Kardiologs: holistiskā pieeja ir komandas darbs

Kā skaidro kardiologs, profesors Gustavs Latkovskis, holistiskā pieeja ir sens ārsta darba pamatprincips jau kopš medicīnas pirmsākumiem – tā ir gan ārsta pieeja pacienta novērtēšanā un ārstēšanā no visiem iespējamiem aspektiem, gan multidisciplinārā pieeja, kurā kopīgi sadarbojas dažādu specialitāšu ārsti, piemēram, endokrinologs, kardiologs, nefrologs, psihoterapeits, psihiatrs un citi profesionāļi un noskaidro pilnīgi visu, kas ir saistīts ar pacienta veselību – kā fizisko, tā garīgo stāvokli – lai gan savlaicīgi noteiktu veselības risku, gan diagnosticētu un nozīmētu piemērotu terapiju.

“Mēs, dažādu specialitāšu ārsti, nemitīgi apgūstam jaunas zināšanas ar dažādām niansēm, un mums ir svarīgas konferences, kur viens otru papildinām. Ikdiena mums ir ārkārtīgi aizņemta, bet konferences ir veids, kā satikties un apmainīties ar zināšanām par jaunākajiem atklājumiem un idejām par to, kā tos pielietot. Sevišķi lielu komandas darbu prasa šī visaptverošā jeb holistiskā pieeja pacientu diagnosticēšanā un ārstēšanā, jo arvien biežāk savā darba ikdienā saskaramies ar to, ka simptomi vienā orgānā liecina par problēmas sakni citā,” komentē profesors, reflektējot par tēmu holistiskā pieeja ambulatorajā aprūpē, par kuru dažādu specialitāšu ārsti diskutēs 28.septembrī Jelgavas poliklīnikas organizētajā konferencē. Tajā kardiologs ilustrēs dažus piemērus no savas darba ikdienas, kurā redzams, kā holistiskās pieejas elementus pacientu diagnostikā pielieto viņš un kolēģi no citām specialitātēm.

Lai gan G. Latkovska pamatspecialitāte ir kardioloģija, viņš praksē ir pievērsies arī tēmai par nieru funkcijas saistību ar sirds un asinsvadu slimībām. Lai paskaidrotu šo saistību, profesors atgādina, ka holesterīna izgulsnēšanās artērijās jeb ateroskleroze – no kā pārsvarā no tā cieš sirds artērijas, galvas, kakla artērijas, miega artērijas, smadzeņu artērijas, kāju artērijas – ir biežākais iemesls, kādēļ cilvēkiem attīstās kardiovaskulārie notikumi, attiecīgi viņš tam darbā pievērš īpaši lielu uzmanību. Tomēr ir zināms, ka cilvēkiem, kuriem ir nieru funkcijas traucējumi, šo slimību risks ir sevišķi augsts. Turklāt risks ir paaugstināts arī pat samērā jauniem cilvēkiem, kuriem ir atrodams agrīns nieru bojājums, ko, savukārt, var diagnosticēt ar speciālu urīna analīzi. Tāpat kardiologs pastāvīgi atgādina, ka asinsvadu problēmu iedīgļi var parādīties jau pusaudžu un divdesmit, trīsdesmit gadu vecumā: “Mēs, ārsti, redzam daudz jaunu cilvēku, kuriem šī slimība jau ir ielaista un iepriekš nav saprasts, ka ir bijis jāmēra un jāzina gan savs asinsspiediens, gan holesterīna līmenis, tāpat arī jāievēro veselīgs dzīvesveids. Izrunājam fizisko aktivitāšu, ēšanas, smēķēšanas, ikdienas režīma jautājumus.”

Atbildot uz jautājumu, kas notiek ar cilvēku, tuvojoties četrdesmit un piecdesmit gadu slieksnim, profesors uzsver, ka šajā vecumposmā jau ir mērķtiecīgi jāvērtē riski, vai nav pienācis tas brīdis, kad nepietiek tikai ar dzīvesveida sakārtošanu. No savas pieredzes viņš zina teikt, ka daudziem tas tā arī neizdodas un daži par to pat īpaši nedomā, ka tas uz viņiem attiecas: “Tas nereti ir laiks, kad cilvēki ierodas ar konkrētām sūdzībām un ārstu komandai ir jāvērtē, vai nav pienācis brīdis, kad jāsaka “stop’’, tagad jau ir jāsāk darīt ko vairāk, ar pareizu dzīvesveidu vien nepietiks.”

“Viens piemērs, kad man kā kardiologam jādomā krietni ārpus “savas kastītes”. Mums ir ārkārtīgi daudz rīku, ar ko noteikt, cik reāli cilvēkam ir sirds-asinsvadu slimību draudi, katram no tiem ir savi plusi un mīnusi,” skaidro G.Latkovskis un akcentē, ka tomēr Latvijā novārtā ir palicis viens no ļoti svarīgiem šādiem augsta riska indikatoriem – specifisks urīna tests, ar kura palīdzību nosakām olbaltumvielu daudzumu urīnā (parastā urīna analīzē to neredz) un varam pamanīt agrīnu nieru bojājumu, kas ir priekšvēstnesis kardiovaskulārajām slimībām.

Kāds sakars sirdij ar nierēm? “Nieres ir ļoti labi apasiņots orgāns, tādēļ pat šī nelielā olbaltumvielu daudzuma palielināšanās urīnā jau parādīs, ka mūsu asinsvadi jau tiek bojāti, kas gan var būt dažādu iemeslu dēļ – pārāk augsts asinsspiediens, nosliece uz cukura diabētu u.c. Savukārt, šis nieru bojājums rādīs, ka problēmas līdz ar to var būt ar visām organisma artērijām. Piemēram – mūsdienās ir pieejama arī jauna zāļu grupa, kura sākotnēji bija domāta cukura diabēta ārstēšanai, bet izrādījās, ka tā arī efektīvi samazina sirds-asinsvadu slimību risku pacientiem ar nieru bojājumiem. Arī man kā kardiologam ir svarīgi noskaidrot pacientu nieru stāvokli, lai noteiktu, kuros gadījumos ir vērts lietot šīs zāles,” stāsta profesors. Tātad, rezumējot – redzot šo savstarpējo saikni, ārsti iegūst jaunus ceļus, kā uzlabot pacienta veselības stāvokli.

Cits piemērs – dažu kardiovaskulāro slimību risks ir paaugstināts tieši cilvēkiem, kuri naktīs krāc un arī šis jautājums ir kardiologa uzmanības lokā: “Daži no maniem kontroljautājumiem ir ‘’Vai jums pa dienu ir miegainība?”, “Vai jūs pa naktīm krācat?”, “Vai naktī guļot mēdz aizkrist elpa?”, “Vai ir elpošanas pauzes?”. Ja kāda no atbildēm ir pozitīva, tad skatāmies obstruktīvās miega apnojas virzienā. Daudzi pacienti, sakārtojot savu miegu, saka, ka jūtas daudz labāk, jo tas palīdz sakārtot asinsspiedienu un pašsajūtu pa dienu. Tas mazina arī aritmiju risku.”

G. Latkovskis uzsver arī tādu jautājumu nozīmi, kas var sniegt informāciju par pacienta psihoemocionālo stāvokli: “Kad pacients pie manis ierodas uz konsultāciju, es mēģinu sadarboties ar viņu – kopīgi pārrunāt visus veselības aspektus, lai viņš vai viņa saprastu, par ko ir runa un kopīgi pieņemtu lēmumu. Esot labākā psihoemocionālā stāvoklī, ir iespējams sakārtot arī uzturu un pieņemt labākus lēmumus savas veselības labā dienas laikā. Jautājumi “Kā jūs jūtaties ikdienā?”, “Kāds ir noskaņojums?” palīdz atpazīt depresiju, un tad var būt nepieciešama psihiatra vai psihoterapeita palīdzība.”

Kardiologs skaidro, ka holistiskā pieeja ir arī komandas darbs, un uz šo personalizēto medicīnu Latvijā virzāmies lieliem soļiem, lai gan vēsturiski kopš medicīnas pirmsākumiem ārsti un medicīnas personāls vienmēr centušies ievērot principu skatīties nevis uz vienu simptomu, bet uz cilvēku kopumā. “Es arī šodien zinu ļoti daudz gan ģimenes ārstus, gan kardiologus un nefrologus, gan citu specialitāšu ārstus, kuri ievēro holistisko pieeju un kuri atpazīst, ka drīzāk cilvēkam vajag nevis viņa konsultāciju, bet pavisam cita ārsta izmeklējumu vai arī emocionālu atbalstu,” stāsta profesors. Tādēļ Jelgavas poliklīnikas rīkotajā konferencē satiksies gan kardiologi, gan pneimonologi, neirologi, nefrologi, infektologi un aritmologi un kopā šie speciālisti diskutēs, kā dažādu specialitāšu ārsti var sadarboties vēl efektīvāk un ciešāk, pielietojot jaunākos atklājumus, lai medicīnā sekmīgi darbotos un pilnveidotos princips – pacients ir centrā.

Foto: publicitātes