Kā pasargājam bērnus, lai dezinfekcija nebūtu bīstama

Kā sargājam bērnus šajā laikā, kuram joprojām raksturīga neziņa un satraukums. Kā pasargāt no papildu likstām un kā panākt, lai sarunas par epidēmiju būtu pilnvērtīgas, neraisītu bailes un jaunākie ģimenes locekļi apgūtu veselīgas uzvedības pamata nosacījumus, kas nezaudē aktualitāti arī pirmajam satraukuma vilnim mazliet norimstot?

Apkārt turpina virmot dažādi padomi par un ap vīrusu – kā labāk rīkoties, ko darīt, likt vai nelikt sejas masku, kā labāk dezinficēt rokas. Informācijas plūsmā pat pieaudzis cilvēks var apmaldīties, nemaz nerunājot par mazu bērnu. „Jaunāko ģimenes locekļu veselībai un drošībai mājās joprojām jāveltī papildu uzmanība, jāatrod iespēja atklāti aprunāties, ja bērnam radušies jautājumi un neizpratne par šo pārmaiņu laiku,” stāsta „Mēness aptieka” farmaceits Vadims Brižaņs. „Mūsu darbs ik dienu ir skaidrot pacientiem par veselību, zālēm, higiēnu,” par savu pieredzi smaida speciālists, skaidrojot, kāpēc farmaceita ieteikumi vīrusa laikā var būt īpaši noderīgi.

Bērni un dezinfekcija – bīstama kombinācija

Lai sevi pasargātu no vīrusa, talkā tiek ņemti dezinfekcijas līdzekļi, lai ne tikai dezinficētu rokas, bet arī notīrītu virsmas. Tīrai, dezinficētai mājai vajadzētu būt drošai vietai, kur bīstamā koronavīrusa laikā atrasties kopā pašiem tuvākajiem ģimenes locekļiem. Taču, cik patiesībā droša ir šī vieta pašiem mazākajiem?

Spēcīgie tīrīšanas līdzekļi nav paredzēti iekšķīgai lietošanai. Ķīmiskais sastāvs var būt bīstams cilvēka organismam. Atkarībā no uzņemtās devas, tas ne tikai var radīt saindēšanos un veidot nopietnus orgānu bojājumus, bet arī beigties letāli. Mājas uzkopšanas un dezinfekcijas līdzekļi, nepareizi uzglabāti, var kļūt par indi bērniem. Pat ja iepakojums ir speciāli izveidots, lai būtu drošs un bērniem neatverams, tas nedod garantiju pilnībā.

Kopš, uzkrājot informāciju par COVID-19, radusies izpratne, ka no tā pasargāties var visu rūpīgi dezinficējot, saindēšanās gadījumu skaits ar tīrīšanas un dezinfekcijas šķīdumiem visā pasaulē pastiprināti pieaudzis. Amerikas dati rāda, ka katru dienu aptuveni 300 bērni ārstējas no saindēšanās, turklāt vidēji divos smagākajos gadījumos rezultāts ir letāls.

Kādēļ tieši bērni?

Bērni, sevišķi jaunāka vecuma, visbiežāk saindējas ar mazgāšanas šķidrumiem un dezinfekcijas līdzekļiem. Viņi ir zinātkāri, visu jauno un neredzēto vēlas izpētīt. Dažkārt bērns var sajaukt uzkopšanas līdzekli ar dzeramu produktu, jo to iepakojumi mēdz būt krāsaini, turklāt pats šķidrums var būt dzeltens, gan sarkanīgs kā, piemēram, viņa iecienītajai sulai vai limonādei. Bērniem nav pieauguša cilvēka dzīves pieredzes un analizēšanas spējas, lai paredzētu rīcības sekas.

Amerikas dati rāda, ka neizsargātākā bērnu grupa ir vecumā ap 5 gadiem un jaunāki. Turklāt šie bērni no janvāra līdz martam veidoja 35,7% no visiem mazgāšanas līdzekļu saindēšanās gadījumiem, savukārt 46,9% cieta no dezinfekcijas līdzekļu iedarbības. Jāpiebilst, ne vienmēr tie bija mazuļi. Dati rāda, ka arī jaunieši no 6 līdz pat 19 gadiem ir guvuši saindēšanos – 8,9% no tīrīšanas un 13,6% no dezinfekcijas līdzekļiem.

Vai bīstami tikai spēcīgie tīrīšanas līdzekļi?

Šo līdzekļu sastāvā var būt toksiskas vielas – balinātāji, amonija savienojumi, spirti un abrazīvie līdzekļi. Būs kāds, kas teiks – ķimikāliju vietā jālieto dabīgi produkti, kas reizē nekaitē bērnu veselībai, ja arī tos nejauši lietos iekšķīgi. Nē – arī dabīgie produkti var būt bīstami cilvēka veselībai. To sastāvā ir, piemēram, ēteriskās eļļas. Dažreiz tās var veidot alerģiju, sakairināt ādu un acis, iekšķīgi lietojot, kaitēt arī kuņģa-zarnu traktam.

Kā pasargāt?

Viens no vienkāršākajiem veidiem – pēc katras līdzekļa lietošanas reizes to nolikt pietiekami augstā un bērniem neaizsniedzamā plauktā vai skapī. Vislabāk, ja tas ir aizslēdzams.

Tomēr ar to vien var nepietikt. Ir jāzina, kā pareizi tos lietot, lai neveidotos bīstami šķīdumu sajaukumi. Katrs tīrīšanas līdzeklis jālieto pa vienam – tos nevajadzētu jaukt kopā. Pretējā gadījumā var veidoties toksiska, bīstama viela, piemēram, ja sajaukti kopā divi produkti kā balinātājs un amonjaks vai etiķis.

Lietojot ķīmiskus līdzekļus, telpai jābūt labi vēdināmai. Cilvēkam bīstama var būt ne tikai vielu iekšķīga lietošana, bet arī ilgstoša tā ieelpošana, kas var radīt elpošanas ceļu kairinājumu.

Sejas masku lietošana

Vīrusa sākumā tika daudz diskutēts par sejas maskām – vilkt vai nevilkt. Tāpat kā pieaugušam cilvēkam, arī bērnam, kas vecāks par 2 gadiem, būtu jānēsā maska. Var rasties neizpratne, kad to nepieciešams vilkt un kā to pareizi izdarīt. “Mēness aptiekas” farmaceits skaidro: “Arī bērniem ir jāvalkā sejas maska brīdī, kad nav iespējams ievērot noteikto sociālo distancēšanās attālumu kā, piemēram, sabiedriskā transportā. Turklāt sejas masku ieteicams nēsāt gan pieaugušajiem, gan bērniem, ja ir tuvāks kontakts ar inficēšanās riska grupām, piemēram, ar cilvēkiem gados”.

Tāpat iesaka bērniem nēsāt elpceļu aizsargu, ja vecāki zina, ka bērns nespēs ievērot distancēšanos ar citiem cilvēkiem, piemēram, ejot veikalā. Farmaceits piebilst, ka: “Bērni ir impulsīvāki un neapdomīgāki savā uzvedībā, tādēļ maskas lietošana veikalā, var pasargāt no regulāras sejas aiztikšanas ar netīrām rokām. Savukārt, dodoties ģimenes lokā pārgājienā vai braucot ar riteni, sejas masku var nelikt, jo sportojot ar masku, elpošana ir apgrūtināta.”

Lai maska patiešām pasargātu no koronavīrusa, bērnam ir jāstāsta arī par tās pareizu uzlikšanu un noņemšanu. Pirmkārt, tas jādara ar tīrām rokām. Otrkārt, noņemot masku, ir jāizvairās no pieskaršanās tās ārpusei. Svarīgi bērnam izstāstīt, ka pat tad, ja uzlikta sejas maska, ir jāievēro distancēšanās. Farmaceits norāda: “Vecākiem vajadzētu rūpīgi sekot līdzi, vai bērns maskas nēsāšanas laikā regulāri nepieskaras ar rokām maskas malām un sejai, un „nenobrucina” to zem deguna. Pretējā gadījumā masku labāk novilkt pavisam. Noteikti visu vajadzētu izmēģināt mājās un tikai tad doties uz veikalu vai kādu citu sabiedrisku vietu. Izmēģinājuma laikā īpaši svarīga ir iejūtīga un skaidrojoša saruna ar bērnu.”

Ar bērniem jārunā

Pastiprinātas trauksmes sajūtas un emocijas var rasties ne tikai pieaugušam cilvēkam, bet arī bērnam, kurš līdz galam nespēj saprast, kas patiesībā notiek. Ar bērnu ir jārunā par to, kāpēc tīrīšanas līdzekļi ir bīstami veselībai, kāpēc jālieto sejas maska un jāievēro 2 metru distancēšanās, kāpēc nevar tā kā agrāk satikt draugus. Ja bērnam radušies jautājumi un jūtat, ka viņš par to satraucas, vai gluži pretēji – noslēdzas sevī –, svarīgi runāt arī par koronavīrusu.

Vairumā gadījumu bērni ātri pierod pie jaunas situācijas un apstākļiem. Distancēšanās un biežāka roku mazgāšana ar laiku var kļūt par normālu, ierastu ikdienu. Labākais veids, kā bērnam iemācīt apgūt jaunās lietas, piemēram, sejas maskas valkāšanas nepieciešamību, ir ar spēlēšanos un rotaļlietām.

Turklāt speciālisti atgādina, ka, jo īpaši līdz 6 gadu vecumam, ar bērnu ir jārunā pietiekami skaidri un konkrēti, jo šajā vecumā bērns lietas var pārprast vai, ja runā abstrakti un aizplīvuroti (cenšoties bērnu pasargāt no sarežģītas vai biedējošas informācijas) to vispār nesaprast. Jāuzdod jautājumi, noskaidrojot, ko viņš jau zina vai domā, lai palīdzētu izprast viņa redzējumu. Nozīmīgi ir sarunas beigās pateikt ko tādu, kas negatīvo situāciju uzlabotu, piemēram, – turpinot bieži mazgāt rokas un ievērot attālumu, mēs varam sevi pasargāt no vīrusa.

Izmantota informācija no publikācijām vietnēs: CNN; WebMD; Vox

Foto: ilustratīvs (pexels.com)