Jūrmalas viesnīcnieki apmierināti ar vasaras tūrisma rādītājiem

Neskatoties uz samērā vēso vasaru un Krievijas tūristu skaita kritumu, kūrortpilsēta šogad sagaida tūrisma pieaugumu – bijis ievērojami vairāk viesu no Skandināvijas, Vācijas un kaimiņvalstīm.

„Kurshi hotel”, kas šovasar strādāja pilnu pirmo sezonu, vadītāja Zane Šteinberga atzīst, ka Jūrmalai ir tāda specifika, ka, tiklīdz ir labs laiks, tā pilsēta ir pilna ar atpūtniekiem. Ja vasaras sākumā laikapstāļi nelutināja, tad augusts ir visu kompensējis, saka viņa. „Karstajā laikā gan mums, gan, kā zinu no citiem kolēģiem, bija tā sauktais overbooking jeb 100% piepildījums – nebija brīvu vietu. Numuriņu cenas esam saglabājuši pērnās vasaras līmenī, tāpēc varam teikt, ka vasaras sezona ir bijusi normāla. Tūristu segments mainās, bet to mazāk nepaliek. Ir tendence samazināties krievu tūristu skaitam, bet viņu vietā arvien aktīvāki kļūst skandināvi u.c., kas šovasar, izmantojot viesnīcu saprātīgo cenu politiku, brauca atpūsties ar ģimenēm un izmantoja arī citus pakalpojumus. Tūrisma jomas pārstāvjiem kopā ar pašvaldību ir jādomā plašākā perspektīvā, lai varētu piesaistīt tūristus arī sliktākos laikapstāļos un ne tikai dažiem objektiem. Tāpēc mēs viesnīcā attīstām jaunus pakalpojumus: jūnijā atvērām SPA centru, piedāvājam telpas nelieliem semināriem. Uz rudens sezonu tās jau ir gandrīz pilnībā rezervētas. Rezumējot varu teikt, ka ir aizvadīta normāla sezona,” saka Z. Šteinberga.

Savukārt vienai no lielākajām kūrortpilsētas SPA viesnīcām „Hotel Jurmala SPA” šovasar bijis vairāk viesu nekā pagājušajā gadā, un viesnīcas pakalpojumus izmantojis ievērojami palielinājies tūristu skaits no Skandināvijas. „Šī vasara bija pat labāka nekā iepriekšējā! Viesnīca bija tūristu noslogotāka nekā pērn, arī cenas esam saglabājuši līdzšinējās. Tiesa, tādu cenu, kādas bija „Jaunā viļņa” divās nedēļās citos gadus, vairs nav. Ir mainījies arī tūristu sastāvs: salīdzinot ar pagājušo gadu, par apmēram 30% ir samazinājies Krievijas tūristu skaits, bet tā vietā palielinājies tūristu skaits no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas, Norvēģijas, īpaši krass pieaugums ir somu tūristu vidū. Vieta tukša nepaliek! Arī tūristu paradumi, kā viņi tērē naudu, ir mainījušies – tagad šie tēriņi ir ekonomiskāki, pārdomātāki. Domājam arī par kluso sezonu, attīstot biznesa tūrismu, par pievilcīgiem piedāvājumiem nedēļu nogalēs, kuras īpaši pieprasa vietējais tūrists un igauņi,” stāsta “Hotel Jurmala SPA” pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Arī „Amber Spa Boutique Hotel” viesnīcas vadītājs Pēteris Grīnbergs nesūdzas par aizvadīto vasaras sezonu. „Tūrisma jomas pārstāvji 2014. gada beigās, šā gada sākumā bažījās, kāda būs šī sezona. Kopā ar Jūrmalas pašvaldību piedalījāmies dažādos semināros, izstādēs, un var teikt, ka ieguldītais laiks un līdzekļi piedāvājuma popularizēšanā ir nesuši atdevi – viss ir atmaksājies ar uzviju! Par sezonu nesūdzamies, un, ja salīdzinām ar 2013. gadu, ir pat peļņas pieaugums. Jūnijs pēc rezultātiem ir bijis tāds pats kā 2014. gadā, bet pārējie vasaras mēneši bija pat tūristu pārpildīti. Visu laiku veicam uzlabošanas darbus, piemēram, uz šo sezonu paplašinājām restorāna āra terasi, atvērām „Dzintara istabu”, kurā pieejama atpūta un dzintara terapija, remontējam pirtis, atjaunojam istabiņas. Neesam no tām lētākajām naktsmītnēm, tāpēc visu laiku ir jādomā par atbilstoša līmeņa servisu un piedāvājumu. Domājam arī par klusāko sezonu piedāvājumiem, piemēram, dodam papildu atlaides. Arī uz nākotni skatos optimistiski: viss ir un būs kārtībā!” saka P. Grīnbergs.

Sagaida tūristu skaita pieaugumu

Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma nodaļas vadītāja Gunta Ušpele skaidro: „Analizējot tūrisma tendences 2015. gada pirmajā pusgadā un vasarā, vērtēju, ka Jūrmalā, līdzīgi kā visā Latvijā, tūristu skaits pieaug. Pirmajā pusgadā tūristu skaits Jūrmalā ir pieaudzis, bet ne tik krasi kā iepriekšējos gados, jo, protams, Krievijas ekonomiskā krīze atstāj zināmu ietekmi. Maijs un jūnijs nebija vasarai tipiski mēneši, un lietainais laiks pabojāja tūristu un vienas dienas viesu lielāku pieplūdumu Jūrmalā un Latvijā kopumā, taču jūlijs un augusts izskatās diezgan pozitīvs, kad varētu sagaidīt arī 5-10% tūristu skaita pieaugumu. Kopumā esam gandarīti, ka tās tūrisma mārketinga aktivitātes, ko esam īstenojuši pēdējā gada garumā, ir sniegušas pozitīvus rezultātus, jo ir pieaudzis tūristu skaits no Latvijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Lielbritānijas.”

G. Ušpele jau iepriekš paudusi, ka pozitīva tendence ir tā, ka arvien vairāk vietējo tūristu iegriežas kūrortpilsētā, turklāt viesi, arī no citām valstīm, ne tikai atbrauc uz vienu dienu pasauļoties vai pastaigāt pa Jomas ielu, bet uzturas ilgāk nekā vidēji citās Latvijas pilsētās – trīs līdz četras diennaktis. Arī cenu līmenis pakalpojumiem stabilizējies, vairs nav festivāla ietekmē uzpūsto cenu, un ir sakārtots, normāls Eiropas tūrisma bizness ar konkurētspējīgām cenām un kvalitatīviem pakalpojumiem.

Aktīvi attīstās Jūrmalai tik raksturīgais kurortoloģijas pakalpojumu un konferenču un semināru piedāvājums. „Šogad Jūrmalas pašvaldība un tūrisma uzņēmēju sektors strādājis aktīvi, lai ne tikai paplašinātu tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu klāstu, tostarp veselības tūrisma jomā, bet arī lai paaugstinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti, kas ir ļoti svarīgi, lai ikviens kūrortpilsētas viesis atgrieztos pie mums vēlreiz,” piebilst G. Ušpele.

Jūrmala mainās

Tūrisma eksperts, „Baltictravelnews.com” direktors Aivars Mackevičs, kurš pats šovasar baudījis Jūrmalas tūrisma pakalpojumus, karstajās augusta dienās novērojis, ka gan pludmales, gan krodziņi un kafejnīcas ir pilnas ar atpūtniekiem, bet viesnīcnieku teiktais bijis ar pozitīvu noti. „Mainās ceļotāju struktūra: uz Jūrmalas ielām varbūt tik bieži vairs nedzirdam krievu tūristus, bet arvien vairāk citu valodu – arī lietuviešu, igauņu, skandināvu… Tas nav „Jaunā viļņa” ietekmes rezultāts, drīzāk nesenie notikumi Krievijā (piemēram, rubļa vērtības kritums, astoņu lielu Krievijas tūrfirmu bankrots u.c.) ir mazinājuši Krievijas tūristu pieplūdumu, tomēr to skaits ir gana nozīmīgs, jo tagad šie tūristi ierodas paši: uz ielām šovasar redzējām daudz auto ar Krievijas valsts numurzīmēm. Zinu, ka arī Rīgas viesnīcās, kur pērn Krievijas tūristi bija apmeklētāji Nr. 1, šovasar tos nomainījuši vācieši, skandināvi u.c. cienījamos gados, kas ir laba, maksātspējīga un inteliģenta publika,” vērtē eksperts. Viņš piebilst, ka kūrortpilsētas tūrisma jomas pārstāvjiem „maizes rika vairs nav tik bieza”, kā tas bijis „Jaunā viļņa” laikā, toties „cenas un piedāvājums stabilizējas, notiek normāls pārorientēšanās process, viesnīcu noslogojums ir saglabājies, un uzņēmēji spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem”.

„Tas ir pozitīvi, jo tūrisms vairs neliek visu uz vienas – „Jaunā viļņa” – kārts. Ja agrāk atsevišķi nozares pārstāvji nosmēla krējumu vasarā un klusajā periodā varēja neiespringt, tagad nākas domāt par pievilcīgiem piedāvājumiem arī pārējos gadalaikos. Tāpēc nevar apstāties, ir jādomā, kādus pasākumus rīkot, noteikti – ar starptautisku ievirzi, lai piesaistītu apmeklētājus Jūrmalai ne tikai ar siltu laiku pludmalē. Pozitīvi, ka kopdarbā ar pašvaldību tiek attīstīti jauni objekti, piemēram, atjaunotā Dzintaru koncertzāle u.c., kas piesaista arvien vairāk apmeklētāju (un ne tikai rīdziniekus). Tāpat būtu jāturpina attīstīt Jūrmalu kā kurortoloģijas centru. Pesimisma nav, ir tikai jāmeklē jaunas iespējas un jauni tirgi, kā pievilināt tūristus,” piebilst A. Mackevičs.

Foto: publicitātes