Insulta simptomi ir jāzina ikvienam!

Ik gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules Insulta diena, lai pievērstu uzmanību šīs saslimšanas riskiem un iespējamajai profilaksei. Insults ir viena no tām saslimšanām, kuras ārstniecībā laiks ir izšķirošs, – lai glābtu cilvēku, palīdzība jāsniedz pirmajās stundās pēc simptomu parādīšanās. Tādēļ ir īpaši svarīgi mācēt atpazīt insulta simptomus un zināt, kā rīkoties. Par insulta atpazīšanu, riskiem, ārstniecību un profilaksi stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4 preventīvās medicīnas klīnikas Anti-Aging Institute neiroloģe dr. Elīna Pūcīte un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Saslimstība ar insultu nepieaug, bet diemžēl arī nesamazinās – tā saglabājas nemainīgi augsta, liecina SPKC dati. Insults ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā. Diemžēl Latvija ierindojas pirmajās vietās starp Eiropas Savienības valstīm saslimstībā un mirstībā ar insultu, neskatoties uz mūsdienās pieejamo ārstēšanu un pacientu informēšanas un izglītošanas kampaņām, stāsta neiroloģe dr. E. Pūcīte. Turklāt SPKC dati atklāj, ka no insulta ik gadu mirst vairāk nekā 2000 cilvēku Latvijā un 15% no tiem 2019. gadā bijuši vecumā līdz 64 gadiem. 

Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma dēļ (išēmiskais insults vai cerebrālais insults) vai asinsvada plīsuma dēļ (hemorāģiskais insults). Išēmiska insulta attīstība visbiežāk saistīta ar aterosklerozi un sirds ritma traucējumiem, kas rada trombus asinsvados, savukārt hemorāģiska insulta viens no biežākajiem cēloņiem ir augsts asinsspiediens. 

Galvenie riska faktori

Insultu veicinošos jeb riska faktorus var sadalīt divās lielās grupās: ietekmējamie (jeb modificējamie) un neietekmējamie (jeb nemodificējamie), skaidro ārste. Saslimstība ar insultu pieaug līdz ar vecumu, un tas ir riska faktors, ko mēs nevaram ietekmēt. Taču ir ļoti daudz citu riska faktoru, kurus gan mēs paši varam ietekmēt un attiecīgi sevi pasargāt vai pilnīgi pretēji – būt līdzatbildīgi par saslimšanām ne tikai ar insultu, bet arī ar miokarda infarktu, ja paši nerūpējamies par savu veselību.

Riska faktori, kurus varam ietekmēt un kontrolēt:

• smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana;
• ar taukvielām bagāts, bet  šķiedrvielām (dārzeņiem un augļiem) nabadzīgs uzturs, kas palielina holesterīna līmeni asinīs;
• liekais svars, īpaši jauniem cilvēkiem, kuriem trūkst zināšanu par veselīgu uzturu, kas var būt arī garšīgs; 
• mazkustīgs dzīvesveids, tas ir, neveicam papildus regulāras pastaigas vai citas fiziskas aktivitātes savā ikdienā ārpus darba;
• nekontrolēts vai slikti kontrolēts paaugstināts asinsspiediens;
• neārstētas sirds un asinsvadu saslimšanas, un ritma traucējumi.

Jāatceras, ka insults nav atsevišķa saslimšana pati par sevi, bet gan visbiežāk kādas citas neārstētas saslimšanas sekas (piemēram, neārstēts paaugstināts asinsspiediens, neārstēts paaugstināts glikozes jeb cukura līmenis asinīs vai neārstēta sirds aritmija), uzsver dr. E. Pūcīte. Ja šie riska faktori un slimības tiks kontrolētas, tad cilvēkam būs tikai viena saslimšana, nevis, piemēram, cukura diabēts un insults vai sirds aritmija un insults.

Tādēļ insulta riska grupā ietilpst cilvēki gados ar iepriekš minētām saslimšanām, kā arī gados jaunāki, šķietami veseli cilvēki, kuri smēķē, kuriem ir liekais svars, kuri neveselīgi ēd un neveic vienkāršas veselības pārbaudes vismaz reizi gadā pie ģimenes ārsta.

Kas ikvienam būtu jāzina par insultu?

1. Insults ir saslimšana, ko cilvēks pats daļēji tomēr var ietekmēt!
2. Insults ir saslimšana, kuras dēļ cilvēks var nomirt, neskatoties uz vecumu, bet visbiežāk – var tikt paralizēts, kļūt aprūpējams vai gulošs un kopjams.
3. Insulta gadījumā nepieciešama steidzama rīcība! Laiks ir izšķirošs! Ja parādās insulta simptomi, ir NEKAVĒJOTIES jāsauc ātrā palīdzība! Pacientiem var palīdzēt jeb uzsākt ārstēšanu tikai pirmajās 4,5-6 stundās no notikuma sākuma! Tas ir laiks no simptomu parādīšanās brīža, taču ir jāierēķina arī laiks, līdz atbrauc ātrā palīdzība un aizved pacientu uz slimnīcu, kā arī laiks slimnīcā, kas nepieciešams ārstam, lai diagnosticētu un veiktu visus nepieciešamos izmeklējumus pirms ārstēšanas uzsākšanas, lai ievadītais medikaments būtu efektīvs, bet nekaitētu slimniekam. Turklāt, lai palīdzētu pacientam, slimnīcā jābūt speciāli veidotai nodaļai: insulta vienībai. 

Pirmās pazīmes, pie kurām jārīkojas

Insulta izpausmes ir dažādas. Tās atkarīgas, kurš asinsvads ir nosprostots vai plīsis, skaidro dr. E. Pūcīte. Visi simptomi sākas pēkšņi (nevis pāris dienu vai ilgākā laika posmā) – pats cilvēks vai piederīgie var pateikt precīzi, cikos palika slikti.

Galvenie simptomi, ko var pamanīt apkārtējie: 

• vājāka viena ķermeņa puse (roka un kāja vai tikai roka, vai tikai kāja);
• šķība seja;
• runas traucējumi;
• jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē;
• galvas reibonis ar sliktu dūšu, vemšanu un dubultošanos;
• redzes zudums vienā acī vai abās; 
• pēkšņas asas galvassāpes;
• smagākos gadījumos: samaņas traucējumi.

Lai iedzīvotāji šos simptomus atpazītu un attiecīgi rīkotos, ir izveidota skala Ā.T.R.I. (starptautiskais FAST tests, kas adaptēts latviešu valodā).

Ā – atsmaidi. Lūdz cilvēku pasmaidīt un vēro, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju.

T – turi. Pārbauda, vai cilvēks spēj vienlaicīgi pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas.

R – runā. Pārbauda, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršus teikumus.

I – izsauc. Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (113).

Neignorējiet arī pārejošos simptomus

Pastāv mīts, ka, ja bija parādījušies insulta simptomi, bet stundas vai pāris stundu laikā tie pārgāja, tad nevajag vērsties pēc medicīniskas palīdzības. Šis mīts ir pilnīgi aplams, uzsver neiroloģe. Šie ir cilvēki, kuriem ir bijuši tā saucamie pārejošie galvas asinsrites traucējumi jeb transitora išēmiska lēkme, kas ir kā brīdinošs stāvoklis un norāda uz to, ka ir kāds insulta riska faktors, kurš tos izraisīja. Ja šis riska faktors nekavējoties netiks ārstēts, galvas asinsrites traucējumi var atkārtoties tuvāko dienu laikā vēlreiz, bet šoreiz nevis kā pārejoši asinsrites traucējumi, bet gan jau kā insults, no kura patiesībā varēja izvairīties, ja vien cilvēks būtu nekavējoties griezies pēc medicīniskās palīdzības.

Jāpatur prātā, ka insults var piemeklēt arī gados jaunus cilvēkus, tādēļ insulta pazīmes ir vienmēr jāuztver nopietni, neatkarīgi no pacienta vecuma vai citiem faktoriem. Jārīkojas ir nekavējoties!

Profilaktiskie pasākumi

Dr. E. Pūcīte uzsver profilaktisko pasākumu nozīmi un uzsver, ko paši varam darīt savā labā:

• Atmetiet smēķēšanu!
• Sekojiet līdzi, lai uzturs būtu veselīgs un ēsts netiktu par daudz!
• Esiet fiziski aktīvi – veiciet vismaz 30 minūšu pastaigu papildus tam, ko noejiet ikdienā.
• Ja jums ir citas saslimšanas, kontrolējiet tās un regulāri lietojiet ārsta rekomendētos medikamentus.
• Ja jums nav citu saslimšanu, veiciet profilaktisku apskati pie ģimenes ārsta, lai izvērtētu un novērtētu iespējamos riska faktorus (izmērītu asinsspiedienu, noteiktu glikozes jeb cukura līmeni un holesterīna līmeni asinīs, veiktu elektrokardiogrammu).

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece novērojusi, ka aptiekā saistībā ar insultu cilvēki vairāk vēršas ar jautājumiem par pareizu medikamentu lietošanu, kas nozīmēti pašu vai tuvinieku ārstēšanai. Tāpat bieži ir arī ar profilaksi saistīti jautājumi, piemēram, par holesterīna līmeni, kāda ir norma un ko lietot, lai to samazinātu.

Insulta profilaksei klīniskā farmaceite iesaka regulāri kontrolēt asinsspiedienu un pulsu – optimāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg, bet pulsam miera stāvoklī jābūt 60-80 sitieniem minūtē. Tāpat regulāri jānosaka savs holesterīna un glikozes līmenis un vajadzības gadījumā tas jāsamazina. Atmetiet smēķēšanu un ierobežojiet alkohola patēriņu. Rūpējieties par veselīgu, pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu ikdienā, kā arī samaziniet sāls patēriņu. Neaizmirstiet par fiziskām aktivitātēm – vismaz 30 min dienā veiciet staigāšanu, peldēšanu, braukšanu ar riteni, nūjošanu vai citas līdzīgas intensitātes aktivitātes. Samaziniet lieko svaru, ja tāds ir.

Tāpat atcerieties, ka svarīgs ir veselīgs miegs un stresa līmeņa samazināšana! Miegam diennaktī jāatvēl 7-8 stundas. Ja ārsts jums ir nozīmējis lietot medikamentus, tad tie ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu pārtraukt un mainīt devas nedrīkst.

No uztura bagātinātājiem ieteicams lietot zivju eļļu, kas satur vērtīgās Omega-3 taukskābes. Tās ir nepieciešamas daudzu organisma funkciju nodrošināšanai – labvēlīgi ietekmē gan sirds un asinsvadu sistēmu, gan redzi un smadzeņu darbību. Savukārt, lai palīdzētu uzturēt normālu holesterīna līmeni, noderīgs ir no sarkanā rauga rīsiem iegūtais monakolīns K.

Ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību noderēs stresa mazināšanai un miega veicināšanai. Te var minēt vilkābeli, māteri, melisu, baldriānu, vīgriezi, kumelītes un piparmētru.

Rūpējieties par veselību atbildīgi!

Foto: canva.com