Kā uzturēt normālu asinsspiedienu?

“Aptiekas apmeklētāji, kam asinsspiediens lēkā vai seniori, kuri to lūdz izmērīt, nav retums. Nereti top skaidrs, ka ārstam īsās vizītes laikā nav izdevies izskaidrot visu, ko būtu vēlams zināt, ja cilvēku māc bažas par to, ka asinsspiediens var radīt problēmas. Mainot ikdienas paradumus, ir iespējams normalizēt asinsspiedienu (ja vien tas jau nav izvērties hroniskā slimībā) un vienlaikus samazināt sirds slimību risku,” norāda „Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica. 

Aizkavēt vai samazināt zāļu lietošanas nepieciešamību var palīdzēt veselīgs un aktīvs dzīvesveids. Asinsspiediens norāda uz sirds un asinsvadu sistēmas darbību un spēj ietekmēt visa organisma funkciju. Ja asinsspiediens ir hroniski paaugstināts, noteikti būs jālieto zāles. Taču šo mirkli var pabīdīt tālākā nākotnē vai pat atcelt, ja tiek ņemti vērā īpaši, tomēr vienkārši dzīvesveida ieteikumi.

10 dzīvesveida ieteikumi

Farmaceite atgādina par vienkāršiem ikdienas paradumiem, kas var pazemināt asinsspiedienu un noturēt to kontrolētās robežās.

1. 1. Veselīgs uzturs

Augsta asinsspiediena gadījumā, uzturā lietojot daudz pilngraudu, augļu, dārzeņu, zivju un piena produktu ar zemu tauku saturu, kā arī piesātināto tauku, asinsspiedienu var izdoties pazemināt. Veselīgam uzturam ir svarīga loma holesterīna kontrolē, kas var būtiski ietekmēt asinsspiediena svārstības. 

Ļoti vērtīgas ir linsēklas. Tās satur augu izcelsmes omega-3 taukskābes un ir lielisks šķiedrvielu avots.

Olīveļļa labvēlīgi ietekmē sirds veselību. Visvairāk dabīgo antioksidantu polifenolu satur Extra Virgin olīveļļas.

Tumšā šokolāde. Nedaudz šī kāruma var nākt par labu veselībai. Tumšā šokolāde satur daudz flavanolu, kas labvēlīgi ietekmē sirds veselību.

Rozīnes satur šķiedrvielas un svarīgo kāliju, kam ir būtiska loma hipertensijas stāvokļa mazināšanā.

Dārzeņi – bietes, zaļie salāti, baklažāni, kāposti satur nitrātus, kas, palielinot slāpekļa oksīda līmeni asinīs un paplašinot asinsvadus, sekmē asinsspiediena normalizēšanos.

Nav viegli mainīt paradumus un sākt izvēlēties veselīgāku uzturu. Lūk, trīs farmaceites ieteikumi, kā šo procesu atvieglot! 

Veido vienas nedēļas ēšanas dienasgrāmatu! Fiksē, ko ēd, cik daudz un kad. Šādā veidā būs vieglāk ieraudzīt ikdienas ēšanas paradumus un saprast, kur varētu veikt korekcijas.

Paaugstini kālija līmeni! Kālijs var mazināt nātrija ietekmi uz asinsspiedienu. Lai arī labāk kāliju uzņemt ar daudzveidīga uztura palīdzību (dārzeņiem, augļiem), var noderēt arī aptiekā iegādājamie preparāti, dažādi kombinētie kālija un magnija preparāti.

Iepērcies gudri! Lasi pārtikas produktu etiķetes un pieturies pie veselīga uztura plāna arī tad, kad pusdieno ārpus mājās.

2. Sāls daudzumu nāksies ierobežot

“Augsta asinsspiediena gadījumā pat neliels sāls jeb nātrija samazinājums uzturā var uzlabot ne tikai sirds veselību, bet arī mazināt asinsspiedienu par aptuveni 5 līdz 6 mm Hg”, skaidro farmaceite. Nātrija uzņemšanas ietekme uz asinsspiedienu cilvēku grupās ir atšķirīga. Būtu vēlams sāls daudzumu ierobežot līdz 2300 mg dienā vai mazāk. 1500 mg (vai mazāk) nātrija uzņemšana dienā ir ideālais daudzums lielākajai daļai pieaugušo.

Kā mazināt nātrija patēriņu?

• Apskati produktu saturu un izvēlies pārtikas produktus un dzērienus ar viszemāko nātrija saturu.
• Mazāk lieto veikalā nopērkamās gatavās maltītes. Dabiski pārtikā izmantojamos produktos ir neliels nātrija daudzums. Lielākā daļa sāls tiek pievienota apstrādes laikā.
• Gatavojot mājās, centies pievienot pēc iespējas mazāk sāls vai pat nemaz. Lai ēdienam piešķirtu garšu un aromātu, izmanto garšvielas, kas nesatur sāli un garšaugus.
• Ja nespēj strauji pāriet uz minimālu sāls daudzumu uzturā, dari to pakāpeniski, samazinot sāls devu katrā nākamajā ēdienreizē – garšas kārpiņas lēnām pieradīs un pielāgosies.

3. Svarīgi – samazināt lieko svaru

Asinsspiediens bieži palielinās, pieaugot svaram. “Liekais svars var izraisīt apgrūtinātu elpošanu miega laikā, kas vēl vairāk paaugstina asinsspiedienu”, skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica un piebilst, ka svara samazināšana ir viena no efektīvākajām pieejām, kā normalizēt asinsspiedienu, sevišķi, ja aptaukošanās ir jau nopietna problēma. Nometot svaru, iespējams samazināt asinsspiedienu par aptuveni 1 milimetru dzīvsudraba (mm Hg) ar katru zaudēto kilogramu.

“Ne tikai palielināts svars, bet arī vidukļa apkārtmērs var negatīvi ietekmēt asinsspiediena izmaiņas. Pārāk liela liekā svara nēsāšana ap vidukli var radīt lielāku paaugstināta asinsspiediena risku. Proti – ābola formas ķermeņa aptaukošanās nodara lielāku kaitējumu nekā bumbiera formas aptaukošanās. Ābola gadījumā liekā svara uzkrājums vairāk raksturīgas vīriešiem. Vīrieši ir pakļauti riskam, ja viņu vidukļa izmērs pārsniedz 102 centimetrus, sievietes, ja vidukļa izmērs pārsniedz 89 centimetrus.”

4. Vērtīgi – piekopt regulāras fiziskās aktivitātes

Regulāras fiziskās aktivitātes, kas ietver 150 minūtes nedēļā vai apmēram 30 minūtes lielākajā daļā nedēļas dienu, var pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu par aptuveni 5 līdz 8 mm Hg. “Ikdienā vingrojot, sportojot ir iespējams asinsspiedienu noturēt kontrolētā līmenī. Ir svarīgi būt konsekventam, jo, pārtraucot sportot, asinsspiediens var atkal paaugstināties,” skaidro Gunita Petrovica. Pie paaugstināta asinsspiediena vingrinājumi var palīdzēt izvairīties no hipertensijas attīstības. Gadījumā, ja hipertensija jau ir attīstījusies, regulāras fiziskās aktivitātes var pazemināt asinsspiedienu līdz drošākam līmenim. 

“Dažas no aktivitātēm, ko ieteicams veikt ikdienā, ir, piemēram, garākas pastaigas un staigāšana ātrākā solī, nūjošana, skriešana, riteņbraukšana, peldēšana vai dejošana. Ja sagatavotība atļauj, var arī izmēģināt augstas intensitātes intervālu treniņus, kas ietver īsus intensīvas aktivitātes pārrāvumus ar sekojošiem vieglākas aktivitātes atjaunošanās periodiem. Arī šāds spēka treniņš, veicot to vismaz divas reizes nedēļā, var palīdzēt samazināt asinsspiedienu. 

Svarīgi!

Pirms fizisko aktivitāšu uzsākšanas noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistu, kas sastāda piemērotāko programmu. Liela nozīme ir tam, lai kustēšanās sagādā prieku – tas nodrošinās šo fizisko aktivitāšu iekļaušanos ikdienas dzīvesveidā ilgtermiņā.

5. Samazini kofeīna daudzumu

Kofeīna ietekme uz asinsspiedienu aizvien tiek apspriesta. Kofeīns var paaugstināt asinsspiedienu līdz 10 mm Hg cilvēkiem, kuri to lieto reti. Savukārt cilvēkiem, kuri kafiju un melno tēju dzer katru dienu, ietekme uz asinsspiedienu var būt maza vai nekāda. Lai gan kofeīna ilgtermiņa ietekme uz asinsspiedienu nav pietiekami izpētīta, pastāv iespēja, ka asinsspiediens var nedaudz paaugstināties.

Lai noskaidrotu, vai kofeīns izmaina asinsspiedienu, vari veikt eksperimentu – pārbaudi spiedienu pirms un 30 minūšu laikā pēc kofeīna dzēriena uzņemšanas. Ja asinsspiediens palielinās par 5 līdz 10 mm Hg, organisms var būt jutīgs pret kofeīna iedarbību.

6. Veselīgs miegs – organisma atjaunošanai

Pārlieka nervozitāte, uztraukumi, trauksmainība, maiņu darbs var izraisīt miega traucējumus. Ilgstoša neizgulēšanās rada miega deficītu un pārslodzi organismam, kā rezultātā var rasties sirdsdarbības traucējumi.

Viens no risinājumiem – mazināt stresa ietekmi uz organismu, ievērot uztura un miega režīmu. Vēlas vakariņas, piemēram, arī var būt par iemeslu iemigšanas traucējumiem. Svarīgi iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, lai izveidotu stabilu miega rituālu. Papildus risinājums ir nomierinošas veselības tējas, kas, lietotas vakarā, arī varētu palīdzēt iemigt.

7. Smēķēšana ir jāatmet 

Katra izsmēķētā cigarete pēc dažām minūtēm paaugstina asinsspiedienu. Farmaceite norāda, ka, pārtraucot smēķēšanu, asinsspiediens normalizējas: “Smēķēšanas atmešana var samazināt arī sirds slimību risku un uzlabot vispārējo veselību. Cilvēki, kuri atmet smēķēšanu, visticamāk, dzīvos ilgāk nekā tie, kuri smēķē visu mūžu.”

8. Pēc iespējas samazini stresa ietekmi

Hronisks stress var paaugstināt asinsspiedienu. Farmaceite min, ka arī gadījuma stress var to paaugstināt, ja uz to reaģē, piemēram, uzēdot daudz vai neveselīgu pārtiku (nereti cilvēki apēd stresu ar saldumiem), lietojot alkoholu vai smēķējot. Vērtīgi būtu veltīt laiku pārdomām par to, kas izraisa stresu, piemēram, vai tie ir apstākļi darbā, ģimenē, finanses vai slimība. Tiklīdz atrodi cēloni, jāapsver, kā to novērst vai samazināt.

Ne vienmēr no stresa var vienkārši izvairīties un izslēgt visus stresa faktorus, taču ir iespējams ar tiem tikt galā veselīgāk un vieglāk:

– izvairies no pārlieku lielām gaidām un cerībām, plāno savu dienu un koncentrējies uz prioritātēm; 

– izvairies no mēģinājumiem darīt pārāk daudz, iemācies pateikt nē; 

– koncentrējies uz situācijām, kuras vari ietekmēt vai mainīt, un izveido plānu, kā tās risināt; piemēram, ja rodas problēmas darbā, izrunā to ar vadītāju vai kolēģiem, ja ir konflikts ar bērniem vai dzīvesbiedru, neatliec tā risināšanu;

– izvairies no stresa izraisītājiem; piemēram, ja sastrēguma stundu satiksme rada stresu, centies izbraukt agrāk. Ja iespējams, izvairies no cilvēkiem, kuri rada nepatīkamas izjūtas;

– velti laiku atpūtai un aktivitātēm, kas patīk un sagādā prieku; katru dienu atrodi mirkli, lai mierīgi pasēdētu un dziļi elpotu vai meditētu; atvēli laiku patīkamām aktivitātēm, hobijiem.

Farmaceite atgādina, ka svarīga loma ir minerālvielai magnijam: “Paaugstināta stresa apstākļos, intensīvas fiziskas vai garīgas slodzes gadījumā, nepilnvērtīga uztura un neregulāra miega gadījumā, grūtniecības laikā, ka arī bērniem intensīvas augšanas periodā magnija nepieciešamība organismā paaugstinās. Papildus magniju nepieciešams uzņemt arī cilvēkiem, kuri lieto urīndzenošus līdzekļus. Magnijam piemīt sirdi sargājoša darbība, tas organismā pilda dabiska kalcija antagonista funkcijas. Magnija avoti uzturā ir pākšaugi, graudaugi, rieksti, pupas, zivis, tumšā šokolāde, brokoļi, ķirbju, sezama, saulespuķu sēklas. Tiesa, ar uzturu ir grūti nodrošināt pietiekamu magnija daudzumu ikdienā, tādēļ to ieteicams uzņemt papildu.” 

9. Saņem nepieciešamo atbalstu

Atbalstoša ģimene un draugi var palīdzēt uzlabot veselību. Viņi var mudināt rūpēties par sevi, aiziet pie ārsta, var iedrošināt uzsākt fiziskas aktivitātes, lai saglabātu normālu asinsspiedienu, un arī motivēt tās turpinās, darbojoties līdzi. Gadās, ka nepieciešams atbalsts ārpus ģimenes. Tādā gadījumā var palīdzēt kādas atbalsta grupas (arī tiešsaistē), kas var dot emocionālu vai morālu stimulu un piedāvāt praktiskus padomus, kā tikt galā ar esošo situāciju.

10. Uzraugi asinsspiedienu un regulāri apmeklē ārstu

Ik dienu mājās mērot asinsspiedienu, varēsi noteikt, vai dzīvesveida un ēšanas paradumu izmaiņas palīdz mainīt, kontrolēt asinsspiedienu. “Šāda paškontrole var palīdzēt arī ārstam precīzāk noteikt paaugstinātā asinsspiedienam cēloņus. Asinsspiediena mērītāji aptiekās ir pieejami plašā izvēlē un bez receptes,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite.

Nevajadzētu aizmirst arī par regulārām vizītēm pie ārsta. Tāpat būtu nepieciešams vērsties pie ārsta vai farmaceita pēc padoma par to, cik bieži mērīt asinsspiedienu un kādos gadījumos tas ir noteikti jādara. Arī tad, ja notiek izmaiņas medikamentu lietošanā vai citos ārstēšanas veidos, ārsts var ieteikt uzraudzīt asinsspiedienu divas nedēļas pēc izmaiņām ārstēšanā un nedēļu pirms nākamās vizītes.

Sekot līdz asinsspiedienam ir patiešām svarīgi, jo tas var signalizēt par veselības stāvokļa izmaiņām, norādīt uz sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumiem. Tāpat jāatceras par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, kas nāks par labu ne tikai asinsspiediena kontrolei, bet visam organismam un arī dzīves kvalitātei.