Kā lasīt dzīvnieku barības analītisko sastāvu?

Visiem vairāk vai mazāk ir skaidrs, ko uz produkta etiķetes nozīmē ogļhidrātu, olbaltumvielu, tauku un vitamīnu procentuālais iedalījums. Pētot barības iepakojumu, būtiski ir pievērst uzmanību tam, vai norādītā uzturvērtība ir attiecināma uz visu produktu, vai uz 100 gramiem produkta. Parasti uzturvērtības tabulai blakus vēl ir tekstuāls produkta sastāva atspoguļojums, kas uzskaita barības analītisko sastāvu un lielā mērā jau parāda izejvielu kopumu. Ieteikumos, kā pareizi nolasīt barības analītisko sastāvu, dalās Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede.

Termini un nianses

Termins “gaļas blakusprodukti” apzīmē tos produktus, kuri veido barības gaļas masu. Vienkāršiem vārdiem sakot, tie ir dzīvnieku izcelsmes atlikumi – orgāni, gaļas atgriezumi, asinis, kauli un citi, kas paliek pāri no cilvēku pārtikā izmantojamās gaļas. Visi minētie blakusprodukti ir augstvērtīgi, un to izmantošana suņu un kaķu barības ražošanā ir veids, kā lietderīgi patērēt teju visas gaļas daļas. Pretēji izplatītajam uzskatam šajos blakusproduktos neietilpst nagi, spalva un āda.  

Uz katra produkta etiķetes ir tekstuāls barības sastāva atspoguļojums, piemēram, auzas, kartupeļi, liellops, trusis, ķirbis, mellenes utt. Tas ne tikai atklāj, no kādām izejvielām ir ražota barība, bet arī secīgi norāda, kādā daudzumā noteiktas izejvielas ir iekļautas galaproduktā.

Respektīvi, ja auzas ir saraksta sākumā, tad to barībā būs visvairāk. Mazāk produktā būs kartupeļu un vēl mazāk – liellopa. Sastāvdaļa saraksta beigās būs vismazākajā daudzumā.

Ko iespējams uzzināt no produkta analītiskā sastāva?

Terminu skaidrojums

  • Sausna – sausas, cietas vielas sastāvdaļas barībā jeb bezūdens vielu daudzums.

  • Kopproteīns – kopējais olbaltumvielu daudzums barībā, kuru veido ne tikai gaļa un gaļas blakusprodukti, bet arī zirņi un citi olbaltumvielas saturoši produkti. Šim rādītājam ir jābūt vismaz 18% sausnas, bet jo lielāki procenti, jo labāk.

  • Koptauki – kopējais tauku daudzums, kas kaloritātes ziņā pārsniedz ogļhidrātus un olbaltumvielas. Sausnā tiem vajadzētu būt vairāk nekā 5,5%.

  • Kopšķiedra – kopējais šķiedrvielu daudzums, kas sausnā veido aptuveni 4%.

  • Pelni – saturā esošo minerālvielu kumulatīvā summa, kurai nevajadzētu pārsniegt 7% robežu.

  • Mitrums – mitruma koncentrācija barībā, kas ir atkarīga no barības veida. Konservētā barībā mitrums būs augstākā koncentrācijā (pat 90%), bet sausajā barībā – apmēram 5%, jo produkta veids paredz, ka barībai ir jābūt sausai un ekstrudētai (ekstrūzija ir materiāla jeb šajā gadījumā masas izspiešana caur spiedveidni, lai iegūtu noteiktas formas galaproduktu – sausās barības graudiņus).

  • Citas uzturvielas vai mikroelementi, ko ražotājs vēlas norādīt, piemēram, probiotikas, taukskābes, vitamīni, minerālvielas, var būt norādīti šajā pašā garantētās analīzes panelī, tomēr tiem var nebūt norādīts procentuālais daudzums, jo lielākoties tas nepārsniedz 1%.

Ja nepieciešams salīdzināt proteīnu daudzumu konservētajā un sausajā barībā, ir jāveic aprēķins, jo daudzums, kādā katra barība jādod sunim, atšķiras. Sausie graudi, kas izteikti gramos, jādod mazāk nekā konservēta barība, tāpēc salīdzināt, kura barība ir augstvērtīgāka, tikai pēc analītiskā sastāva nevar. Lai salīdzinātu abu produktu augstvērtīgumu, ir jāaprēķina kopproteīns sausnā, un tikai tad var salīdzināt rezultātus.

Kā aprēķināt proteīna daudzumu?

Ja uz konserva norādīts, ka tajā ir 80% mitruma, kopējā sausna būs 20%. Ja olbaltumvielu daudzums produktā ir norādīts 8%, to aprēķina no sausnas. Matemātiskā izteiksmē tas izskatās šādi: 8/0,20=40% olbaltumvielu. Savukārt ja uz sausās barības iepakojuma norādīts, ka mitrums tajā ir 10%, sausna ir 90% un olbaltumvielu daudzums – 28%, aprēķins ir šāds: 28/0,90= 31% olbaltumvielu.

Sākotnēji izskatās, ka sausajā barībā olbaltumvielu daudzums ir lielāks nekā konservā, bet, ja salīdzina abu produktu sausnā esošo olbaltumvielu daudzumu, atklājas pretējais.  

Attēla avots: Freepik.com

TOP Komentāri

avatar