Izvēlamies mājas mīluli vecāka gadagājuma cilvēkam

Zinātniski pierādīts, ka nepieciešamas vien 15 minūtes, lai cilvēka smadzenes sāktu reaģēt uz komunikāciju ar suni: laimes hormona serotonīna līmenis paaugstinās, sirdsdarbība līdzsvarojas, asinsspiediens un stresa līmenis pazeminās. Ilgtermiņā cilvēka un suņa mijiedarbība var mazināt sirds slimību risku, palīdz cīnīties ar vientulību un depresiju. Par pozitīvajiem ieguvumiem uz seniora veselību un to, kāpēc ģimenei apsvērt iegādāties mājas mīluli vecāka gadagājuma cilvēkam, vairāk stāsta Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Ļena Valdmane.

Lēmums par suņa iegādi – labi pārdomāts

Ja seniors ir pie labas veselības, tam patīk dzīvnieki, ir laiks, iespēja un vēlme rūpēties par mājdzīvnieku, pirmais svarīgais jautājums ir – kādu mājas mīluli izvēlēties? “Senioriem piemērotāki ir kaķi vai kāds no mazajiem mīļdzīvniekiem, kas dzīvo būrī. Suns ir vislaikietilpīgākais un arī sarežģītākais no visiem mājas mīluļiem, jo tam ik dienu vajadzīgas pastaigas, apmācība, saimniekam jānodrošina, lai suns neklaiņo un neapdraud citus cilvēkus un dzīvniekus,” skaidro eksperte Ļena Valdmane.

Kā izvēlēties pareizo suņa šķirni senioram?

Kad ģimene ir apspriedusies, izvērtējusi iespējamos riskus un nolēmusi, ka ir gatava uzņemties atbildību un rūpes par četrkājaino draugu, senioram piedaloties lēmuma pieņemšanā un par savu mājas mīluli izraugoties tieši suni, jāpāriet pie paša mājas mīluļa meklēšanas. “Dzīvnieku iegāde nedrīkst būt pārsteigums vai dāvana, un īpaši tas attiecas uz noteiktām vecuma grupām  – bērniem un gados vecākiem cilvēkiem!” brīdina kinoloģe.

Suņu eksperte senioram vislabāk rekomendē maza vai neliela izmēra suni, kas ir izteikti miermīlīgs un viegli kopjams. “Nekādā gadījumā tas nedrīkst būt kucēns, tieši pretēji – jau pieaudzis lēnīgs suns ar rāmu raksturu. Eiropas un ASV patversmēs darbojas īpašas programmas “Seniors senioram”, kuru ietvaros vecāka gadagājuma cilvēki tiek mudināti adoptēt suņus -seniorus, jo tie ir mazkustīgi, nosvērti, ar paredzamu raksturu, izteikti lojāli,” stāsta Ļena Valdmane.

Bieži pieļauta kļūda – bērni vai mazbērni izvēlas mīluli pēc savas gaumes, šķirni, kas pašiem patīk, nepadomājot, vai suņa un saimnieka-seniora aktivitātes līmenis sakrīt, vai suns iederēsies pensionāra ikdienā un vai pats seniors tādu suni vispār grib. “Bieži pie vecvecākiem nonāk bērnu vai mazbērnu mīluļi, kuri dažādu iemeslu dēļ ir kļuvuši lieki pašu mājās un tiem jādodas “pie omes”, tā teikt, būs pastaigu biedrs un motivācija kustēties, vai “uz laukiem”, kur varēs izskrieties. Rezultātā pilsētas ielās sastopam kundzītes ar jestriem Džeka Rasela terjeriem un stūrgalvīgiem bīgliem,” skaidro kinoloģe, piebilstot, ja ģimene vēlas šķirnes suni, tad piemērotākas būs neliela auguma dekoratīvās suņu šķirnes – Kavaliera karaļa Čārlza spaniels, Tibetas spaniels, Ķīnas cekulainais suns, mopsis vai kāds no grifoniem,

Ar ko jārēķinās, iegādājoties mīluli?

Nedrīkst arī aizmirst par suņa turēšanas vietu un apstākļiem, jānodrošina voljērs vai droša sēta ap māju, jānovērtē, vai dzīvoklis ir pietiekami liels, kurā stāvā tas atrodas. Pensionāriem ir piemērojamas atlaides suņu turēšanas nodevai, taču ģimenei jāparūpējas par finansiālu atbalstu dzīvnieka ārstēšanai un citiem veterināriem pakalpojumiem (attārpošana, vakcinācija), kā arī dzīvnieka kopšanas un uzturēšanas izdevumiem, īpaši, ja dzīvniekam nepieciešama speciālā barība un regulāra frizēšana.

Ģimenei jāsaprot, ka līdz ar mājdzīvnieka ienākšanu seniora dzīvē palielinās arī traumu risks. Visizplatītākie traumu iemesli ir klupšana, jo dzīvnieki un to rotaļlietas nereti atrodas zem kājām, kā arī suņa lēkšana virsū saimniekam, mājdzīvnieka ķeršana. “Suņiem patīk atrasties saimnieka tuvumā, bieži tie apguļas blakus uz grīdas un vēro saimnieku, seko tam un piedalās mājas darbos. Suns nepārtraukti pārvietojas un saimnieks to var nepamanīt. Gados jauna cilvēka vestibulārais aparāts ir stabilāks, cilvēks var ātrāk reaģēt, saglabāt līdzsvaru un nepakrist, bieži tādus sīkumus pat nepamanot, bet gados vecāks cilvēks nokrīt un gūst traumu. Labā ziņa ir tā, ka traumu risku var mazināt, vienkārši esot uzmanīgākam, veltot laiku sevis un suņa disciplinēšanai,” skaidro suņu dzīves eksperte.

Kā skaidro kinoloģe, ģimene nevar kompensēt uzmanības trūkumu, senioram uzdāvinot mājas mīluli. “Suns nav un nebūs aukle vai palīgs vecajam cilvēkam, kā to mēdz attēlot filmās. Suns pats ir aprūpējams un kopjams. Suņa mūžs var būt 12–15 un vairāk gadu, un ģimenei jābūt gatavai pārņemt stafeti, kad seniors par savu mīluli vairs nespēs parūpēties,” brīdina Ļena Valdmane,

“Lai gan dzīvnieks var dāvāt senioram daudz mīlestības un padarīt vecumdienas krāsainākas, līdzās jābūt arī ģimenei, kas gatava palīdzēt un uzņemties atbildību,” atgādina kinoloģe.

Foto: ilustratīvs (pixabay.com)