Katrs ceturtais Latvijas skolēns mācās nelabprāt

Mācību procesu interesantāku padarītu tehnoloģiju izmatošana un skaidrojums, kā stundās stāstītais pielietojams praktiski, atzīst puse aptaujāto skolēnu. Mācību saturu vieglāk būtu uztvert, ja satura veidošanā vairāk tiktu izmantoti video un animācijas. Tāpat katrs piektais vecāko klašu skolēns labprāt ar skolasbiedriem un skolotājiem sazinātos, izmantojot sociālos tīklus, noskaidrots veiktajā pētījumā.

“Lai arī vairumam skolēnu mācības patīk, gan pedagogiem, gan vecākiem būtu jāmeklē iemesli, kāpēc joprojām vairāk nekā ceturtā daļa skolēnu labprātāk mācās paši un viņiem darbs stundās nepatīk. Motivācijas trūkums var ietekmēt skolēna sasniegumus, tāpēc jo īpaši svarīgi ir meklēt jaunu pieeju mācību procesa organizēšanai,” atzīst LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Daiga Kalniņa.

Katrs trešais aptaujātais skolēns norāda, ka viņa skolā netiek izmantotas tehnoloģijas vai to izmanto mazākums skolotāju. Mācību spēki šo atbildi atzīmējuši salīdzinoši retāk, lai gan arī viņu vidū 16% uzskata, ka tās netiek izmantotas pietiekami.

Pedagogi norāda, ka mācību procesu uzlabot palīdzētu moderns aprīkojums (72%), laiks, ko veltīt mācību satura radīšanai (61%), direktora un skolas vadības atbalsts (40%), semināri, lekcijas vai kvalitātes celšanas kursi (40%), kā arī rokasgrāmatas vai citi praktiski mācību materiāli (35%).

“Pērnā gada programmas “Samsung Skola nākotnei” finālisti pierādīja, ka skolotāji un direktors var mainīt pieeju mācību procesam un izstrādāt pārmaiņas, kas dažādo ikdienu. Reizēm skolotāji aizmirst, ka modernās tehnoloģijas ir daļa no jauniešu personības un arī mums ir jāmainās. Tehnoloģiju attīstība ir neizbēgama, jautājums tikai, kā spēsim pielāgoties un saglabāt jauniešu interesi un motivāciju,” uzsver Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes profesors.

Foto: publicitātes