Kā meklēt savu īsto ceļu dzīvē?

Jo vairāk mācīsimies, jo labāk sapratīsim ne tikai faktus, bet arī kontekstu un drošāk jutīsimies pasaulē. Vienlaikus ir svarīgi apzināties savu vērtību un, tiecoties pēc jaunām zināšanām, paturēt fokusā to, ar ko varam būt īpaši noderīgi darba tirgū. Mārcis Auziņš, Baiba Moļņika, Katrīne Judovica un Ingmārs Pūķis ar savām atziņām dalījās ilgtspējīgai izglītībai veltītā iedvesmas konferencē “Zinātgriba”. Izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības jomu pārstāvji dalījās pieredzes stāstos par mācīšanos un karjeras līkločiem, lai iedvesmotu turpināt mācīties arī ārpus formālās izglītības sistēmas.

Eksperti vairākkārt Swedbank konferencē uzsvēra izglītības un zinātkāres nozīmi dzīves kvalitātes celšanā, norādot, ka tie ir rīki ne tikai profesionālās izaugsmes un labklājības veicināšanai, bet arī interesantas un aizraujošas dzīves veidošanai.

“Mēs visi dzīvojam burbuļos – profesionālos, sociālos, privātos, – tāpēc ir viegli nonākt pie pārliecības, ka pārējie domā tāpat kā mēs. Iespēja apgūt jaunas zināšanas, kuras tālu pārsniedz ierasto apvārsni, padara dzīvi daudz interesantāku. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki mācās – lai gūtu iespēju paskatīties uz pasauli no dažādiem skatupunktiem. Ja tiešām gribam kaut ko iemācīties, es ieteiktu jaunās zināšanas apgūt sistemātiski, nežēlot tam laiku un darīt to gudri, atrodot gudrus skolotājus un uzticamus avotus,” pauda Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš.

Cilvēkam ir tiesības uzreiz nezināt savu īsto dzīves ceļu un to meklēt jebkurā vecumā, atgādināja konferences dalībnieki. “MOT Latvija” idejas autore, uzņēmējdarbības vadības eksperte, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” padomes priekšsēdētāja un “Swedbank Latvija” neatkarīgā padomes locekle Katrīne Judovica izcēla drosmes nozīmi sava ceļa meklējumos: viena pati pārgalvīga drosme var būt postošs spēks, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru un drosmi izmantot gudri, taču vienlaikus nevajadzētu baidīties apgūt jaunus ceļus – pat ja tas nozīmē došanos pret straumi.  

Savukārt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika norādīja: “Skolai būtu jāļauj cilvēkam izmēģināt sevi daudzās dažādās lomās. Šādu iespēju brīnišķīgi nodrošina arī neformālā un interešu izglītība. Tikai tajā brīdī, kad spējam atbrīvoties no žņauga “ko no manis sagaida sabiedrība”, varam saprast, ko patiešām spējam, un dot tam spēku izpausties. Pasaulē būtu daudz mazāk bēdu, ja cilvēki apzinātos, ar ko katrs no viņiem ir īpašs. Apdāvināti esam mēs visi, un izglītības sistēmai būtu jāpalīdz šīs zelta dzīslas atklāt, nevis jāliek visiem skriet pa vienu trasi.” 

Baiba Moļņika arī atgādināja, ka lielisks palīgs var būt tehnoloģijas, kas dod daudz vairāk laika domāt par svarīgo – ja nepazūdam sociālo tīklu bezdibenī, bet materializējam to, kas mūs iedvesmo, tas var atrisināt daudzus izaicinājumus. Tehnoloģiju nozīmi uzsvēra arī LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis: “Mācās visi – gan cilvēki, gan uzņēmumi un valstis. Mainās tehnoloģijas, rodas jauni veidi, kā nopelnīt, parādās jaunas varas formas. Attīstību uz priekšu dzen inovācijas, un cilvēki ir spiesti mācīties, lai tiktu līdzi.” 

Viņš arī uzsvēra, ka ikvienam pašam ir jāuzņemas atbildība par savām izvēlēm un izaugsmi, jo tieši tas raksturo pieaugušu, nobriedušu personību – tā vietā, lai gaidītu, ka problēmas atrisinās citi, pašam ir jārīkojas un jāapgūst nepieciešamās prasmes, lai uzlabotu savu dzīvi. 

Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis uzsvēra, ka cilvēkam dabiski piemītošā vēlme izzināt ir evolūcijas pamatā, vienlaikus akcentējot, ka bez būtiska ieguldījuma mācību procesā un mācīšanās prasmju attīstīšanā, nekādu vērā ņemamu rezultātu sasniegt nevarēsim. Swedbank pēdējo 5 gadu laikā ne tikai attīstījuši idejas un mācījušies paši, bet investējuši izglītības atbalsta jomā vairāk nekā 1,5 miljonus eiro. Tāpat viņš norādīja arī uz apkārtējo piemēra nozīmi jaunu zināšanu apguvē: “Kad esam ieinteresēti par kaut ko, mēs mēdzam uzdot jautājumus, meklēt informāciju un sazināties ar citiem. Tas var radīt viļņošanās efektu, iedvesmojot arī citus kļūt zinātkāriem. Atrodoties blakus zinātkāriem cilvēkiem, šis efekts pāriet arī uz apkārtējiem – zinātkāre ir patiešām “lipīga”.

Dažādus izglītības aspektus pārrunāja arī “Pedersen & Partners” vadošā konsultante, personīgās zīmolvedības konsultante Inga Ezera, valodas tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, Latvijas Universitātes padomes locekle, izglītības eksperte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un psihoterapeite, RSU docente Ieva Salmane-Kuļikovska diskusijā “Lēciens nezināmajā un kā zināšanas var palīdzēt”. Galvenā diskusijas atziņa – ir svarīgi pievienot vērtību visam, ko darām, un apzināties, ko katrs no mums var dot savam uzņēmumam, kopienai, sabiedrībai. Tas palīdz definēt mērķus, soļus, kas veicami, lai pie šiem mērķiem nonāktu, un prasmes, kas jāapgūst papildus. Tad var arī meklēt tās jomas darba tirgū, kur savas prasmes var vislabāk izmantot.