Ģimenes ārsts: pastaiga mežā ir atslodze nervu sistēmai

Gada aukstajos mēnešos aktīva atpūta nebūt nav jāaizstāj ar pasīvu, tieši otrādi – brīvajā laikā ieteicams kārtīgi izkustēties svaigā gaisā, lai izvairītos no dažādām saslimšanām. Kā pastaiga mežā var palīdzēt uzlabot cilvēka fizisko un garīgo veselību, skaidro ģimenes ārsts un kustības “Ejam mežā” vēstnesis Ainis Dzalbs.

Pastaigās jāiet arī rudenī un ziemā

Nav noslēpums, ka rudens un ziemas mēnešos elpceļi kļūst jutīgāki un uzņēmīgāki pret dažādām infekcijas saslimšanām. Lai stiprinātu savu veselību un no šīm slimībām izvairītos, speciālisti nereti iesaka pastaigas svaigā gaisā. “Atrodoties svaigā gaisā, uzlabojas elpceļu skropstiņu epitēlija funkcija, elpceļi attīrās no tabakas, automašīnu izmešiem un visa cita, kas ikdienā tajos sakrājies,” skaidro ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Ejot ātrā tempā, elpošana paātrinās, un attīrīšanās notiek vēl efektīvāk.

Pastaigājoties svaigā gaisā, it īpaši mežā, cilvēks ieelpo fitoncīdus – augu izdalītas pretvīrusu vielas ar antibakteriālām īpašībām, kas palīdz cīnīties pret vīrusiem. Svaigs gaiss, fiziska slodze un atpūta dabā samazina arī kortizola (stresa hormona) līmeni. Ne velti agrāk kūrorti un sanatorijas tika būvētas mežainās vietās, jo tas bija papildu ieguvums elpceļu slimniekiem un astmatiķiem, savukārt tautas medicīnā priežu pumpuri, skuju ekstrakti un citas meža veltes joprojām tiek izmantoti elpceļu ārstēšanai.

Arvien vairāk laika pavadām mākslīgā vidē

Regulāras pastaigas mežā palīdz ne tikai elpceļu slimību profilaksei. Kā atzīst dakteris Dzalbs, viņš arvien biežāk savā ārsta praksē novēro pacientus, kuru saslimšanas cēlonis ir pārāk liels stress un slodze. Dažādi emocionāli pārdzīvojumi var būt cēlonis gremošanas traucējumiem, muguras sāpēm un sirdsdarbības traucējumiem.

Kā vienu no iemesliem, kādēļ psihosomatisko saslimšanu skaits mūsdienās pieaug, dakteris min lielo informācijas daudzumu, kas ikdienā jāaptver: “Pateicoties tehnoloģijām, mēs spējam apzināt informāciju arvien ātrāk, līdz ar to pieaug darba apjoms un intensitāte, radot stresu un pārslodzi.” Psihosomatiskas saslimšanas veicina arī sēdošs dzīvesveids un fizisko aktivitāšu trūkums. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī vide. “Mēs arvien vairāk laika pavadām mākslīgā vidē un slēgtās telpās. Paraugieties paši, kā jūtamies, piemēram, lidostā, kad aizkavējas reiss un mums tur jāpavada vairākas stundas. Mēs nogurstam no slēgtas vides un cilvēkiem,” skaidro Dzalbs.

Sabalansēt darbu ar atpūtu

Katra cilvēka slodze un stresa noturība ir individuāla un dažādos vecuma posmos atšķiras. Senioriem, bērniem un pusaudžiem stresa noturība ir pazeminātāka – bērniem tas bieži vien izpaužas kā saslimšana, bērnudārza vai skolas gaitas uzsākot, savukārt gados vecākiem cilvēkiem stresa situācijās parādās sirds pārsitieni.

Lai profilaktiski rūpētos gan par savu fizisko, gan arī garīgo veselību, ārsts ikdienā iesaka ikvienam sabalansēt darbu ar atpūtu, atvēlot pietiekami ilgu laiku miegam un fiziskajām aktivitātēm. Strādājošiem cilvēkiem ieteicams maksimāli organizēt savu darbu, lai to “nenestu” mājās un brīvo laiku veltītu pilnvērtīgai atpūtai. Biroja darbiniekiem, kuri lielāko dienas daļu pavada sēžot, svarīgi ik pa laikam piecelties, izkustēties un pilnvērtīgi izmantot pusdienu pārtraukumu, dodoties nelielā pastaigā. Tas var būt neliels loks pa kvartālu, pastaiga pa parku vai ideālajā variantā – pa mežu. “Mežā iespējams atslēgties no trauksmes pilnās mākslīgās vides un baudīt klusumu, mieru un dabu. Tā nervu sistēmai ir atslodze. Latvijā ir unikāla iespēja, pat neizbraucot no pilsētas, pāris minūšu laikā nokļūt pie dabas – mums visiem to vajadzētu izmantot biežāk,” uzsver dakteris Dzalbs.

Foto: publicitātes