Ir krāsas priekam, ir – greznībai: kas nosaka auto krāsu tendences

Krāsa ir ļoti svarīga jebkura produkta sastāvdaļa, vienalga, vai runa būtu par dizainu, logotipu vai zīmola kopējo tēlu. Jau pirmais skatiens uz produktu izraisa mūsos zināmu reakciju, pat ja cilvēks par to nedomā, un pareizi piemeklēta spilgta krāsa ļauj tam izcelties uz līdzīgu produktu fona. Tiesa, tas vienmēr nozīmē arī risku.

Krāsas cilvēkos rada dažādas asociācijas. Sarkanajai, kas simbolizē kaislību, un dzeltenajai, kas saistās ar prieku, ir grūti konkurēt ar pelēko, kas asociējas ar greznību un solidaritāti, melno, kas liek domāt par pārlaicīgām vērtībām, un balto, kas atgādina par tīrību un sakoptību. Tāpēc nav nejaušība, ka daudz kur rūpnieciskajā dizainā dominē pēdējās trīs minētās krāsas – to noteikusi daudzu gadu garumā izveidojusies ražošanas un patērētāju paradumu unifikācija.

Tas gan nenozīmē, ka dizaineri ir samierinājušies ar šādām ierobežotām ahromatiskām kombinācijām un nepiedāvā dzīvīgākus salikumus. Diezgan bieži spilgtas krāsas tiek izmantotas logotipos, un drosmīgākas kompānijas piedāvā arī preces, kas krāsas dēļ uz vispārējā fona izskatās neparasti. Oriģinālus toņus bieži vien vēlas tie, kam patīk izcelties, un cilvēki ar dziļākām estētiskām vajadzībām.

Tam ir daudz interesantu piemēru. Teiksim – autoindustrijā. Mazda nebija vajadzīgi pat 10 gadi, lai mainītu iesērējušo stereotipu, ka sarkani jākrāso tikai Ferrari sporta modeļi. Japāņu ražotājs lieliski nodemonstrēja, ka piesātināts sarkanais tonis, kas apliecina aizraušanos ar mašīnām un nerimstošu tiekšanos pēc pilnības, ir lieliski piemērots arī ģimenes universāļiem un pilsētas apvidniekiem. Savukārt John Deere traktorus visā pasaulē atpazīst tieši pēc piesātināti zaļā toņa, bet spilgti dzeltenā Caterpillar celtniecības tehnika liek novērtēt dizaineru un tirgotāju darbu šajā virzienā.

Piemēri ir arī citās jomās. Latvijas uzņēmums ROSBY Design izstrādājis īpašas trīsmetrīgas paneļu sistēmas trīs pamattoņos – tumši brūnā, baltā un zilgani pelēkā. Tos iecienījuši cilvēki, kuru krāsu un gaumes izjūta ir stipri virs vidusmēra. Tie var neiederēties katrā mājā, taču šis oriģinālais un uzmanību piesaistošais risinājums ir viens no zīmola trumpjiem.

Krāsas mēs uztveram energoinformatīvi

ROSBY Design vadītāja un Latvijas Dizaineru savienības biedre Andra Rācenāja stāsta: “Krāsu mode katru gadu mainās. Krāsu institūta Pantone pētnieki katru gadu nosauc jaunu gada toni. Šogad tas ir zili sārtais ceriņu tonis. Tomēr daudzi ražotāji savai jaunajai produkcijai šogad tomēr izvēlas dažādas zaļā variācijas. Manuprāt – jo vairāk cilvēku domā par vienu un to pašu krāsu, jo vairākiem tā iepatīkas, un profesionāļi ne vienmēr spēj šo procesu ietekmēt. Pastāv arī ilgstoši noturīgas tendences. Tam labs piemērs ir nu jau no modes aizejošie pelēkie interjeri.”

Kā uzsver Andra, psiholoģiski krāsa uz cilvēku iedarbojas jebkurā gadījumā. “Ir jāņem arī vērā, ka kolektīvajā bezapziņā atsevišķām krāsām ir nostabilizējusies noteikta nozīme, un tā ir sajūtama energoinformatīvi. Piemēram – kolektīvajā bezapziņā melnā krāsa telpā ir saistīta ar sērām – un, lai cik skaisti modernus, taču melnus aizkarus cilvēks iekarinās viesistabā, agrāk vai vēlāk viņam šajā telpā kļūs skumji. Atceros, savulaik kāds zinātnieks pētīja krāsu ietekmi uz pelēm un atklāja, ka tumši violetā būrī viņas nespēj dzīvot. Tāpēc violeto un melno krāsu nekad neiesaku lietot interjerā, lai arī fotogrāfijās tās izskatās labi. Neirozinātnieks Daniels Gleizers saka: “Tas, ko jūs redzat, lielā mērā ir atkarīgs no tā, ko jūs gatavojaties ieraudzīt. Uztveri vienlīdzīgi iespaido tas, ko jūs domājat, un tas, ko jūs redzat.” Ikviens cilvēks katru krāsu uztver nedaudz atšķirīgi.”

Vai var teikt, ka pastāv arī luksusa krāsas? “Ir viedoklis, ka, piemēram, bordo un zelta tonis ir luksuss. Taču es uzskatu, ka šobrīd par luksusu būtu saucamas vieglas krāsas, kas iekļaujas vidē, kas nevis traucē, bet papildina. Nevis tīrie, spilgtie, bet gaišie, klusinātie toņi. Patiesībā visu mākslu veido tumšo-gaišo un silto-vēso toņu attiecības. “Ja es kādu cilvēku atrunāju izmantot interjerā kādu krāsu, tad runa ir par attiecībām. Piemēram, telpā dominē vienas krāsas tonis, bet klients vēlas ieviest objektu, kas radīs disonansi. Mana profesija nosaka, ka ikviens objekts ir jāpilnveido līdz harmonijai,” skaidro Andra.

“Cilvēki šodien mākslu vēlas padarīt primitīvu, taču mēs esam ļoti jūtīgas būtnes, un daba ap mums ir savērpta no smalkām krāsu niansēm, tāpēc cilvēka uztverei piemērotāki ir niansēti un klusināti toņi, kas harmonizē vidi. Piemērs: violetās šūpoles uz AB dambja, kas spēcīgi disonē ar skaisto Rīgas ainavu. Tagad ir modē tendence – nerēķināties ar blakus esošo. Fons bieži netiek ievērots un novērtēts. Mūsu domāšana arvien mazāk iet dziļumā, tā kļūst tāda kā klipveida – tikai sarkans, zaļš vai zils. Taču krāsām ir milzīgi daudz nianšu,” uzsver Andra.

“Pirms vairākiem gadiem ciemojāmies Caparol rūpnīcā – tajā ir tik izsmalcināta pieeja krāsām un toņiem! Viņiem ir vesels katalogs tikai ar dažādiem baltajiem toņiem. Iedomājos, cik tas būtu brīnišķi, ja pa mūsu ceļiem trauktos pārsvarā mašīnas visās gaišā perlamutra niansēs, un uz to fona pārsteidzoši izceltos spilgtie auto.”

Galvenais, lai dizains saskan ar krāsu

“Ja runājam par sarkanu auto, tad, protams, vispirms atcerēsimies Ferrari un jebkurus citādi sarkanos toņus salīdzināsim ar to. Var domāt, ka jebkurš spilgti sarkanais auto tonis būs labi pamanāms un izcelsies uz pārējo mašīnu fona, taču nav izslēgts, ka strauji uzradīsies spilgti dzelteni, zili, zaļi un oranži auto. Ir jau arī mašīnas zelta krāsā, jo ikviens ar krāsu vēlas kaut ko paust sabiedrībai. Bet lielās rūpnīcas un tendences atkarīgas no tā, ko nolemj cilvēki, kuri pēta krāsu modi, – un pārējie pielāgojas,” stāsta Andra.

Mazda dizaina komanda piecus gadus strādāja, lai izveidotu Soul Red Crystal sarkano, kas pašreizējās paaudzes modeļos redzama visbiežāk. Tā ir par 20 procentiem bagātīgāka un par 50 procentiem dziļāka nekā priekštece Soul Red.

Dažkārt uz ielas redzami ārkārtīgi spilgti auto, kas garāmgājējos var radīt gan patīkamas, gan nepatīkamas emocijas. “Lai košas mašīnas būtu skaistas, tām jābūt ideāli tīrām. Latvijas apstākļos daudz praktiskāki ir klusinātie pustoņi,” uzskata Andra.

Tomēr tas neliedz ražotājiem piedāvāt arī košas mašīnas. Sarkanie toņi, kas simbolizē enerģiju un kaisli, ir gandrīz vispamanāmākie. Autoindustrijā ar spilgti sarkanu krāsu izceļas Mazda modeļi, tāpat asinssarkanus toņus izmanto sadzīves tehnikas ražotājs Smeg, bet Šveices Victorinox naži asociējas ar violeti sarkanu.

Spilgta krāsa pievērš cilvēku uzmanību un galu galā vairs nav atdalāma no zīmola. Līdz ar to šo uzņēmumu produkti kļūst vieglāk atšķirami. Piemēram, Mazda auto tagad asociējas ar sarkano krāsu. Savukārt Mercedes-Benz G-klases apvidus auto gadu gaitā ierasts redzēt melnus, bet Lamborghini superauto – dzeltenus.

Autoražotāji rūpīgi seko līdzi valdošajām tendencēm. Nesen Ferrari prezentēja oriģinālu oranžā un zaļā kombināciju, kas 812 Competizione kupejai liek izskatīties kā ugunī rūdītai. Mazda atjauninātajam krosoveram CX-5 izvēlējusies smilšu un cirkona toņu kombināciju, bet nesen tirgū debitējušais elektroauto ražotājs Rivian savam pikapam piešķīris klusinātu dzeltenu krāsu.

“Esmu ievērojusi arī auto hameleona krāsā, kas mainās atkarībā no apgaismojuma. Tas, nenoliedzami, ir interesanti, bet auto ir skaists tikai tad, ja tā dizains harmonē ar krāsu. Tas, kurš mīl auto un kurš tos ražo, tas arī zina, kādā krāsā tiem vajadzētu būt. Tik vienkārši,” nobeigumā piebilst māksliniece.

Foto: publicitātes