stāsta “Euroaptiekas” aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga.

*Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem par 2017. gadu.

**”Euroaptieka” veica aptauju sadarbībā ar “Snapshots” 2020. gada februārī, un tajā piedalījās 509 respondenti.

Foto: publicitātes