Gandrīz trešdaļa aptaujāto vēlētos zināt, cik pelna kolēģi

Aptaujā “Vai Jūs zināt, cik pelna Jūsu kolēģi?” 33% respondentu atbildējuši, ka nezina un arī nevēlas to zināt. 27% aptaujāto nav lietas kursā, taču vēlētos uzzināt, cik lielu algu saņem viņu kolēģi. 28% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka zina, cik pelna daļa viņu darba biedru, un tikai 12% respondentu atklājuši, ka ir informēti par citu algas apmēru, jo uzņēmumā, kurā strādā, ir caurspīdīga atalgojuma sistēma.

“Slepenība samaksas jautājumos ir visai izplatīta prakse, jo nereti darbiniekiem stājoties līdzvērtīgā amatā, tiek piedāvāts atšķirīgs atalgojums, ņemot vērā viņa iepriekšējo pieredzi, izglītību un citus aspektus. Darba devēji savus darbiniekus bieži aicina neizpaust katra atalgojumu, pamatojot to ar nevēlēšanos izraisīt spriedzi kolēģu starpā,” komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs.

Aptauja atklāj, ka no tiem strādājošajiem, kuri nevēlas zināt kolēģu atalgojumu, ir vairāk vīrieši vecumā līdz 35 gadiem. Tikmēr no tiem nodarbinātajiem, kuri nezina, cik pelna kolēģi, bet vēlētos to noskaidrot, ir izteikti vairāk gados jaunu sieviešu. Arī zinošākas par to, cik saņem daļa darbabiedru, ir daiļā dzimuma pārstāves vecumā līdz 35 gadiem.

Tie strādājošie, kuri pārzina savu darbabiedru atalgojuma līmeni, visbiežāk strādā pārdošanas, tirdzniecības jomā, kā arī celtniecībā. Savukārt no tiem, kuri neinteresējas par citu kolēģu darba algu, pārstāv mārketinga, reklāmas, sabiedrisko attiecību jomu, strādā rūpniecības un ražošanas nozarē vai arī atrodas vadošā amatā.

K. Kolosovs skaidro, ka bieži vien necaurspīdība vērojama uzņēmumos, kuros nav ieviesta vienota darbinieku motivācijas sistēma. Sakārtotā sistēmā konkrēta perioda ietvaros tiek vērtēts, vai darbinieks ir pelnījis algas pielikumu, taču nesakārtotā sistēmā alga tiek pacelta tikai tad, ja padotais pats to lūdz. Šādā gadījumā vadība nevēlas radīt neizpratni citu kolēģu vidū par atšķirīgo samaksu..

Tikmēr ārvalstu eksperti norāda, ka caurspīdīgums atalgojuma sistēmā ir pierādīti efektīvs uzņēmumu darbībā. Asociēts profesors, menedžmenta speciālists Deivids Burkuss (David Burkus) vienā no saviem rakstiem skaidro – uzņēmumu piekoptā slepenība algu jautājumā patiesībā ir slēpts veids, kā ietaupīt ievērojamas naudas summas. Šāda atalgojuma slēpšana nereti noved pie tā, ko sauc par “informācijas asimetriju” jeb situāciju, kad vienai pusei ir daudz vairāk informācijas nekā otrai.

Speciālists norāda – ja ikviens darbinieks pārzinātu sev līdzīgu strādājošo atalgojumu, zemāk apmaksātajiem būtu daudz vieglāk pieprasīt algas paaugstinājumu, kas darba devējiem šķistu neizdevīgi. Burkuss uzsver, ka patiesībā vienlīdzība un causpīdīgums atalgojuma jautājumos motivē darbiniekus strādāt cītīgāk, lai saņemtu lielāku atalgojumu nekā pārējiem.

Kā uzskatāmu piemēru raksta autors min biznesa līdera Dana Atkinsona ( Dane Atkinson) uzņēmumus. Sākotnēji vienā no tiem līdzvērtīgiem darbiniekiem tika piedāvātas krasi atšķirīgas algas, kas rezultējās ar pamatīgām nesaskaņām uzņēmuma iekšienē. Ņemot vērā šo pieredzi, uzņēmējs, dibinot nākamo uzņēmumu, sāka piedāvāt caurspīdīgu atalgojuma sistēmu, kuras rezultāti bija visai pārsteidzoši. Darbinieki zinot, cik saņem kolēģi, centās uzlabot savu sniegumu, vairāk iesaistījās darba vidē un retāk pameta uzņēmumu.

CV Market aptaujā “Vai Jūs zināt, cik pelna Jūsu kolēģi?” kopumā piedalījās 508 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem.