Iedzīvotāji atsāk aktīvāk iepirkties

Maijā mazumtirgotāju pārdošanas apjomi saruka trešo mēnesi pēc kārtas, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums salīdzināmajās cenās maijā bija par 0.6% mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr kritums bija būtiski mazāks nekā aprīlī (-9%). Izskatās, ka mazumtirdzniecība vīrusa krīzes zemāko punktu sasniedza aprīlī, bet maijā nozarē sākās atgūšanās. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vairāk nekā divās trešdaļās mazumtirdzniecības segmentu joprojām bija vērojams kritums, it visur tas bija kļuvis mērenāks.

Nepārtikas preču tirdzniecības vietās pārdošanas apjomi maijā kopumā samazinājās par 3.9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju. Savukārt pārtikas veikalu pārdošanas apjomi palielinājās par 1.6%, bet auto degvielas tirdzniecība – par 3.3%. Lielākie zaudētāji no pandēmijas krīzes mazumtirdzniecībā joprojām bija apģērbu un apavu tirgotāji, lietotu preču pārdevēji, juvelierizstrādājumu veikali, specializētās pārtikas/dzērienu tirdzniecības vietas, kā arī tie, kas tirgojas stendos un tirgos. Šajās grupās pārdošanas apjomi maijā saruka par 22-46%. Savukārt lielākie ieguvēji jeb mazumtirdzniecības segmenti, kam izdevās noturēt pārdošanas apjomu izaugsmi arī krīzes laikā, bija mājsaimniecības elektropreču tirgotāji, interneta veikali un nespecializētie pārtikas veikali. Šajās grupās pārdošanas apjomi maijā pieauga par 4-25%. Maijā pie izaugsmes atgriezās sporta un atpūtas preču tirdzniecība, ko, visdrīzāk, veicināja tas, ka vairāk iedzīvotāju atvaļinājumus šajā pavasarī un vasarā pavada Latvijā.

Gaidāms, ka tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecībā ieraudzīsim nelielas izaugsmes atgriešanos. Google mobilitātes pētījums rāda, ka iedzīvotāji bija kļuvuši daudz mobilāki jau maijā – biežāk apmeklēja veikalus, restorānus un muzejus, biežāk izmantoja sabiedrisko transportu, daļa no tiem, kas iepriekš strādāja no mājām, atgriezās darba vietās. Jūnijā šie rādītāji turpināja uzlaboties, pietuvojoties un atsevišķos gadījumos atgriežoties pirms-krīzes līmenī. Swedbank dati rāda, ka karšu pirkumu apgrozījums atsāka augt maija beigās, un neliels kāpums turpinājās jūnijā. Tendences uzlabojums vērojams arī bankomātos izņemtās naudas apgrozījumā, tomēr tas joprojām ir mazāks nekā pērn. Patēriņa un attiecīgi arī mazumtirdzniecības pārdošanas atgūšanos veicinās gan iepriekš uz laiku atliktie pirkumi, gan iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanās līdz ar ierobežojošo mēru mīkstināšanu, gan arī biežāka atvaļinājumu pavadīšana Latvijā.

Tomēr jāatceras, ka pandēmija nav beigusies. Laikā, kad vairāk nekā trīs ceturtdaļas valstu atvieglo ierobežojošos pasākumus, no jauna apstiprināto saslimšanu skaits pasaulē sasniedz jaunus rekordus. Jauni uzliesmojumi var prasīt atkal stingrākus ierobežojumus. Arī pandēmijas radītās sekas ekonomikā vēl jutīsim ilgāku laiku. Virkne uzņēmumu ir pieredzējusi ievērojamu apgrozījuma kritumu. Daļa iedzīvotāju ir zaudējusi darbu un/vai pieredzējusi ienākumu samazināšanos, kas savukārt ierobežos pieprasījuma atgūšanos. Ekonomikas atveseļošanās būs nevienmērīga un ļoti atkarīga no epidemioloģiskās situācijas, progresa zāļu un vakcīnas izstrādē, kā arī valsts atbalsta pasākumiem.