Inita Juhņēviča: Tālmācība Latvijā ir saturiski un tehniski labi attīstīta

Tālmācība kā mācību forma ir jānošķir no mācīšanās attālināti, tomēr abos gadījumos ļoti svarīga loma ir modernajām tehnoloģijām, skolēna prasmēm pašam apgūt mācību saturu un motivācijai sasniegt noteiktus mācību rezultātus, norāda Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča. Viņa piebilst, ka izglītība tālmācības formā liek skolēnam pašam uzņemties lielāku atbildību un būt daudz motivētākam, nekā apmeklējot klātienes izglītības programmu. Noteikti nepieciešama lielāka paškontrole un izpratne, ka ir apzinīgi jāmācās.

Skolēns pats uzņemas atbildību par to, kā sasniegt mācību rezultātus

Vispirms ir skaidri jānošķir tālmācība kā mācību forma no mācīšanās attālināti, kas ir aktuāla šobrīd, krīzes laikā. Mācīšanās attālināti no klātienes mācīšanās atšķiras tikai ar to, ka skolēni nesēž klasē, bet mācību darbs ikdienā noris ar moderno tehnoloģiju starpniecību. Savukārt, tālmācība ir izglītības ieguve neklātienē un pilnībā balstās uz pašvadītas mācīšanās principiem, kad skolēns pats plāno savu mācību satura apguves ātrumu, kā arī to, kuram mācību priekšmetam pievērsīsies konkrētajā dienā. Tālmācībā skolēns pats uzņemas atbildību par to, kā sasniegt mācību rezultātus. Protams, modernajām tehnoloģijām ir ļoti svarīga loma, tomēr vēl lielāka loma ir skolēna prasmēm pašam apgūt mācību saturu un motivācijai sasniegt noteiktus mācību rezultātus. 

Vairāk piemērota skolēniem vecākajās pamatskolas klasēs un vidusskolā

Izglītības likumā noteikts, ka tālmācību raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana. Vēlos uzsvērt, ka tālmācības forma ir vairāk piemērota skolēniem vecākajās pamatskolas klasēs un vidusskolā, kad skolēns jau apguvis prasmi mācīties un spēj mācīties patstāvīgi. 

Otrā iespēja cilvēkiem, kas pārtraukuši izglītoties 

Tālmācība ir lieliska iespēja apgūt Latvijas izglītības programmu un iegūt Latvijas izglītības dokumentu izglītojamiem, kuri dzīvo ārvalstīs, kā arī jauniešiem, kas daudz laika pavada prom no mājām, piemēram, sportistiem un māksliniekiem. Tālmācība arī noder kā otrā iespēja cilvēkiem, kuri kādreiz pārtraukuši izglītoties un tagad vēlas izglītību turpināt. Tālmācībā skolēniem gan nav ikdienas saskarsmes ar vienaudžiem un citiem skolēniem, tādēļ iespēja socializēties jāmeklē citur. 

Ārvalstīs tālmācības forma ir ļoti izplatīta un domāju, ka arī Latvijā tālmācība saturiski un tehniski ir labi attīstīta. Ir uzkrāta vairāk nekā desmit gadu ilga pieredze un apgūti tehniskie risinājumi. Par to, tostarp, liecina arī tālmācības skolu valsts pārbaudījumu rezultāti.

Gan pamatskolā, gan vidusskolā 

Tālmācības popularitāte Latvijā pēdējā laikā ir strauji pieaugusi. Domāju, ka šis pieaugums turpināsies, jo cilvēki (ja neskaita pašreizējo ārkārtējo situāciju) kļūst arvien mobilāki. Ja sākumā tālmācību vairāk organizēja privātskolas, tad šobrīd no 32 izglītības iestādēm, kurās licencētas tālmācības programmas, 22 ir pašvaldību dibinātas izglītības iestādes. Kopumā 2020. gada martā Latvijā ir licencētas 17 pamatizglītības tālmācības programmas (t.sk. 4 pamatizglītības programmas un 13 pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) programmas) un 43 vispārējās vidējās izglītības tālmācības programmas. 

Vairāk nekā 10 gadu pieredze 

Par tālmācības aizsācēju Latvijā var uzskatīt Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāju Ilzi Kalniņu-Daugu, kuras enerģiskā rīcība un redzējums par šādas izglītības formas nepieciešamību saņēma arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Es ar lepnumu atceros, kā, tolaik, strādājot Izglītības un zinātnes ministrijā, 2009. gada pavasarī parakstīju pirmo licenci vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanai tālmācībā, kuru izsniedzām Rīgas Tālmācības vidusskolai, kas pavisam nesen svinēja desmit gadu jubileju. Tālmācības aizsākums bija laikā, kad daudzi latvieši devās strādāt ārvalstīs, sākās plaša migrācija, tādēļ cilvēki meklēja iespējas mācīties, nepalikt ārpus Latvijas izglītības vides un bez izglītību apliecinoša dokumenta, kas tālāk sniedza iespēju iegūt augstāk kvalificētu un labāk atmaksātu darbu.

Tālmācības skolēni var būt nepārtrauktā kontaktā ar pedagogiem un skolasbiedriem

Katra jauna iniciatīva, kas maina skatījumu uz ilgā laikā iedibinātu kārtību, saistīta ar zināmu pretestību un stereotipiem. Tā sākotnēji bija arī ar tālmācību, tomēr, manuprāt, šobrīd šādi stereotipi jau faktiski izzuduši. Jāņem vērā, ka pirms desmit gadiem arī tehnoloģijas vēl nebija tik attīstītas kā šobrīd, kad tālmācības skolēni veido savas WhatsApp grupas, motivē viens otru un apmainās ar mācību materiāliem. Faktiski arī tālmācības skolēni var būt nepārtrauktā kontaktā ar pedagogiem un skolasbiedriem. Protams, jāuzsver, ka ir bērni, kuriem, iespējams, kādu psiholoģisku problēmu dēļ tālmācība kā mācību forma ir vairāk piemērota, tomēr te ir nepieciešams liels vecāku atbalsts un rūpīgs speciālistu darbs, lai visi skolēni spētu socializēties un to darītu, neatkarīgi no tā, kādā formā viņi mācās. 

Pedagogam ir jāiegulda nopietns darbs

Pedagogam tālmācībā ir pat lielāka loma, nekā klātienes mācību formā. Pedagogam ir jāiegulda nopietns darbs un daudz laika, lai sagatavotu mācību materiālus katrai tēmai un pēc tam jāvelta enerģija arī atgriezeniskajai saitei par skolēna paveikto darbu. Svarīgas noteikti ir arī pedagoga prasmes lietot tehnoloģijas un prast veidot interaktīvus uzdevumus. Uz katru stundu jāgatavojas ne tikai saturiski, bet arī tehniski. Tā kā skolēns var atrasties jebkurā pasaules valstī (arī citā laika joslā), plānojot konsultācijas (gan grupu, gan individuālās) pedagogam jārēķinās ar skolēnu tehniskajām un laika iespējām būt tiešsaistē vai veidot atgriezenisko saiti. 

Licencējot un akreditējot izglītības programmas, mēs pievēršam lielu uzmanību tieši šiem diviem faktoriem – pedagogu prasmēm veidot interaktīvus materiālus un prasmēm izmantot modernās tehnoloģijas, kā arī skolas, pedagogu tehniskajam nodrošinājumam. 

Foto:publicitātes