Kāpēc Dānijā cilvēka dzīve ir garāka?

Lai gan pastāv teiciens, ka citur zāle vienmēr ir zaļāka, ne vienmēr tas tā ir, tāpēc mācīties no citu kļūdām, par paraugu liekot veiksmīgākos piemērus, ir ļoti būtiski. Īpaši domājot arī par tik sarežģītu tēmu kā dažāda vecuma grupu iekļaušanu darba tirgū un sociālajā vidē. Par to tad arī vairāk šajā rakstā.

Kļūstot vecākiem, ne vienmēr mūsu patiesā sajūta sakrīt ar reālo gadu skaitu. Itin bieži jūtamies jaunāki, taču saglabājas jautājums – vai es varu darīt jebko, ko vēlos un tas atbilst manām spējām? Mēģināšu atbildēt ar dažiem piemēriem no netālās Eiropas valsts Dānijas.

Daži svarīgi fakti

Paredzamais dzīves ilgums Dānijā pēdējā desmitgadē ir jau pieaudzis līdz 81,32 gadiem, un no tiem veselīgi nodzīvotie dzīves gadi (HALE) ir 71 gads. Savukārt Latvijā paredzamais dzīves ilgums ir tikai 75 gadi, bet veselīgi nodzīvotie dzīves gadi – 66 gadi, ko pierāda 2019.gada Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati. Kas veicina ilgu un veselīgi nodzīvotu mūžu? Neuzskaitot visus zināmos individuālos veselīga dzīvesveida un paradumu pētījumus, kā arī medicīnisko progresu, šajā rakstā pievērsīšos valsts līdzatbildībai.

Darbs

Nodarbinātība ir ikvienas labklājīgas un pārticīgas valsts stūrakmens. Darbs ir arī tā vieta, kur cilvēks pavada daudz savas dzīves laika. Dānija ir viena no valstīm, kas pēdējā desmitgadē ir darījusi ļoti daudz, lai veicinātu vecāka gadagājuma iedzīvotāju iespējas pagarināt savu darba mūžu, veicinot nodarbinātību. Ja 2014. gadā vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem strādāja 60,7% iedzīvotāju, tad 2021.gadā tie bija jau 72,3%. Nodarbinātība jauniešu vidū vecumā grupā  no  15 līdz 29 gadiem laika posmā no 2014. līdz 2021.gadam arī pieaugusi no attiecīgi 56,9% līdz 61,6%, kā to pierāda statistikas centra “Eurostat” 2022.gada dati par nodarbinātību un aktivitāti pēc dzimuma un vecuma. Apzinoties sabiedrības novecošanās problēmu, Dānija jau gadsimta sākumā spēra nozīmīgus soļus un pieņēma nepopulārus lēmumus, piemēram, laika posmā no 2006. līdz 2011.gadam tika atcelta agrīnas pensionēšanās iespējas, nosakot pensijas vecumu no 67 gadiem. Savukārt jauniešu augsto nodarbinātību veicināja ar darba vidē balstītu mācību modeļiem, paredzot apmaksātas prakses vietas, kā arī dažāda veida atbalsta iniciatīvas, kas  vērstas uz tādiem jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.

Dāņu elastdrošības (no angļu val. flexicurity) modelis ir elastīgs un ir ar zemāku aizsardzību no Darba likuma viedokļa, jo darba tiesības galvenokārt regulē ģenerālvienošanās katrā no nozarēm. Vienlaikus tas piedāvā arī dāsnus bezdarba pabalstus un dažādus nodarbinātības atbalsta pasākumus, kas veiksmīgi lietojams jaunāku cilvēku atpakaļ iekļaušanā darba tirgū, tomēr sagādā problēmas vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. Kopumā modelis vērtējams kā iekļaujošs un dinamisks, taču atsevišķām sabiedrības grupām var radīt grūtības.

Dānija jau kopš 2005. gada cenšas veicināt vecāka gadagājuma strādājošo iesaisti – dažāda veida atbalsta pasākumi ir vērsti uz to, lai cilvēks turpina darbu pēc pensionēšanās vecuma vai to nepārtrauc. Viena no populārākajām iniciatīvām bija saīsinātais jeb tā dēvētais elastīgais darbalaiks, kas ir svarīgs daudziem cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem. Tāpat tika strādāts pie likumdošanas, lai novērstu pastāvošās barjeras, kuras uztur vai veicina darba devēji, piemēram, pielāgojot darba vidi vai novēršot citus ierobežojumus darbavietā. Visbeidzot, līdztekus klasiskām darba formām tiek atbalstīti nodarbināmības (no angļiu val. employability) pasākumi – pašdarbības kolektīvi, nevalstiskās organizācijas un citas nelielas ekonomiskās individuālās iniciatīvas. Tas ir iespējams tāpēc, ka valstī pastāv spēcīgas arodbiedrības un uzņēmēju organizācijas, kuras risina daudz nozīmīgu jautājumu par katras konkrētās nozares attīstību, mērķiem, veidojot sociālo dialogu starp darba devēju un darba ņēmēju.

Sociālā drošība un aizsardzība

Otrs būtisks priekšnosacījums diskriminējošas attieksmes samazināšanā ir nabadzības un sociālās izstumtības izskaušana. Droši vien, ikviens ir dzirdējis par to, ka Skandināvijas valstīs sociālā politika un dāsnā pabalstu sistēma padara cilvēkus atkarīgus no tās. Primārais mērķis ir neatstāt cilvēku bezpalīdzīgā stāvoklī un veicināt viņa iespējas drīzāk atgriezties darba tirgū. Arī Dānijā ir grūtības nodrošināt cieņpilnu dzīves līmeni vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, kuriem darba dzīves laikā nav bijuši pietiekami uzkrājumi dažādos pensijas līmeņos, kā arī nav izdevies sasniegt 40 gadu darba stāžu vecumā no 15 līdz 65 gadiem. Viens no pēdējiem ierosinājumiem ir mērķtiecīgi indeksēt pensijas, kā arī paaugstināt sociālos (t.sk., invaliditātes un slimības) pabalstus, lai veicinātu pienācīgu sociālo atbalstu strādājošiem pensionāriem. Šis princips ir kolektīvā vienošanās starp visiem sociālajiem partneriem.

Visbeidzot, pieejama veselības aprūpe kombinējumā ar slimības pabalstu, rehabilitācijas pakalpojumiem un invaliditātes pensiju, palielina un pagarina katras konkrētās personas funkcionēšanas spējas. Jā, progress medicīnā noteikti glābj ne vienu vien dzīvību, bet jautājums saglabājas, kas notiek pēc pārciestā infarkta, insulta vai citām kaitēm, kas pašreiz kļuvusi par ikdienišķu parādību ne vienam vien vecāka vai jaunāka gadagājuma cilvēka dzīvē? Ja mēs vēlamies, lai cilvēks turpina darba gaitas arī pēc 60 gadiem, tad jābūt pieejamai veselības aprūpei un rehabilitācijas pakalpojumiem.

Darba un pensijas apvienošana

Pašreiz Dānijā tieši pašvaldības ir atbildīgas par darba un sociālo politiku ieviešanu. Viens no satraukumiem ir tieši sociālo pabalstu nespēja konkurēt ar zemo atalgojumu, kuru bieži saņem pensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpat zināms, ka īpaši grūti vecāka gadagājuma iedzīvotājiem ir atgriezties darbā pēc slimības vai ilgstoša bezdarba gadījumā. Salīdzinājumā ar citām valstīm Dānijas pensiju sistēma ir vērsta uz nabadzības risku mazināšanu un salāgošanu ar vispārējiem izdevumiem, tomēr jārēķinās, ka sistēma ir sarežģīta un sadrumstalota. Iniciatīvas, kas vērstas uz uzkrājumu veidošanu dzīves laikā, nav īpaši noderīgas iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, turklāt, pastāvošais augstais nodokļu slogs, būtiski palielinājis plaisu starp pensijas vecuma iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem un zemiem ienākumiem.

Tamdēļ pašvaldību līmenī tiek papildu paredzēti atbalsta pasākumi tiem, kuriem 1. līmeņa pensijas veido lielāko ienākumu daļu vai, iespējams, dzīves laikā nav veiktas pietiekamas citas papildu sociālās apdrošināšanas iemaksas 2. vai 3. līmenī. Tādā gadījumā var saņemt papildu atbalstu par apkuri un veselības izdevumiem, kas ir pieejamāks mehānisms nekā mājokļa pabalsts. Ienākumu stingrākas pārbaudes kritēriji Dānijā pašreiz ir pietiekami sarežģīti, tādēļ  viens no ierosinājumiem ir valsts līmenī strādāt ar 2. un 3. pensiju līmeņa uzkrājumu daļu, kā arī padarīt pieejamāku sociālā atbalsta sistēmu arī strādājošiem pensionāriem. Universāla pieeja ir nozīmīga tieši to iedzīvotāju daļai, kuriem ir zemāki ienākumi un nepietiekams darba mūža ilgums.

Visbeidzot, ierosinājums ir arī pensijas bāzes likmi neaplikt ar papildu nodokli, kas ļautu saņemt lielākus ienākumus, turpinot arī darba gaitas, kā arī līdzsvarojot to ar atpūtu vai veselīgu dzīvesveidu. Ienākumu līmenis no nodarbinātības tiek vērtēts attiecībā uz sociālo atbalstu un pensiju līmeni strādājošiem pensionāriem, lai varētu paaugstināt viņu dzīves kvalitāti un funkcionēšanas spējas. Socializēšanās jeb iespēja apmeklēt kultūras pasākumus un ceļot, svinēt mazbērnu dzimšanas dienas un citus svētkus arī ir saistīti ar izmaksām. Dānijā vadās pēc principa – lai cilvēks varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi strādāt, viņam ir arī pilnvērtīgi un kvalitatīvi jāatpūšas. Aktīva darba dzīve un socializēšanās samazina vientulību un depresiju senioru vidū, kas arī palīdz iekļauties sabiedrībā un darba vidē.

Latvijā arī ir būtiski veicināt un veidot izpratni par sabiedrības informētību par diskrimināciju, kas vērsta uz vecumu, tāpēc Sabiedrības integrācijas fonda kampaņā “Tas nav par vecumu” galvenais mērķis ir īstenot noderīgus pasākumus, lai uzņēmēji un sabiedrība kopumā katru konkrēto cilvēku vērtētu pēc viņa zināšanām un spējām nevis gada skaitļa, kas redzams pase. Noslēgumā tikai vēlos piebilst, ka, radot cieņpilnu un kvalitatīvu vidi senioriem, mēs radām vidi sev. Mēs visi novecojam, tas ir tikai laika jautājums!

Vidzemes Augstskolas lektore un paaudžu pētniece Anna Broka

Foto: publicitātes