Kad par kaķa medījumu kļūst saimnieks

Mīlīgi un omulīgi, ne vienu vien ģimeni ar savu klātbūtni kuplina kaķi. Cilvēki mīl kaķus par to rotaļīgumu, neatkarību, spēju uzlabot garastāvokli un radīt mierpilnu gaisotni mājās. Taču daži kaķi pamanās saviem saimniekiem sagādāt ne mazumu galvassāpju, turklāt gluži burtiskā nozīmē. Pēdējo trīs gadu laikā apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa) reģistrēti desmitiem gadījumu, kad atlīdzības izmaksātas par traumām, kuru izraisīšanā iesaistīti kaķi, to saimniekiem gūstot visdažādākās traumas – no skrāpējumiem līdz smagiem lūzumiem.  

“Saukt kaķu uzbrukumus par masveidīgiem nebūtu korekti, tomēr šāda rakstura atlīdzību pieteikumi ir gana regulāri, un to gadījumu skaits, kas nenonāk apdrošinātāju redzeslokā, droši vien ir vēl krietni lielāks. Izmaksāto atlīdzību apmērs atkarībā no kaķa nodarījuma un klienta nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises variē, tomēr nopietnākos gadījumos atlīdzība var sasniegt pat vairākus simtus eiro,” stāsta Linda Juhna, apdrošināšanas sabiedrības BALTA Personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja, norādot, ka visbiežāk klienti pēc atlīdzības vērsušies medicīnisku izdevumu segšanai par kostām un plēstām brūcēm.

Veterinārārste, dzīvnieku uzvedības speciāliste Jevgēnija Ostroga skaidro: “Biežāk izplatītā kaķu uzvedības problēma ir agresija, taču jāsaprot, ka tā nerodas ne no kā; kaķi kļūst agresīvi tikai tad, kad piedzīvo lielu stresu – pārcelšanos, remontu, svešinieku, citu dzīvnieku vai mazu bērnu parādīšanos savā ierastajā vidē, pēkšņu izbīli vai traumu. Ja uzkāpjam kaķim uz astes, protams, viņš uz to reaģēs. Diemžēl cilvēki mēdz pieļaut kļūdas saskarsmē ar agresīvu kaķi un likumsakarīgi gūst dažādas traumas.”

Kaķi nenoliedzami ir šarmanti un skaisti, tomēr ir vērts paturēt prātā, ka tie ir arī izcili slepkavas ar atbilstošu tehnisko – zobu un nagu – “aprīkojumu”. Un jebkura rotaļa dzīvniekam ir medību imitācija. Tāpēc nekādas atlaides netiks dotas arī saimnieka īkšķim, un mirklī, kad nolemjat, ka rotaļu kautiņš ar mīļoto minci ir laba ideja, jūs, visticamāk, jau esat zaudējis.

“Rotaļājoties ar dzīvniekiem, nekad nespēlējieties ar savām rokām, bet izmantojiet speciālās rotaļlietas vai, vēl labāk, lāzeri. Robeža, kur beidzas rotaļa ar kaķi un sākas cīņa, ir ļoti trausla, tāpēc labāk izvēlēties tādu spēļmantiņu, kas nav jūsu rokas pagarinājums,” iesaka veterinārārste.

Lai gan pirmajā mirklī doma par murrājošu negantnieku, kurš uzglūn no slēpņa, drīzāk raisa smaidu, kaķi spēj radīt pamatīgu skādi, atzīst L. Juhna, pārskatot par kaķu nodarījumiem saņemtos atlīdzību pieteikumus. Tā, piemēram, kāds kaķis nolēmis veikt revīziju ķiploku kastē un, lai krājumi būtu vieglāk pārskatāmi, kasti apgāzis. Tas beidzies bēdīgi kaķa saimniekam, kurš uzkāpis uz ķiploka, paslīdējis, atsities pret sola kanti un guvis abu ceļu endoprotēžu lūzumu.

Vēl kāda apdrošinātā persona vēlējusies nogādāt pagalma kaķi veterinārajā klīnikā uz sterilizāciju. Ne velti mēdz teikt, ka šiem zvēriņiem piemīt sestā maņa, – laikam jau konkrētais kaķis nav bijis gatavs atteikties no privātās dzīves, tāpēc uzbrucis, un ārstu aprūpē ar savainotām plaukstām nonācis pats labdaris. Tā kā nav bijis informācijas par dumpīgā kaķa veselības stāvokli, sakostajam cilvēkam nācies ne tikai apkopt traumas, bet arī saņemt imunoglobīnu, antibiotikas un profilaktiskās potes pret trakumsērgu.

Kāda cita atlīdzība klientam izmaksāta par trīs vietās lauztu kāju, paklūpot pret paklāju, kuru kaķis sarāvis čupā – te gan kaķa aizstāvībai jāpiebilst, ka saimnieks pārvietojies, neieslēdzot gaismu, tāpēc sava mīluļa inženiertehnisko risinājumu nav laikus pamanījis. Savukārt kāds nesekmīgs “arhitekts” vērsies pie apdrošinātāja, kad ar kabatas nazi savainojis sev augšstilbu, no kartona kastes meistarojot kaķim māju. Šajā gadījumā gan kaķim var pārmest vienīgi alkas pēc komforta.

Kompānijas pieredzē reģistrēti gadījumi, kad kaķi sakož ciemiņus, aizstāvot mājiniekus pret iztēlotām briesmām. Reāls vai iedomāts apdraudējums ir tas, kas kaķim visbiežāk liek sakost vai saskrāpēt cilvēku. Tāpēc no kaķiem cietušo klientu biežāk minētie kaķu uzbrukuma iemesli – “kaķis mani pārprata”, “kaķis ņēma ļaunā” – gan neiztur vetārstes kritiku.

Jevgēnija Ostroga skaidro: “Dzīvnieki neapvainojas un nekļūst greizsirdīgi, tie tikai piedzīvo stresu. Kaķu spējas tikt galā ar stresu tāpat kā cilvēkiem ir dažādas – viens metīsies bēgt, cits uzbruks. Ja kaķis rūc, atglauž ausis, savelk muguru – neaiztieciet to. Cilvēki cenšas darīt labu – pārnest siltumā kaķēnus, savākt izbērtu barību, un brīnās, kāpēc negantnieks ieklūp rokās vai kājās. Taču tā jūs pārkāpjat kaķa robežas un radāt stresu, bet stresa situācijā saimnieka kristālskaidros nodomus dzīvnieks nenolasīs.”

Var diskutēt, cik lielā mērā negadījumos patiešām vainojams kaķis un cik – pašu cilvēku neuzmanība vai neprasme apieties ar dzīvnieku. Lai izvairītos no negadījumiem un nenāktos meklēt mediķu palīdzību kaķa sakosta pirksta vai saplēstas uzacs dēļ, dzīvnieku uzvedības speciāliste iesaka ievērot dažus vienkāršu padomus.

• Vērojiet kaķa ķermeņa valodu. Dzīvnieks neuzbrūk pēkšņi – parasti tas brīdina par briestošām nepatikšanām, tikai cilvēki to nesaprot vai ignorē.
• Cieniet savu kaķi: ja viņš vēlas gulēt, ļaujiet viņam gulēt; respektējiet viņa teritoriju un neaiztieciet kaķēnus; nekaitiniet kaķi – jums taču arī ne vienmēr gribas, lai jūs murca un glāsta.
• Ievērojiet distanci – rotaļājoties izvēlieties lāzeri vai speciālas rotaļlietas, neizmantojiet savas ekstremitātes; ja kaķis ir sanervozējies vai nobijies – neņemiet to rokās! Ļaujiet tam kaut kur paslēpties.
• Arī tad, ja kaķis dara kaut ko neatļautu, neraujiet viņu prom ar varu, labāk pasauciet vai citādi novērsiet viņa uzmanību.
• Ja dzīvojat kopā ar kaķi, uzturieties apgaismotās telpās – kaķi spēj pārvietoties nedzirdami, turklāt tiem patīk laiku pa laikam kaut ko apgāzt vai nogrūst no galda. Būs labāk, ja redzēsiet, kur liekat kāju.
• Agresīvu kaķi izolējiet, atstājiet telpā vienu pašu, kamēr nomierinās – cita līdzekļa nav.

Foto: publicitātes