Kā saglabāt līdzsvaru slidenā laikā

Kritiena riski ir divējādi – tie, kas saistīti ar cilvēku, un ārējie riska faktori, piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi, sniegs, ledus, slikts ietvju stāvoklis, apgaismojums. Kā saglabāt līdzsvaru slidenā laikā un kā rīkoties, ja gadās krist, sīkāk paskaidro Veselības centru apvienības (VCA) Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas dienesta vadītāja Guna Vītoliņa un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone.

Līdzsvara izjūtu var trenēt!

Vislabāk, ja līdzsvara un koordinācijas vingrojumus ierāda fizioterapeits un pārliecinās, ka turpmāk tos patstāvīgi un pareizi cilvēks pats var veikt mājās. Lieki teikt, ka īpaši noderīgi šie vingrojumi ir senioriem, turklāt tos var veikt arī sēžot uz krēsla. Tā pat būt noderīgi patrenēties pareizi krist, jo statistika liecina – pēc gūžas kakliņa lūzuma mirst katrs otrais pacients. Kā iemācīties krist? Ārste skaidro: “Trenējieties krītot gultā vai izvilktā dīvānā! Nedaudz iešūpojoties, jākrīt ir uz priekšu ar izstieptām rokas, lai rokas saņem galveno triecienu. Pat, ja šādi krītot dabā, tiks gūta rokas trauma, sekas jebkurā gadījumā nav tik bīstamas un nopietnas, kā krītot atpakaļ un savainojot galvu. Jāatceras, ka, krist uz sāniem arī nav labākais risinājums, jo pastāv gūžas kakliņa lūzuma risks. Tā pat jāņem vērā, ka liekais svars tikai šķietami veido amortizējošu slāni – traumas un bīstamus lūzumus vienlīdz bieži gūst gan slaidie, gan cilvēki ar lieko svaru, turklāt arī viņiem kauli mēdz būt trausli, bet lielās ķermeņa masas trieciens pret zemi – daudz spēcīgāks.”

Ārste norāda, ka lielāka daļa kritienu notiek tādēļ, ka summējas vairāki riska faktori, tā paaugstinot kritiena iespējamību un cilvēkiem, kuriem jau ir kādi riska faktori, slidenā laikā ar tiem īpaši jārēķinās. “Piemēram, cilvēki gados nereti pārvietojas, tipinot maziem solīšiem, taču galva bieži vien iet pa priekšu, augums ir saliecies un tā izveidojas krišanas poza, no kuras maksimāli vajadzētu izvairīties,” saka ārste un uzsver: “Līdzsvara un koordinācijas vingrojumi palīdz noturēt ķermeņa gravitācijas centru tādā stāvoklī, kas uzlabo līdzsvaru, un tādējādi aizkavē kritienus. Regulāri vingrojot, mainās ne tikai stāja, bet arī gaita: solis kļūst garāks, stabilāks, vieglāk mainīt iešanas virzienu.” Tāpat ārste uzsver, ka slidenā laikā būtiski ir nēsāt apavus ar protektoriem.

Pirmā palīdzība pēc kritiena

Ja tomēr gadījies nokrist, taču salīdzinoši viegli, un nav nepieciešama neatliekamā medicīniska palīdzība, visticamāk sekas – zilums vai nobrāzums – tomēr būs. Farmaceite iesaka jau laikus pārskatīt mājas aptieciņu un papildināt ar palīdzošiem līdzekļiem – tas ļaus justies droši, ka spēj par sevi parūpēties. Lūk, kas noderēs!

Ja kritiena laikā rodas nobrāzums, svarīgākais ir nekavējoties to attīrīt un dezinficēt. Mājas aptieciņā vajadzētu būt:

• antiseptiskam līdzeklim, lai mazinātu infekcijas risku;

• sterilai marles salvetei vai pārsējam, ar ko maigi notīrīt un nosegt brūci; dzīšanu veicinošam gelam (piemēram, ar cinka hialuronātu), kas mitrina, nomierina un paātrina reģenerāciju;

• pulverveida brūču līdzeklim (hialuronskābe + koloidālais sudrabs), kas palīdz saglabāt brūci sausu, kavē baktēriju vairošanos un veicina dzīšanu;

• dažāda izmēra steriliem plāksteriem, ja nobrāzums ir plašāks vai atrodas vietā, kas var berzties.

Svarīgi atcerēties! Pēc brūces apstrādes plāksteri vai pārsēju ieteicams mainīt katru dienu, bet, ja brūce kļūst apsārtusi, sāpīga vai parādās izdalījumi, noteikti jākonsultējas ar ārstu.

“Sasitumu un sastiepumu gadījumā vispirms ieteicama aukstuma komprese, kas palīdzēs mazināt sāpes un pietūkumu. Kompresi vislabāk pielikt 10–15 minūtes vairākas reizes dienā, ievērojot laika intervālus. Pēc tam var lietot pretsāpju un pretiekaisuma gēlu, kas sastāvā ir ibuprofēnu vai diklofenaku – tie mazina sāpes, apsārtumu un tūsku. Savukārt gels ar dimetilsulfoksīdu un heparīnu veicina zilumu ātrāku uzsūkšanos un mazina iekaisumu,” skaidro farmaceite Juta Namsone.

Attēls: publicitātes