Kādi vēža skrīningi un kādos vecumos ir jāveic ikvienam?

Ik gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Pretvēža diena, lai veicinātu izpratni un papildinātu zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem un onkoloģisko slimību profilaksi. Viens no būtiskajiem profilakses pasākumiem ir savlaicīga došanās pie speciālista un skrīningu veikšana. Par profilakses pasākumiem stāsta BENU Aptiekas piesaistītā speciāliste, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Regulāras veselības pārbaudes

Kā uzsver ģimenes ārste Z. Zitmane, regulāra un savlaicīga došanās pie speciālista profilakses nolūkos ir ļoti būtiska. Tā, piemēram, vēža profilaksei regulāri apmeklējot ģimenes ārstu, pacientam tiks izskaidrota vēža skrīningu būtība, kā arī atgādināts par to veikšanas nepieciešamību noteiktajos vecumposmos. Būtiski arī tas, ka ģimenes ārsta praksē var saņemt zarnu vēža skrīninga testu, kā arī, ja uzaicinājumi uz pārbaužu veikšanu tiek nozaudēti, ģimenes ārsts var izsniegt jaunu nosūtījumu. Savlaicīgi atklājot onkoloģisko saslimšanu vai pirmsvēža saslimšanas, tas būtiski uzlabo ārstēšanas efektivitāti, kā arī ārstēšanu var uzsākt pēc iespējas ātrāk.

Skrīninga testu veikšana

Latvijā veic krūts, prostatas, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīningu, stāsta Z. Zitmane. Krūts vēža skrīningu jeb profilaktisko pārbaudi veic sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem. Reizi divos gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek nosūtīta vēstule ar uzaicinājumu veikt valsts apmaksātu mammogrāfiju, un šī vēstule der kā nosūtījums uz pārbaudi. Savukārt jaunākām sievietēm ieteicams reizi mēnesī veikt krūšu pašizmeklēšanu, kā arī veikt krūšu pārbaudi ginekoloģisko apskašu laikā. 

Prostatas vēža skrīnings tiek veikts vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, kā arī vīriešiem vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ja ģimenes anamnēzē asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis. Lai veiktu pārbaudi, ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kas izsniegs nosūtījumu uz asins analīzēm, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA). Šo pārbaudi veic reizi divos gados.

Zarnu vēža skrīningu veic vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados. Lai saņemtu testu, ko var veikt mājas apstākļos, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

Savukārt dzemdes kakla vēža skrīningu veic sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem. Uz deklarēto dzīvesvietu reizi trīs gados tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule, kas kalpo kā nosūtījums uz valsts apmaksātu pārbaudi un ir derīga trīs gadus. 

Ģimenes ārste uzsver, ka diemžēl bieži vien, saņemot uzaicinājumu uz valsts apmaksātām pārbaudēm, cilvēki aizmirst veikt pierakstu uz izmeklējumu, neatrod laiku izmeklējumiem vai neizprot pārbaužu būtību, kā arī nav informēti par skrīningiem. Tāpat pacienti mēdz turēties pie domas, ka šīs slimības neskars konkrēti viņus. Kā rezultātā netiek izmantotas vērtīgās profilakses iespējas, kas var būt ļoti noderīgas savlaicīgā saslimšanas atklāšanā. 

Nedrīkstam ignorēt signālus

Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, ir jāpievērš uzmanība organisma simptomiem, kas ir būtiski gan vēža, gan citu slimību profilaksē un savlaicīgā atklāšanā. Nedrīkstam ignorēt tādus simptomus, kā, piemēram, krišanās svarā, kas nav izskaidrojama ar diētas paradumiem, neizskaidrojama asiņošana no dzimumceļiem, taisnās zarnas, asiņu piejaukums fēcēm, sāpes vēderā, vai, ja krūtīs tiek sataustīts veidojums vai tiek pamanītas ādas izmaiņas, piemēram, izčūlojums, apsārtums, ievelkas krūtsgals. Arī ilgstoši slikta dūša, vēdera izejas izmaiņas, nespēks. Šādos gadījumos došanos pie ārsta nevar atlikt.

Farmaceita padoms

Aptiekā klienti vēršas dažādu veselības problēmu gadījumā, jo farmaceits aptiekā ir pieejams visu dienu. Ir gadījumi, kad klientiem ir nopietnas sūdzības, kad tiek ieteikts doties pie ārsta, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Ja ir sūdzības par ādas veidojumiem, nedzīstošām brūcēm, dzimumzīmju izmaiņām, svara samazināšanos, ilgstoši vai periodiski paaugstinātu temperatūru, ilgstošu klepu vai aizsmakumu, nogurumu, nespēku, sāpēm, izdalījumiem, asinīm urīnā un citiem satraucošiem simptomiem, ir steidzami jādodas pie ārsta.

Farmaceite uzsver, ka par veselību ir jārūpējas katru dienu, laicīgi veicot profilaktiskās pārbaudes, vakcināciju, kā arī sūdzību gadījumā savlaicīgi dodoties pie ārsta, veicot nozīmētos izmeklējumus, lai diagnosticētu saslimšanu un sāktu atbilstošu ārstēšanu. 

Slimību profilaksei ļoti būtisks ir veselīgs dzīvesveids un hronisku slimību ārstēšana. Atmetiet kaitīgos ieradumus – smēķēšanu un izvairīties no pasīvās smēķēšanas, uzturēties tīrā vidē. Sargājiet ādu no negatīvās ultravioleto staru ietekmes un, dodoties, ārā lietojiet saules aizsargkrēms un atbilstošu apģērbu. Centieties samazināt lieko ķermeņa svara, ja tāds ir, un veiciet regulāras fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā. Tāpat ieteicams pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, uzturā iekļaujot dažādas krāsainas ogas, augļus, dārzeņus, arī sīpolus, ķiplokus, zaļumus un pilngraudu produktus. Ir pietiekamā daudzumā jāuzņem šķiedrvielas, jāsamazina alkohola, sāls un cukura, tauku patēriņš. Izvairieties no saldinātu dzērienu un pārstrādātu gaļas produktu (desas, cīsiņi, kūpinājumi), margarīna, majonēzes, kā arī rūpnieciski ražotu saldumu (bulciņas, kūkas, cepumi) lietošanas uzturā. Uzņemiet pietiekamu D vitamīna devu!

Foto: publicitātes