Izstādes „Sveika, Latvija! Maza, bet skaista valsts!”’ atklāšana

Mani sauc Meri, bet ķīniešu valodā mans vārds skan – Hunge Džan. Esmu dzimusi Ķīnas galvaspilsētā Pekinā un pēc profesijas esmu arhitekte. Es apmeklēju Rīgu 2013.gadā un negaidīti iemīlējos šajā pilsētā, bet jau 2014. gadā visa mana ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Mana meita šeit apgūst valodas, bet es sāku veltīt daudz laika savai vecajai kaislībai – gleznošanas nodarbībām. Tā kā šogad man bija diezgan daudz brīvā laika, man radās iespēja atainot nozīmīgākus dzīves brīžus, un dalīties ar to ar saviem draugiem. Skatoties uz zīmējumiem, draugi, savukārt, teica, ka šādas skices esot daudzreiz interesantākas par fotogrāfijām. Neapšaubāmi, ka visus šos zīmējumus vieno viena kopīgā īpatnība – stāsts no „mazas, bet skaistas Latvijas” dzīves.

Vēlētos paskaidrot, ka, dzīvojot Ķīnā, esmu pieradusi pie tā, ka viss ir „liels”, it īpaši runājot par pilsētu lielumiem, arhitektūras celtnēm un iedzīvotāju skaitu. Man ir 25 gadu ilga pieredze tehniskajā projektēšanā un arhitektūras projektu vadīšanā. Viena no pēdējām mūsu celtnēm – apļveida ēka Guandžou pilsētā, kura ir 138 metrus augsta, ar platību 100 000 kvadrātmetri. Šāda lieluma projekti ir retums ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. 1 miljons iedzīvotāju – tas ir tikai viens Ķīnas dzīvojamais rajons. Dzīve un darbs šajā milzīgajā plūsmā bieži vien pārvēršas par pastāvīgu stresu un saspringumu. Tieši otrādi, dzīve nelielajā Latvijā, ļauj cilvēkiem baudīt mierīgāku dzīves veidu. Latvijas dabas skati savaldzina ar savu skaistumu un neatstāj vienaldzīgu arī mani

Var teikt, ka esmu gleznotāja tikai uz pusi. Bērnībā man patika zīmēt un es veselus 10 gadus mācījos pie slavenā gleznotāja Juaņ Dzji. Vairākums no maniem vecajiem darbiem atrodas Šeņdžeņas pilsētas mākslas galerijā. Pēc pārcelšanās uz Rīgu mani atkal pārņēma līdz šim neredzēta iedvesma un es atkal ņēmu rokās otu. Parasti savus darbus es radīju, strādājot saskaņā ar Ķīniešu tradīcijām – ar vilka spalvas otu uz rīsu papīra. Atbraucot uz Rīgu un sekojot ķīniešu sakāmvārdam „Ienākot lauku ciemā, seko paražām”, es nomainīju tušu uz eļļas krāsām un rīsu papīru uz audeklu. Mana skiču klade ir vienmēr man līdz! Tā man ļauj iezīmēt no pirmā skatiena pavisam nenozīmīgus momentus, kuri īstenībā ir kaut kas pavisam neparasts! Vakaros es arī pilnveidoju savas iemaņas Latvijas Mākslas akadēmijā. Tādā veidā, pavisam nemanot, man ir sakrājies milzīgs skiču skaits, no kuriem 100 tika atlasīti izstādei. Arī ar eļļas krāsām zīmēto gleznu skaits pakāpeniski pieaug. Es gribētu izteikt milzīgu pateicību saviem Latvijas draugiem, kuri labprāt piekrita tikt atainotiem manās gleznās. Viņi visi ir neticami sirsnīgi un čakli! Starp viņiem ir arī tādi, kuri pārvalda ķīniešu valodu! Šis fakts bija man īsts pārsteigums. Es viņus apbrīnoju! Visi mani zīmējumi ir mans izjūtu atspulgs par „mazu, bet skaistu Latviju”, kā arī ir savā veidā sveiciens Latvijai valsts Neatkarības svētkos. Saviem zīmējumiem es pievienoju fotogrāfijas un īsus paskaidrojumus. Kā saka ķīnieši – „Mums priekšā ir vesela bezgalība”! Es ļoti ceru uz to, ka nākotnē turpināšu dalīties ar Latvijas draugiem savos visspilgtākajos un viskrāsainākajos iespaidos! The VIP Chinese guests of this event include: Mr Quan Yu Shang(Dean of the Confucius Institute in Latvia) Miss Fang Dong and Xue Cheng (Chinese teachers of Confucius Institute in Latvia).

Foto: publicitātes