Iedzīvotāji kā lielākos draudus mājokļa drošībai saskata uguns nelaimes, zādzības un ūdens noplūdes

Domājot par sava mājokļa drošību, Latvijas iedzīvotāji kā lielākos draudus saskata uguns nelaimes (62% salīdzinājumā ar 52% 2016.gadā), ielaušanās un zādzības (51%), kā arī ūdens noplūdes varbūtību (50%), liecina Swedbank veiktā aptauja*. Saskaņā ar Swedbank P&C Insurance AS Latvijas filiāles apdrošināšanas datiem*, uguns nelaimes, lai arī viens no postošākajiem nelaimes gadījumiem, ir visretākais (vien 4% apdrošināšanas gadījumu), taču to rezultātā klientiem radīto zaudējumu apmērs ir vidēji no 5 000 līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Arī zādzību skaits kopumā ir neliels (7% no apdrošināšanas gadījumiem), un radīto zaudējumu apmērs ir vidēji 830 eiro. Savukārt tieši cauruļvadu plīsumi un to rezultātā radušās noplūdes visbiežāk (55% no apdrošināšanas gadījumiem) rada ievērojamus bojājumus mājoklim, vidējai zaudējuma summai sasniedzot teju 1000 eiro.

“Redzam, ka iedzīvotāji daudz vairāk satraucas par uguns nelaimēm mājoklī, kas asociējas ar lieliem finansiāliem zaudējumiem. Līdz ar to būtiska ir ugunsdrošības prasību un noteikumu ievērošana, kas ļauj samazināt ugunsnelaimes riskus mājoklī, piemēram, elektroinstalācijas vai elektroiekārtu bojājumu remontu uzticēt speciālistam, aizdegtas sveces neturēt viegli uzliesmojošu lietu tuvumā, neatstāt bez uzraudzības bērnus atklātas liesmas tuvumā, un noderīgi ir iegādāties ugunsdzēšamo aparātu, lai ugunsnelaimi varētu apslāpēt jau pašā sākumā. Jāatgādina, ka no 2020. gada 1.janvāra katrā mājoklī ir jābūt  uzstādītam dūmu detektoram. Dūmu detektors laikus brīdina mājas iemītniekus par tuvojošos uguns nelaimi un ļauj savlaicīgi rīkoties, lai glābtu cilvēku dzīvības un arī pašu mājokli. 

Taču tāpat kā par ugunsdrošību, iedzīvotājiem būtu jādomā arī par risinājumiem, kā pasargāt sevi no neparedzētiem zaudējumiem ūdens noplūdes rezultātā, kas jau vairākus gadus pēc kārtas ir biežākais apdrošināšanas gadījums, un to radītie vidējie zaudējumi sasniedz 1000 eiro. Vaicāti par iespējamo rīcību gadījumā, ja mājoklim nodarīti bojājumi, kuru atjaunošanas izmaksas pārsniedz viena mēneša ienākumus, vairums iedzīvotāju paļautos uz savu apdrošinātāju, daļa zaudējumu segšanai izmantotu savus uzkrājumus, bet joprojām liela daļa negadījuma sekas novērstu tikai tad, kad būtu sakrājuši vajadzīgo summu. Taču realitātē laiks, lai sakrātu vajadzīgo summu var būtiski ieilgt, nemaz nerunājot par gadījumiem, kad bojājumu seku novēršanu nemaz nevar atlikt,” norāda Agnese Segliņa, Swedbank Riska apdrošināšanas atbalsta daļas produktu līnijas vadītāja.

Arvien vairāk satrauc iespējamie vētru postījumi

Zīmīgi, ka teju dubultojies ir to iedzīvotāju skaits, kuri satraucas arī par dabas stihiju radītajiem postījumiem mājoklim (no 18% 2016.gadā uz 31% šogad). Īpaši bažīgus tas dara privātmāju īpašniekus (48%). Swedbank apdrošināšanas dati rāda, ka cilvēku īpašumiem nodarīto zaudējumu apmērs šogad piedzīvoto vētru laikā vidēji ir 930 eiro. Visvairāk tiek bojāti ēku jumti, siltumnīcas, un zibens spēriena rezultātā bojātas elektroierīces. 

“Postošas dabas stihijas Latvijā nav retums, taču nereti cilvēki vēl aizvien ir pārliecināti “ar mani jau tā nenotiks” vai “man tas nav aktuāli”. Taču, piemēram, pērn 11% no atlīdzību pieteikumiem bija saistīti ar dažādām dabas izraisītām likstām, piemēram, lūzuši koki, norauti jumti, piekabe “iepūsta” mājas sienā, “aizpūstas” lapenes un citi gadījumi,” atzīmē Agnese Segliņa.

Zādzības – finansiāli un emocionāli vienlīdz nepatīkamas

Vaicāti par zādzībām, iedzīvotāji norāda, ka vienlīdz nepatīkami ir gan finansiāli radītie zaudējumi (65%), gan arī ģimenei mīļu lietu zaudējums, kuru vērtība nav izsakāma naudā (60%). Tāpat apziņa, ka kāds ir pabijis mājoklī un aizticis mājokļa īpašnieka mantas (51%), raisa nepatīkamas sajūtas. 

“Zādzība nekad nenozīmē tikai finansiālus zaudējumus. Taču ir ievērojami vieglāk pārvarēt emocionālu pārdzīvojumu, ja īpašums ir apdrošināts un radītie finansiālie zaudējumi tiks atlīdzināti. Taču ikdienā mājokļu īpašniekiem svarīgi rūpēties par vienkāršiem drošības pasākumiem, lai “nepalīdzētu” zagļiem viņu plānos – neatstāt logus uz vēdināšanu, kad ejat prom no mājām, uzstādīt signalizāciju vai daudzdzīvokļu namos uzstādīt ārdurvju kodu atslēgu, materiāli vērtīgas lietas neturēt viegli pieejamā vietā, tajā skaitā nenovietot automašīnu atslēgas privātmājas priekšnamā,” stāsta Agnese Segliņa.