Iegurņa pamatnes fitness. Kā tas noder un kad jāķeras pie citām metodēm?

“Fitness – tas skan pārāk skarbi. Tēma ir delikāta un tikpat maigi ir arī iegurņa muskuļi un iesaistītās sistēmas. Ar tām saistītās problēmas nekur neizgaist, bet, novārtā atstātas, tikai samilzt. Pirms uzsākt vingrošanu, rūpīgi jāizvērtē, vai un kas tieši ir nepieciešams. Tātad – pareizi jādiagnosticē problēma,” teic Baiba Putniņa, proktoloģe Veselības centru apvienībā.

Ginekologa apmeklējums sievietēm ir pierasts, arī vīriešu uroloģiskā veselība tiek aizvien biežāk un vairāk akcentēta, īpaši – ūsu mēnesī, taču tēmas zem jostasvietas visiem joprojām ir diezgan liels tabu. “Par tik intīmām problēmām, kā, piemēram, urīna un fēču nesaturēšana gan vīrieši, gan sievietes parasti klusē, kaut arī tās pastāv, turklāt, sasniedzot noteiktu vecumu vai pārslimojot kādu slimību, vairāk vai mazāk skar gandrīz ikvienu. Nerunāšana rada ilūziju, ka problēmu nav, un cilvēks, kuru šāda kaite piemeklējusi, jūtas viens, izolēts, mēģina ar to sadzīvot, kā spēj,” atzīst Baiba Putniņa.

Kas liecina par to, ka jāmeklē speciālists?

• Urīna vai fēču nesaturēšana

• Smērēšanās
• Gāzu nesaturēšana
• Neskaidras velkošās sāpes iegurnī vai vēdera lejasdaļā
• Intīmās dzīves sarežģījumi – sāpes dzimumakta laikā vai nejutīgums

Problēmām dzimuma nav, bet iemesli – atšķirīgi

Vīriešiem iegurņa muskulatūras problēmas rodas retāk un galvenokārt tās ir saistītas ar kādu hronisku slimību, pārciestu operāciju vai traumu, kuras tādēļ radusies fēču nesaturēšana, iegurņa noslīdēšana vai obstruktīvs defekācijas sindroms. Tomēr – ne tikai. Proktoloģe novērojusi agrāk nebijušu tendenci: “Jauni vīrieši, kuri ir veseli un aktīvi, pārāk centīgi uztur savu fizisko formu – daudz trenējas, lieto arī steroīdus. Taču, pārlieku aktīvi un nepareizi trenējoties, viņi iedzīvojas tādā problēmā, kā hipertonuss.”

Savukārt sievietēm izmaiņas iegurņa muskulatūras darbībā biežāk ir tieši fizioloģiskas, jo dzīves laikā sievietes ķermenis pakļauts dažādiem procesiem – pubertātei, grūtniecībai, dzemdībām, menopauzei, kas izraisa ārkārtīgi lielas izmaiņas gan hormonu, gan muskuļu līmenī un atsaucas uz iegurņa pamatni. “Katrā dzīves posmā organismā var notikt kaut kas nepareizs, kaut kas var nojukt. Dažkārt organisms nespēj adaptēties un var rasties problēmas, ko noteikti ir svarīgi risināt.”  

Precīza diagnoze ir izšķirosi svarīga

Ja ir urīna vai fēču nesaturēšana, noslīdējums, neskaidras izcelsmes sāpes vai spazmas, vai arī pastāvīgas sāpes iegurņa zonā, jāmeklē speciālists, kurš pareizi diagnosticēs problēmu.

“Svarīgi saprast, pie kura speciālista – urologa, ginekologa, proktologa vai gastroenterologa (lai izslēgtu blakusslimības) – vajadzētu vērsties. Ne vienmēr pie vainas ir  muskulatūra. Iespējams, tas ir audzējs vai hroniska slimība. Ja nav uzstādīta pareiza diagnoze, nekādā gadījumā nedrīkst uzsākt pildīt vingrinājumus vai, vēl ļaunāk, doties uz kādu stimulējošo fizioterapijas procedūru.  Īpaši svarīgi ir izslēgt visas iespējamās, tostarp, ļaundabīgās slimības, ja cilvēkam ir jau piecdesmit gadu un vairāk. Tikai tad, kad tas izdarīts, var domāt par muskuļu aktivizēšanu un vingrošanu, pretējā gadījumā, var nodarīt lielu ļaunumu.” 

Lai noteiktu muskuļu bojājumu, var veikt anorektālo manometriju, urodinamiku vai kādu neirogrāfisku izmeklējumu. Anorektalā manometrija parāda, vai problēma ir taisnās zarnas un iegurņa pamatnes muskuļos, vai arī pie vainas ir kas cits, piemēram, nervu nospiedums pie muguras skriemeļu bojājuma vai diska protrūzija (tad iegurņa muskulatūras treniņš nepalīdzēs). Ja noskaidrojas, ka muskulis ir bojāts un to nevar atjaunot, būs jāiesaista palīgmuskulatūra. Ja tas nelīdz, atsevišķos gadījumos var palīdzēt pildvielu injekcijas vai ķirurģiska ārstēšana.

“Ja nekāda cita diagnoze nav atklāta, piemeklēt atbilstošus vingrinājumus un apmācīt, kā tos veikt, var fizioterapeits, kurš specializējies iegurņa muskulatūras problēmu risināšanā,” norāda VCA proktoloģe Baiba Putniņa.

Pirms uzsākt iegurņa fitnesu

Tomēr vispirms  noteikti jāpārskata arī savi ieradumi. “Vajadzētu sākt ar ikdienas rūpēm par savu ķermeni, saprotot, vai uzturs ir sabalansēts un šķiedrvielām bagāts, vai pietiekami tiek uzņemts šķidrums, vai vēdera iziet regulāri. Ne mazāk svarīgi ir apzināties, kā dzīvo – pastāvīgā emocionālā un fiziskā stresā vai harmonijā ar sevi un pasauli.  Ir vērtīgi apdomāt, kāds ir dienas ritms un režīms, kāds ir dzīvesveids. Ja, piemēram, darbs ir sēdošs, tas ietekmē pilnīgi visu ķermeņa muskuļu darbību, tostarp, iegurņa pamatnes muskuļus. Svarīga ir arī pareiza stāja un elpošana,” teic proktoloģe.

Vingrot ar jēgu

Visticamāk, ir nācies dzirdēt par Kēgela vingrinājumiem, kas ir iegurņa muskulatūras treniņa pamats. Vingrinājumus var izpildīt ikdienā gan mājās, gan, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā. Taču, lai darītu pareizi un tiem būtu jēga, nepieciešama speciālista konsultācija.

“Pētījumos konstatēts, ka lielākā daļa sieviešu Kēgela vingrinājumus izpilda nepareizi. Diemžēl tā var satrenēt tos muskuļus, kurus trenēt nav nepieciešams, un radīt papildu problēmas, ko pēc tam ir vēl grūtāk risināt. Tādēļ nevajadzētu žēlot laiku un līdzekļus, lai vismaz pāris reižu apmeklētu fizioterapeitu, jo īpaši, ja sarežģījumi radušies pēc dzemdībām, hroniskas, smagas fiziskas slodzes vai operācijas iegurnī. Noderīgi būtu aiziet pie speciālista arī, tuvojoties menopauzei, jo pēc menopauzes mainās sievietes fizioloģija, gravitācijas ietekmē noslīdēšana ir neizbēgama un tā notiek ne tikai, izmainot sejas ovālu, bet arī iegurņa pamati. Būtu vēlams iemācīties, kā pareizi kustināt iegurņa muskuļus, lai šie vingrinājumi jau laikus ieguļas zemapziņā un kļūst par ikdienas darbību,” teic proktoloģe un piebilst, ka arī vīriešiem var noderēt iegurņa muskulatūras vingrināšana. Vīriešu riska grupā esot tie, kuri pārcietuši dažāda veida prostatas operācijas, kā rezultātā radušās anatomiskas un fizioloģiskas izmaiņas. Tad vingrošana var nākt par labu, taču, ja ir pilnīga urīna nesaturēšana, vingrošana vien, visticamāk, nelīdzēs.

Veselai sievietei, kurai nav nekādu sūdzību, taču viņa vēlas palīdzēt savam iegurnim un tādēļ ir sameklējusi vingrojumu kompleksu un to regulāri pilda, būtu rūpīgi jāvēro, kā jūtas ķermenis. Ja kāds vingrinājums rada nepatīkamas izjūtas, tas jāpārtrauc un jākonsultējas ar speciālistu.

Nopietnāka palīdzība – trenažieri

To klāsts Latvijā ir diezgan plašs. “Piemēram, ir tādi trenažieri, kuros cilvēks sēž kā krēslā un saņem iegurņa muskulatūras magnētisko stimulāciju. Pieejama arī tā saucamā biofeedback terapija. Tā ir pamata metode, kas aktivizē iegurņa muskuļus un iemāca tiem strādāt. Pacientam, atkarībā no diagnozes, ievieto vai nu rektālo vai vaginālo zodi, papildus izmantojot elektroplāksterus gan stimulācijai, gan muskuļu koordinācijas kontrolei. Iekārtai ir daudz programmu, ko var piemērot konkrētā pacienta vajadzībām. Metodi pielieto ambulatoros apstākļos divas reizes nedēļā. Atkarībā no patoloģijas un izvelētās programmas, uz terapiju jāierodas piecas, desmit vai pat divdesmit reizes. Šī metode pasaulē ir atzīta par zelta standartu pēc smagas invazīvas iejaukšanās, piemēram, rektocēles vai prolapsa korekcijas,” skaidro Baiba Putniņa. Rektālie, vaginālie vai abdominālie (vēdera) muskuļi tiek atslābināti vai stimulēti, izmantojot elektrostimulāciju, turklāt pacients pats ar savu spēku paceļ iegurņa muskulatūru un to stiprina. Kādēļ tas ir labāk, nekā kaut ko darīt mājas apstākļos? Proktoloģe pamato: “Jo cilvēks ir pieslēgts aparatūrai un redz, vai dara pareizi, vai muskuļi ir pietiekami sasprindzināti vai atslābināti, turklāt pats var mainīt arī elektrostimulācijas intensitāti, lai procedūra sagādātu tikai patīkamas izjūtas. Tādēļ šo metode sauc par atgriezeniskās saites metodi – pacients gan dara visu pareizi, gan kontrolē procesu. Labs rezultāts ir garantēts! Tiesa, ir jābūt motivētam kādu laiku terapiju turpināt, jo ar vienu reizi nepietiks.” Ārste uzsver, ka šī metode ir noderīga, ja moka vēdera aizcietējumi, ja ir nesaturēšana, ja ir noslīdējusi zarna, maksts vai izstaipījusies sieniņa starp taisno zarnu un vagīnu.

Biofeedback terapiju var rekomendēt gan ginekologs, ja konstatē agrīnu noslīdēšanu, gan proktologs, ja atklāj, ka pacientam ir, piemēram, pēcpoperācijas izmaiņas, nesaturēšana, hroniski aizcietējumi. Standarts ir desmit terapijas reizes. “Pie noteiktām patoloģijām, piemēram, hipertonusa, rezultātu var just jau pēc dažām terapijas reizēm – ir vērojams atslābums, samazinās iegurņa sāpju sindroms. Taču, ja ir ļoti novājināta iegurņa muskulatūra, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu vajadzēs krietni vairāk laika. Lai vai kā, par daudz nebūs, jo, ja ir izvelēta pareiza programma, ļaunumu nodarīt nevar,” apgalvo proktoloģe.

Īpaša piesardzība pēc dzemdībām

Sievietes pēc dzemdībām nereti uzsāk intensīvu vingrošanu, lai pēc iespējas ātrāk zaudētu svaru un atgūtu plakanu vēderu. “Tas ir ļoti slikti, jo iegurņa pamatnes muskulatūra pēc dzemdībām ir novājināta, iespējams, traumēta (ir plīsumi, rētas). Intensīvi noslogojot vēdera presi, palielinās spiediens uz iegurņa pamatni. Īpaši bīstami, ja papildus veic arī spēka vingrinājumus ar hantelēm vai ko tamlīdzīgu. Pēc dzemdībām fiziskās aktivitātes jāuzsāk lēnām un saudzīgi. Liela nozīme ir elpošanai – kad ir slodze, piemēram, paceļot kaut ko smagāku vai ceļoties kājās no gultas, tas jādara, izelpojot,” iesaka Baiba Putniņa.

Terapijas alternatīva – intīmpreču veikalos

Stimulatori, ko var nopirkt intīmpreču veikalos un pasūtīt internetā arī var noderēt iegurņa muskulatūras treniņam, tomēr tikai tad, ja problēma ir neliela un ir noskaidrots, ka to nerada nopietna slimība. “Vislabāk tomēr būtu konsultēties ar fizioterapeitu par to, kādus vingrinājumus veikt, un tad papildus var izmantot arī kādu masāžas ierīci. Intīmpreču veikalu piedāvājumā dažas ierīces ir patiešām labas un var palīdzēt, ja tās lieto pareizi. Tā varētu būt alternatīva, ja nav iespēju regulāri tikt pie terapijas ambulatori. Tomēr, pērkot internetā vai intīmpreču veikalā, jāraugās, lai prece ir sertificēta un kvalitatīva,” brīdina proktoloģe Baiba Putniņa.