Kā aktivizēt kolagēna veidošanos organismā?

Kolagēns ir proteīns, kuru visbiežāk piemin, runājot par skaistu ādu, taču patiesībā tā loma organismā ir daudz nozīmīgāka – tas atbildīgs par organisma pilnvērtīgu funkcionēšanu, jo atrodams kaulos, muskuļos, locītavās un citos dzīvībai svarīgos orgānos. Vairāk par kolagēna nozīmi un par to, kā to uzņemt, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite, Latvijas Farmaceitu biedrības “Gada farmaceits 2019” Laila Zālīte.

Kolagēns un tā tipi

Savā būtībā kolagēns ir proteīns-olbaltumviela un sastāv no garām aminoskābju ķēdēm, veidojot trīskāršo spirāli. To vienkāršoti var saukt par “būvmateriālu”, no kura sastāv lielākā daļa cilvēka audu. Atkarībā no kolagēna tipa tas atrodas dažādās organisma struktūrās, piemēram, I tips sastopams 90 % saitēs, fascijās jeb saistaudu plēvēs, kaulos, radzenē, II tips – acs stiklveida ķermenī, bet III tips – asinsvadu sieniņās un asinsrades orgānos, piemēram, liesā. Kopumā orgānos ir vismaz 28 dažādi kolagēna tipi.

Kolagēns nozīmīgs pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai

Kolagēnam ir ļoti svarīga nozīme, lai organisms varētu pilnvērtīgi funkcionēt. Tas atbildīgs par ādu, matiem, nagiem, zobiem, kauliem, cīpslām, saitēm, locītavām, saistaudiem, muskuļiem, kā arī tas atrodams citos dzīvībai svarīgos orgānos. Kolagēns ir kā balstviela, kas savieno dažādus organisma audus un nodrošina, lai tie būtu elastīgi un stingri. Droša un brīva pārvietošanās un arī atgūšanās pēc dažādām traumām atkarīga no šī proteīna funkcijām.

Kad kolagēna rezerves iztukšojas

Kolagēns organismā aktīvi veidojas līdz 25 gadu vecumam, bet pēc tam tas sāk dzīvot no rezervēm. Jāņem vērā, ka organisma prasības, lai nodrošinātu tā funkcijas, nemainās, tāpēc, iztukšojoties arī rezervēm, sāk ciest saistaudi, saites, locītavas, un tas sāk kļūt redzams –  āda noveco, tai zūd elastība un veidojas grumbas, mati un nagi kļūst vāji un lūst, var pasliktināties arī zobu veselība. Savukārt locītavu kustīguma samazināšanās var izraisīt sāpes un iekaisumu, artrītu, osteoporozi – kaulu blīvuma samazināšanos un citas slimības, kas var būt saistītas ar kolagēna rezervju izsīkšanu organismā.

Produkti, kas stimulē kolagēna izstrādi

Ar pārtiku uzņemtie produkti var tieši vai netieši stimulēt kolagēna izstrādi organismā. To paveic, piemēram, šādi produkti:

• C vitamīnu saturošie – citrusaugļi, ogas, saldie pipari;
• Vērtīgās taukskābes Omega-3, 6 un 9, kas atrodamas, piemēram, zivīs, riekstos, linsēklās, olīveļļā un avokado;
• Zaļā tēja.

Savukārt produkti, kuriem ir nozīmīga loma paša kolagēna veidošanā, ir:

• Sēru saturošie – sīpoli, selerijas un olīvas;
• Soja – tā ne tikai veicina kolagēna izstrādi, bet arī aizsargā esošās proteīna rezerves;
• Glicīns-aminoskābe – atrodama cūkas un vistas ādā, kā arī želatīnā;
• Citi gaļas subprodukti, sezama sēklas, kakao un lēcas.

“Kolagēnu iespējams uzņemt papildus arī ar uztura bagātinātājiem. Atkarībā no mērķa – veselīgas ādas uzturēšanai un balstīšanai vai locītavu veselībai – atšķirsies arī to sastāvs. Tāpat pieejami arī sejas, ķermeņa un matu kopšanas līdzekļi ar kolagēnu, taču jāņem vērā, ka tie iedarbojas tikai uz ādas virsējo slāni, lai uzturētu to mitru un gludāku,” papildina Laila Zālīte.

Foto: http://ejuz.lv/6cq9