Izglītības metodiķe: Plastmasas mantu aizstāšana ar dabas materiāliem

Neskaitāmas plastmasas rotaļlietas, kas raisa īslaicīgu bērnu interesi un tad krājas plauktos un kastēs – šāda situācija pazīstama daudziem vecākiem un pedagogiem. Par to, kā aizstāt šīs mantas ar bērnu pašu veidotām spēlēm un rotaļlietām, kuras var veidot arī no otrreiz izmantojamiem materiāliem, stāsta Ādažu pirmsskolas “Patnis” izglītības metodiķe Inga Grigaļuna. Viņa skaidro, ka pašu veidota rotaļlieta bērnu spēj aizraut vairāk, nekā veikalā iegādātās košās plastmasas mantas. 

Otrā dzīve ikdienas lietām 

Liela daļa no mums vēlas dzīvot dabai draudzīgāk, šāda dzīvesveida principus ierādot arī bērniem. Viens no aspektiem, kā varam samazināt plastmasas daudzumu savā ikdienā, ir rotaļlietas – mazāk iegādājoties standarta mantas, bet, liekot lietā iztēli un otrreiz izmantojamos materiālus, radīt spēles pašrocīgi. Ar pašu gatavotām spēlēm var lieliski aizstāt jau zināmās, piemēram, mums ir pašu veidots “Alfabēta Cirks”, “Burtu Bingo”, “Bumbiņu labirints” utt. Esam pamanījuši, ka šīs spēles un rotaļlietas bērnus piesaista daudz vairāk, vienlaikus veidojot viņos izpratni par to, ka virknei ikdienas lietu var dot otro dzīvi. 

Radīt no nulles pašu spēkiem 

Vienmēr ir vieglāk nopirkt un ielikt plauktā, nekā radīt no nulles pašu spēkiem, taču pieredze rāda, ka bērnus var iesaistīt arī rotaļlietu izveides procesā. Spēles, kas veidotas no papīra, kartona, kastaņiem, zīlēm, akmentiņiem u.c. priekšmetiem neizmaksā daudz, taču rada daudz prieka. Pamēģiniet kopā ar bērniem izveidot auto ceļus no akmeņiem! Būsiet pārsteigti par bērnu radošumu un ilgstošo interesi, jo ikdienā tā nav ierasta iekštelpu aktivitāte. 

Pieaugušo piemērs

Mums, pieaugušajiem,  jāapzinās, cik ļoti būtiska nozīme ir mūsu piemēram bērnu attieksmes veidošanā, lai sekmētu bērna interesi par videi draudzīgi dzīvesveidu. Ja vēlamies, lai bērns ar prieku pavada laiku svaigā gaisā jebkuros laika apstākļos, mums pašiem jārāda piemērs. Ja skaļi paudīsim neapmierinātību ar aukstumu, lietu vai sniegu, arī bērni negribēs doties pastaigās, savukārt, ja parādīsim, ka nav sliktu laikapstākļu, tikai nepieciešams piemērots apģērbs, mazie daudz labprātāk pavadīs laiku ārā. 

Būtiski iesaistīt procesā no paša sākuma 

Vairāk nekā sešus gadus piedaloties Ekoskolas programmā, esam secinājuši – lai sasniegtu rezultātu, ļoti svarīgi ir iesaistīt bērnu visā procesā no paša sākuma. Bērnudārzā darbojas  Mazā Ekopadome, kurā audzēkņi paši spriež un vērtē, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Bērni apspriež ne tikai jautājumus par atkritumu šķirošanu, veselīgu uzturu un dabai draudzīgām rotaļlietām, bet arī skata transporta un vides jautājumus. Pārrunājot ar bērniem to, kas ir vai nav droši, ietekme nonāk arī līdz vecākiem, jo nereti tieši bērni viņiem atgādina par drošas braukšanas nosacījumiem tuvējā apkārtnē. Pētot tuvējo ciematu, bērni paši secināja, ka ir vietas, kur droši var pārvietoties  un rotaļāties, bet ir vietas, kur pieaugušie ar auto steidzas uz darbu, un šīs vietas kājāmgājējiem ir ļoti nepatīkamas. Piedaloties šādos pētījumos, bērni daudz labāk atceras arī drošas pārvietošanās noteikumus. 

Dzīvot dabai draudzīgāk

Lai gan ikdienas steidzīgajā ritmā nereti daudz vienkāršāk un ērtāk ir pateikt bērnam, kā jādara, vai iegādāties jau gatavas mantas un rotaļlietas, ieguldot laiku un radošumu, varam motivēt bērnus aizdomāties par mūsu ikdienas ietekmi uz vidi un iespējām, kā varam dzīvot dabai draudzīgāk. 

Autore: Ādažu pirmsskolas “Patnis” izglītības metodiķe Inga Grigaļuna

Foto: publicitātes