Gandrīz trešdaļā skolu finansējums mācību līdzekļiem nav pieaudzis, vēl daļā — samazinājies

29,2 % skolu finansējums mācību līdzekļiem šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav pieaudzis un ir palicis nemainīgs, 4,4 % — tas ir samazinājies, bet 38,7 % — pieaudzis, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” veiktajā izglītības iestāžu vadītāju aptaujā. 11,7 % no aptaujas dalībniekiem norādīja, ka viņiem nav precīzas informācijas. Atsevišķās skolās budžets mācību līdzekļiem nav mainījies kopš 2007. gada. Aptaujā noskaidrots arī, ka skolas strādā ar vidēji desmit gadus veciem mācību materiāliem.

„Aptaujas rezultāti uzskatāmi apliecina, cik nevienmērīga ir finansējuma dinamika mācību līdzekļiem Latvijas skolās. Lai gan gandrīz 39 % skolu ziņo par pieaugušu finansējumu, gandrīz trešdaļa joprojām saskaras ar nemainīgu finansējuma apjomu, un tas apgrūtina mācību līdzekļu nodrošināšanu atbilstīgi mūsdienu prasībām. Īpaši satraucoši ir tas, ka vairākās skolās joprojām tiek izmantoti materiāli, kas ir vidēji desmit gadus veci, — tas var radīt būtiskus izaicinājumus pilnveidotā satura apgūšanā. Ja pedagogiem nākas pielāgot mācību līdzekļus, kas izdoti pirms desmit gadiem, tas ne tikai apgrūtina viņu darbu, bet arī var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti,” skaidro izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.

Situācija izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīga: dažas skolas atsevišķos mācību priekšmetos izmanto pat 1995. gadā izdotus mācību līdzekļus, citas strādā tikai ar jaunajam izglītības standartam atbilstīgiem materiāliem. Daudzi respondenti norāda uz ilgstoši nemainīgu finansējumu, kas liecina par stratēģiskas plānošanas trūkumu ilgtermiņā.

Aicināti izvērtēt mācību līdzekļu pieejamības ietekmi uz pedagogu darbu un izglītības kvalitāti, skolu vadītāji min vairākus aspektus, uzsverot, ka novecojušu mācību materiālu dēļ pedagogiem ievērojami vairāk laika jāvelta sagatavošanās procesam, savukārt daži pedagogi ir spiesti paši izstrādāt papildmateriālus, un tas ietekmē darba slodzi. Skolu vadītāji norāda, ka digitālo materiālu pieejamība palīdz, tomēr to ieviešana ne vienmēr ir konsekventa un pietiekama.

Ierobežota finansējuma apstākļos izglītības iestādēm nākas rūpīgi izvērtēt, kurus mācību līdzekļus iegādāties un kurus — ne. Skaidrojot, kā parasti tiek izdarīta izvēle, vairumā skolu norāda, ka visbiežāk balstās uz skolotāju ieteikumiem un nepieciešamības izvērtējumu.

Aptaujā, kas telefoniski norisinājās 2024. gada novembrī, piedalījās 300 izglītības iestāžu vadītāji no visas Latvijas, arī novadiem un valstspilsētām.

Foto: publicitātes