Kā tehnoloģijas var izglābt savvaļu

Tehnoloģiju klātesamība mūsu dzīvēs ir nenoliedzama. Daudzi to izjūt katru dienu, izmantojot jaunākos viedtālruņus un datorus, kas spēj apvienot pasauli dažu sekunžu laikā. Tehnoloģiju attīstība sniedz plašu priekšrocību klāstu, un viens no ieguvumiem, kas, iespējams, ir mazāk zināms, ir tās loma savvaļas dabas aizsardzībā. Tehnoloģiskie risinājumi un mākslīgais intelekts piedāvā inovatīvus risinājumus pandu, leopardu un citu apdraudēto sugu saglabāšanā. Eksperti prognozē, ka nākotnē digitālajām tehnoloģijām būs neatsverama loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, un jau šodien tās spēj glābt izmirstošas sugas no bojāejas un palīdzēt zinātniekiem un pētniekiem, atvieglojot viņu ikdienas darbu.

Digitālā sistēma pandu aizsardzībai

Kopš Pasaules Dabas fonds pandu 1961. gadā izvēlējās kā savu logo, melnbaltais lācis kļuvis par starptautisku dzīvnieku aizsardzības tēla nesēju. Lielākais drauds šo savvaļas dzīvnieku populācijai ir dzīvotņu izzušana – pandas ir atkarīgas no bambusa, kas tām nodrošina uzturu, tāpēc suga ir īpaši jutīga pret vides pārmaiņām, un Ķīnas straujā pilsētu attīstība pēdējā gadsimta laikā ir piespiedusi pandas dzīvot tikai nelielā daļā no to vēsturiskā areāla. Lai gan aptuveni 54% savvaļas dzīvotnes ir aizsargāti, šīs teritorijas joprojām cieš no dabas katastrofām, piemēram, meža ugunsgrēkiem. Lai aizsargātu pandu dzīvotnes, 2021. gada februārī, sadarbojoties Sičuaņas Mežu un zālāju pārvaldei un tehnoloģiju uzņēmumam Huawei, tika izstrādāta “Digitālā pandu sistēma”. Šī tūlītējā ziņošanas sistēma palīdz atklāt meža ugunsgrēkus grūti sasniedzamās vietās, brīdinot mežsargus un ugunsdzēsības dienestus, lai tie varētu opratīvi iejaukties.

Sistēma apkopo datus no 596 kamerām, 45 infrasarkanajām kamerām, bezpilota lidaparātiem un satelītiem, visu informāciju glabājot mākonī. Dabas aizsardzības speciālisti un pētnieki izmanto šos datus, lai uzraudzītu, izsekotu un pētītu savvaļas dzīvniekus, kā arī atklātu ugunsgrēku perēkļus. Tā kā kameras tiek izmantotas attālos apgabalos, kur ir ierobežota elektroapgāde vai tās nav vispār, sistēma tiek darbināta ar saules enerģiju un izmanto mikroviļņu pārraidi, kam nav nepieciešami kabeļi un kas ir uzticamāki nomaļākā apvidū. Saskaņā ar Huawei sniegto informāciju sistēma palīdz 140 000 meža uzraugu, pļavu apsaimniekotāju, dabas aizsardzības speciālistu un pētnieku. Huawei norāda, ka pirmajos piecos darbības mēnešos sistēma ir atklājusi 651 meža ugunsgrēku perēkli, tādējādi samazinot meža ugunsgrēku skaitu par 71,6 %, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Neskatoties uz tās nosaukumu, sistēma piedāvā aizsardzību ne tikai pandām, bet arī citiem savvaļas dzīvniekiem, kuriem draud izzušana, piemēram, sarkanajām pandām un zeltainajiem degunradžu pērtiķiem.

Mākslīgais intelekts palīdz glābt leopardus

Sniega leopardi skraida pa kalniem, lieliski maskējušies ar pelēcīgi melnajiem plankumiem, kas viņiem nodrošina vietu barības ķēdes augšgalā. Lai novērotu sniega leopardus, netraucējot viņu ikdienas dzīvi, zinātnieki to dzīvesvietās uzstādījuši infrasarkanās kameras. Kad dzīvnieks nonāk kameras priekšā, to fiksē stari, un tiek uzņemtas fotogrāfijas un videoklipi. Tomēr šī pētniecības metode prasa lielu cilvēku ieguldījumu – pētniekiem ir jāpavada garas stundas, lai nokļūtu pie kamerām, izņemtu to atmiņas kartes un pārnestu attēlus uz cietajiem diskiem analīzes veikšanai. Šo procesu sarežģī fakts, ka leopardi parasti dzīvo apgabalos ar skarbiem dabas apstākļiem, kurus ir ļoti grūti sasniegt un kuros ir sliktas saziņas tehnoloģijas. Pārbaudot datus, pētniekiem arīdzan pašiem jāidentificē katrs leopards, kas ir īpaši sarežģīti, jo gada laikā savākto fotogrāfiju un videoierakstu skaits ir ļoti liels, turklāt leopardiem patīk staigāt tikai naktī vai krēslas stundās. Lai palīdzētu pētniekiem cīņā par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, Huawei piedāvā izmantot uzņēmuma izstrādāto mākslīgā intelekta skaitļošanas sistēmu “MindSpore”, lai automātiski pārskatītu kameras datus. Salīdzinot ar manuālu attēlu pārskatīšanu, 500 000 fotogrāfiju pārskatīšanai, izmantojot mākslīgo intelektu, ir nepieciešamas divarpus dienas. Lai gan galīgie rezultāti vēl ir jāpārbauda zinātniekiem, mākslīgais intelekts ievērojami saīsina šim nolūkam nepieciešamo laiku. Pareizi ieprogrammēta, iekārta spēj atšķirt 10 sugas un pasugas, tostarp sniega leopardu, un tās precizitāte ir 95 %.

“Ir pārsteidzoši redzēt, kā zinātnieki un pētnieki izmanto Huawei izstrādātos tehnoloģiskos risinājumus, lai īstenotu dažādus savvaļas dzīvnieku aizsardzības un labbūtības veicināšanas pasākumus, kā arī veicinātu izpratni par to, kādu iespaidu uz vidi spēj atstāt cilvēku apzināti vai neapzināti radītā ietekme. Attīstoties tehnoloģijām, tehnoloģiju uzņēmumiem arvien lielāka vērība jāpievērš ne vien izklaides iespējām, bet arī veidiem, kā tās var palīdzēt un sniegt ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā,” secina “Huawei Technologies Latvia” komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka.

Attēls: publicitātes