Kā tas skāra mani – 1941.gada 14.jūnija izsūtīšana

Mani sauc Gaida Kalniņa. Man šogad decembrī paliks 90 gadu. Man ir seši mazbērni un pieci mazmazbērni. Mani mazmazbērni ir tādā vecumā, kādā biju es un mana māsa, kad mūs izsūtīja.

Ir briesmīgi apzināties, ka ar ukraiņu bērniem šobrīd notiek tas pats, kas notika ar mums.

Ar katru gadu Sibīrijas bērnu, kas pulcējas šeit, paliek arvien mazāk. Šodien vēlos Jums īsumā izstāstīt, kā tas notika ar mani. Joprojām spilgti atceros 1941.gada 14.jūniju. Bija agrs – aptuveni četri vai pieci no rīta. Mēs dzīvojām blakus Mordangas dzirnavām, kuras mums iepriekš jau bija atņēmusi Padomju vara.

Mūsu mājā ienāca sveši vīri – zaldāti. Neko nepaskaidrojot, mājiniekus uzmodināja un lika kravāt mantas trīs dienām. Mamma, vecmamma un vectēvs bija šokā un nesaprata, kas notiek.

Man toreiz bija seši gadi, brālim Jānim – vienpadsmit un māsiņai Vijai – trīs. Un viņa tonakt bija slima ar augstu temperatūru. Mūsu mantas nezināmajam ceļam salika vienpadsmitgadīgais brālis Jānis, jo pieaugušie bija tādā izbīlī, ka nespēja sakravāties.

No Mordangas uz 20km attālo Stendes dzelzceļa staciju mūsu ģimeni aizveda smagās mašīnas kravas kastē. Stendē mēs sapratām, ka neesam vienīgie. Tur tika atvestas arī citas ģimenes, un mums visiem lika kāpt iepriekš sagatavotajos lopu vagonos, kuros guļvietām bija izvietotas lāvas, parasti dēļi, divos stāvos. Mēs vairākas nedēļas braucām uz Sibīriju, ik pa laikam apstājoties. Pa ceļam deva karstu ūdeni un maizi, un mežmalās tika atstāti mirušie. 

Pēc 5,000 km mērošanas, Sibīrijā mūs izsēdināja Krasnojarskas apgabala Galaņinā. Tur izsūtītos latviešus sadalīja pa kolhoziem. Mūs kā pēdējos paņēma pārstāvji no Kurbatovas ciema, kur mana ģimene kā dzimtcilvēki vairākus gadus strādāja kolhozā. 

Noslēgumā gribu pateikt, ka vakar ar vecāko mazdēlu Dzintaru datorā apskatījām, kā šobrīd izskatās Kurbatovas ciems. Tur 83 gadu laikā nekas daudz nav mainījies. Bet Krievija tā vietā, lai izmantotu savus resursus un strādātu pie savas zemes attīstīšanas, uzbrūk citiem un iznīcina viņu radīto. To mēs redzam Ukrainā. Es ceru, ka Krievijas agresija Ukrainā tiks apturēta.

Visbeidzot –  atcerēsimies un neaizmirsīsim mūsu, Sibīrijas bērnu, un Latvijas pieredzēto. Un ikviens atbalstīsim Ukrainu, kā varam. 

Gaidas Kalniņas runa 2024.gada 14. jūnijā atceres pasākumā pie Škirotavas stacijas

Foto: no Dzintara Kalniņa personīgā arhīva

5

TOP Komentāri

avatar
5 Komentāra topiki
0 Raksta atbildes
0 Sekotāji
 
Vislielākā reakcija
Karstākais komentāru topiks
5 Komentāru autori
i92rsahec6difference between metronidazole and flagylbuy cialis online cheapzvji2 Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie vispopulārākie
zvji2
Viesis
zvji2

buying clomid no prescription where can i get cheap clomiphene tablets where to buy cheap clomid price where buy generic clomid cheap clomid without rx how to get cheap clomid tablets can i order cheap clomid without a prescription

buy cialis online cheap
Viesis
buy cialis online cheap

This website exceedingly has all of the low-down and facts I needed adjacent to this participant and didn’t positive who to ask.

difference between metronidazole and flagyl
Viesis
difference between metronidazole and flagyl

This is the description of content I take advantage of reading.

ahec6
Viesis
ahec6

order zithromax 250mg without prescription – buy flagyl 400mg flagyl over the counter

i92rs
Viesis
i92rs

purchase semaglutide for sale – cyproheptadine 4mg generic periactin generic