Kā rīkoties, ja maksātnespējīgs darba devējs neizmaksā algu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs skaidro, kas jāņem vērā darbiniekam, lai tiesvedības ceļā atgūtu neizmaksāto atalgojumu.

“Neizmaksātā atalgojuma atgūšanas process ir visnotaļ sarežģīts. Vispirms darbiniekam jāiesniedz prasība tiesā. Ja darba devējs labvēlīgo spriedumu nepilda, jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas no darba devēja atgūst neizmaksāto algu. Situācijā, kad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu, darbiniekam ar kreditora pieteikumu un tiesas spriedumu jādodas pie maksātnespējas administratora, kas parūpēsies, lai darbinieku garantiju fonds izmaksā atalgojumu likumā noteiktajā apmērā,” skaidro eksperts.

Kā norāda Kaspars Rācenājs, neizmaksātās algas atgūšanas process ir sarežģītāks, ja uzņēmums nav pieteicis maksātnespēju. Tad, nespējot atgūt neizmaksāto atalgojumu ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību, darbiniekam pašam jāpiesaka darba devēja maksātnespēja un jāsamaksā valsts nodeva, kā arī depozīts 1095 eiro apmērā. Viņš arī piebilst, ka no šīs iemaksas tiesa darbinieku var atbrīvot tikai tad, ja darbinieks pierāda, ka šo summu samaksāt nevar.

Galvenie iemesli, kāpēc maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nav spējuši atgūt neizmaksāto algu tiesvedības ceļā, ir novēlota rīcība, kā arī pierādījumu trūkums. Lai izvairītos no situācijām, kad prasība tiesā pret darba devēju tiek noraidīta, eksperts iesaka jau laikus veikt vairākus piesardzības pasākumus. Tie ne tikai ļaus savlaicīgi pamanīt, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, bet arī nepieciešamības gadījumā palīdzēs tiesas ceļā atgūt nesamaksāto atalgojumu.

Darba algas samaksas kārtība

Pirms parakstīt darba līgumu, Kaspars Rācenājs iesaka rūpīgi iepazīties ar tā saturu, īpašu uzmanību pievēršot darba algas samaksas kārtībai. Darba likumā ir noteikts, ka darbiniekam atalgojums ir jāizmaksā divas reizes mēnesī, tādēļ, ja līgumā ir minēts, ka darba alga tiks izmaksāta vienu reizi mēnesī, darbiniekam ir tiesības nepiekrist šādai samaksas kārtībai.

“Situācijā, kad alga tiek izmaksāta divas reizes mēnesī, jau uzsākot darba attiecības, tiek divreiz samazināts potenciāli neizmaksātās algas jeb zaudējumu apmērs. Turklāt, nesaņemot algu divas reizes mēnesī, darbinieks daudz ātrāk var pamanīt uzņēmuma maksātnespēju,” skaidro Kaspars Rācenājs.

Tāpat jāpievērš uzmanība līgumā noteiktajam darba laikam un darba samaksas apmēram. Ja līgumā darba algas apmērs vispār nav noteikts, darba devējs ir tiesīgs izmaksāt darbiniekam izmaksāt tikai minimālo darba algu. Tāpat jāpārbauda, vai līgumā nav noteikts nepilns darba laiks, jo, strādājot vairāk nekā noteikts līgumā, darbiniekam vajadzēs to pierādīt. 

Pierādījumi par algas neizmaksāšanu

Lai darbinieks varētu atgūt darba devēja neizmaksāto algu, nepieciešami faktiski pierādījumi, ka alga konkrētajā laika periodā ir nopelnīta, bet nav tikusi izmaksāta. Darba tiesisko attiecību eksperts iesaka pierādījumus apkopot jau laikus:

“Saskaņā ar Darba likumu darba devējam katru mēnesi darbiniekam ir jāizsniedz algas lapiņa, kurā norādīts aprēķinātās algas un nodokļu apmērs, kā arī darba stundu skaits. Ja darba devējs ir izsniedzis šīs darba lapiņas, bet nav samaksājis atalgojumu, darbiniekam vismaz ir rakstveida pierādījums par summu, kuru viņam ir parādā darba devējs. Ja strīda gadījumā darbiniekam nāksies vērsties tiesā, būs daudz vieglāk pierādīt, ka prasības ir pamatotas”. Tāpat vērtīgi ir sekot līdzi darba devēja aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem par darbinieku portālā “Latvija.lv”, jo arī šie dati nepieciešamības gadījumā var kalpot kā pierādījums tiesā. Darba likums paredz, ka darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, lai pierādītu darba attiecību saturu.

Savlaicīga rīcība

Algas neizmaksāšana ir viena no redzamākajām uzņēmuma maksātnespējas pazīmēm. Ja darbinieka atalgojuma samaksa vairākkārt kavējas un divas darba algas nav tikušas izmaksātas, darbiniekam ir pamatots iemesls nevilcinoties rīkoties, lai atgūtu savu nopelnīto atalgojumu. Savlaicīga rīcība, kā arī apkopotie pierādījumi ir garants, ka vismaz daļa no neizmaksātā atalgojuma tiks atgūta.

“Bieži darbinieki paļaujas uz negodprātīgu darba devēju solījumiem un ilgstoši gaida to dienu, kad atalgojums tiks samaksāts. Diemžēl lielākoties šīs cerības nepiepildās, un laiks, kas pavadīts gaidot, ir veltīgi izšķiests. Jāatceras, ka gadījumā, ja tiesas ceļā nevar no uzņēmuma piedzīt nopelnīto atalgojumu, valsts darbinieku garantiju fonds izmaksā nopelnīto atalgojumu tikai daļēji – par 3 mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms uzņēmuma maksātnespējas procesa ierosināšanas un minimālās algas apmērā. Tādēļ nav ieteicams vilcināties un ilgstoši gaidīt,”  skaidro eksperts.

Attēls: publicitātes