Kas ir depresija? Kā to atpazīt un kliedēt mītus?

Ārste psihiatre Marina Veģere no veselības centra „Vivendi” lasīja lekciju par psihoemocionālās veselības veicināšanu akcentu liekot uz depresiju kā slimību.

Dr. Veģere uzsvēra, ka „Pilnīgā veselībā ietilpst cilvēka fiziskā, psihiskā un sociālā labsajūta, spēja funkcionēt, sasniegt labklājību sabiedrībā, laba dzīves kvalitāte.  Savukārt, psihiskā veselība ir labsajūtas stāvoklis, kad ikviens indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un dot ieguldījumu sabiedrībai. Psihiatrija vienmēr ir subjektīva, jo nav arī vienādu cilvēku.”

Depresija progresē

Ar depresiju pasaulē slimo 121 miljons iedzīvotāju, tas ir aptuveni no 2,3% līdz 6%. Šie dati nāk no dažādu Eiropas valstu pētījumiem. Ja 2005 gadā no depresijas cieta 27% Eiropas ļaužu, tad 2011.gadā šis skaitlis ir 38%. Saslimušo skaits pieaug tieši attīstītajās sociālajās valstīs. Tiek lēsts, ka tas var pieaugt līdz 40%! Ja pagaidām psihisko saslimšanu uzskaitījumā depresija ieņem 3. vietu pēc trauksmes un miega traucējumiem, tad 2030.gadā tā varētu ierindoties 1. vietā, apsteidzot sirds un asinsvadu saslimšanas un vēzi. Mūsu valsts pašreiz tuvojas 2% saslimušo. Jāpiebilst, ka tie ir reģistrētie slimnieki, kas vērsušies pēc palīdzības. Faktiski saslimušo ir vairāk, jo neba visi griežas pie ārsta.

Mīti

Depresija ir gribas spēka trūkums un vājš raksturs. Ja kādam ir depresija, tad labākais veids, kā palīdzēt, ir mēģināt viņu uzmundrināt. Depresija tās ir negatīvas emocijas. Tikai sievietes slimo ar depresiju, īstus vīriešus tas neskar. (Slimo arī vīrieši 5%−12%, bet viņi mazāk vēršas pēc palīdzības, sievietes 10% −15%.) Depresija un skumjas ir viens un tas pats. Depresija ietekmē garastāvokli, bet ne pārējo ķermeni. (Cilvēka organisms ir vienots vesels.) Depresiju ārstē tikai ar medikamentiem, kuri būs jālieto visu mūžu, tie rada atkarību. (Te var būt medikamentu atcelšanas mehānisms. Tie jāatceļ pakāpeniski. Ja cilvēks jūtas slikti, jāturpina lietot.)

Riska faktori

Psihosociālais stress, sociālā atbalsta trūkums, ilgstoši nepatīkami sadzīves notikumi, piespiedu dzīvesvietas maiņa, kas lielākoties skar vecus cilvēkus, kuri pārbrauc dzīvot pie bērniem, bet viņu mājās nejūtas labi. Te būtu nepieciešama saruna: kā tu jūties? Dažreiz ģimene visu laiku strādā, un vecais cilvēks jūtas vientuļš savējo vidū. Nopietna fiziska slimība. Ja cilvēks visu laiku cieš sāpes no kādas hroniskas kaites. Dažādas atkarības. Šķirti un vientuļi cilvēki. (Ne vienmēr vien ir vientuļš!) Ja ir bijuši iepriekš garastāvokļa traucējumi vai depresija ir bijusi pašam vai kādam no 1. pakāpes radiniekiem.

Pašnāvības riski. Pašnāvība nav normāla reakcija uz stresu. Ja cilvēks par šo tēmu runā, tad viņš kādreiz var to arī izdarīt! Sliktākais iznākums ir tiem, kam jau ir kāds plāns – kurā vietā, kad un ar kādiem līdzekļiem suecīdu veikt. Ir ļaudis, kas nerunā, bet izdara! 1) Tie ir vientuļi vīrieši virs 40 gadiem ar atkarības problēmām. 2) Seniori gados ar slimībām, ja viņiem pastāvīgi ir jācieš sāpes. Gudru cilvēku veidi, kā aiziet no dzīves ir savādāki, bet tas nenozīmē, ka viņi tam nav pakļauti. Pašnāvība notiek slimības ietvaros, tā nav vājuma pazīme. Biežākie veidi ir: kāršanās, šaušana galvā, vēnu griešana un tablešu pārdozēšana vai to lietošana milzīgās devās kopā ar alkoholu. Pēdējie divi nav tik efektīvi. Īpaši tabletes var reaģēt dažādi. Jāzina deva, cik tās lietot, lai panāktu rezultātu.

Depresijas dēļ mēs katru gadu pazaudējam nevajadzīgi daudz cilvēku!

Būtiskākās pazīmes

Brīdinājuma pazīmes: skumjš noskaņojums, viegla aizkaitināmība, nespēja tikt galā ar savu ikdienas slodzi, lielāka nepieciešamība pēc miega (normālam miegam nepieciešamas 8 stundas), palielināta ēstgriba, (pēc 65 gadiem, kad noveco kuņģa un zarnu trakts var būt lielāka tieksme pēc saldumiem), miegainība dienas laikā, slikta pašsajūta rītos vai vakaros, orientēšanās uz negatīvām emocijām, dažādas sāpes ķermenī, kas vairāk rodas uz nervu pamata, vājas adoptācijas spējas. Īstu depresiju ir grūti notēlot. Jo depresīvam cilvēkam nav tieksmes vispār kaut kur iet un kaut ko darīt.

Depresijas simptomi: depresīvs nomākts garastāvoklis, zudusi prieka sajūta un intereses Ja cilvēks vispār nespēj izjust prieku kā emocijas, tas viņā rada dziļu un arvien dziļāku depresiju. Enerģijas zudums, nogurums, samazināta aktivitāte, nespēks, koncentrēšanās grūtības, domas par dzīves bezjēdzību, pašcieņas un pašpaļāvības trūkums, vainas apziņa, pašnāvības domas.

Ja šie simptomi ir tikai 2 nedēļas un mazliet vairāk, cilvēks var tikt galā pats vai ar kādu aprunājoties. Ja tie turpinās virs 2 mēneši, tad depresija ir vidēji smaga, ja virs pusgada – smaga. Jāvēršas pēc palīdzības.

Ķermeniskie simptomi: Interešu un gandarījuma trūkums par jau padarīto, emocionālo reakciju trūkums par apkārt notiekošo, sliktāka pašsajūta rīta stundās, psihomotora  aizvērtība, svara zudums, pazemināts libido, sirdsklauves, elpas trūkums, pastiprināta svīšana, sāpes, ko nevar izskaidrot.

Ja ir šāda veida simptomi, cilvēkam jāgriežas pie Ģimenes ārsta, psihiatra, psihoterapeita. Ja ir atkarības problēmas, arī pie narkologa.

Pie psihiatra nav nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums, bet vēlams ņemt līdzi asinsanalīžu ainu un izrakstu, ar kādām slimībām cilvēks slimo.

Profilakse

Ļoti svarīgs ir sociālais aspekts. Pat ja cilvēkam nav ģimenes, viņam ir kolēģi, kaimiņi, draugi, paziņas, kas savlaicīgi pamana pazīmes līdzcilvēkā un aicina viņu vērsties pie speciālistiem. Ja arī sākumā seko noraidījums. Nevajag apvainoties, jo tā runā slimība, nevis cilvēks. Vēlāk viņš jums pateiks paldies.

Ļoti svarīgi ir iesaistīties sociālajās aktivitātēs. Pozitīvais stress pa laikam cilvēkam ir vajadzīgs. Labas ir fiziskās aktivitātes: skriešana, peldēšana, nūjošana, pastaigas u.c. Cilvēkam vajadzētu vismaz 30 minūtes dienā trenēties. Jāņem vērā katra veselības stāvoklis. Aktīvam jābūt visu gadu.

Svarīgi ir ēšanas paradumi. Cilvēka organismam ir nepieciešami vitamīni un minerālvielas. D vitamīna, B grupas vitamīnu, kālija, kalcija un nātrija deficīts var radīt psihiskas saslimšanas. Jāēd ir tad, kad gribas un ar prieku un baudu. Jādzer ūdens, ja nav karsta diena, 2 litri dienā. Depresija var būt gan ar gan bez miega traucējumiem. Būtiska ir miega higiēna – 2 stundas pirms gulēt iešanas neskatīties TV, īpaši uztraucošus raidījumus, neēst, noskaņot sevi miegam, uzvilkt nakts kleitu vai pidžamu, izdzert glāzi piena vai zāļu tēju, meditēt.

Nozīmīgi ir rūpēties par savu ārējo izskatu, tas palīdz justies labi. Ja cilvēkam ir vienalga, kā viņš izskatās, tad tas nav labi. Vajag atrast hobiju! Trenēt atmiņu, šķirstot fotoalbumu, lasot, mācoties kaut ko jaunu (floristika, datorprasmes), iesaistīties kādā pašdarbības kolektīvā. Laiku pa laikam vajag iziet no savas komforta zonas!

Būtiska ir elpošana caur diafragmu. Ja cilvēks uz to ir trenēts, tad viņš ar elpošanu vien var pārvarēt panikas lēkmes.

Ligita Ābolniece, autores foto