Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pastāvīgi izjūt ilgstošu nespēku

Ilgstošs spēka izsīkums ir bīstams signāls, kas var liecināt gan par fizisko un emocionālo pārslodzi, gan nopietnām saslimšanām. Jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 18% Latvijas iedzīvotāju pastāvīgi izjūt ilgstošu nespēku, 24% aptaujāto ar to saskaras pavasarī, 13% snieguši atbildi, ka ilgstošu spēku izsīkumu visbiežāk jūt rudenī vai ziemā, 3% to piedzīvo vasarā, savukārt tikai 28% respondentu norādījuši, ka ar ilgstošu nespēku ikdienā nesaskaras. 

Pētījumā secināts, ka ilgstošu spēku izsīkumu biežāk izjūt sievietes. 21% aptaujāto sieviešu atzinušas, ka pastāvīgi izjūt ilgstošu spēku izsīkumu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 13%. Analizējot iegūtos rezultātus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, atklājas, ka krievvalodīgie biežāk nekā latvieši saskaras ar ilgstošu spēku izsīkumu (20% pret 16%), savukārt latvieši salīdzinājumā ar krievvalodīgajiem izteiktāku nogurumu izjūt pavasara periodā (27% pret 20%). Interesanta sakarība veidojas, iegūtos rezultātus skatot pēc aptaujāto ienākumu līmeņa, proti, iedzīvotāji ar augstu ienākumu līmeni krietni retāk izjūt ilgstošu spēku izsīkumu nekā aptaujātie ar zemiem ienākumiem (12% pret 27%). Raugoties reģionālā griezumā, ilgstošu spēku izsīkumu visbiežāk izjūt rīdzinieki (21%), Latgales iedzīvotāji (20%), kā arī kurzemnieki (17%), savukārt retāk ilgstošu nespēku izjūt Vidzemes (15%) un Zemgales iedzīvotāji (13%).

Cēloņi un sekas

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka biežākie ilgstoša nespēka cēloņi ir pārstrādāšanās, darbs emocionāli grūtos apstākļos (piemēram, skolotājiem, mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem). Tāpat pastāvīgu nogurumu var izraisīt saspringtas attiecības ar līdzcilvēkiem, pārmērīgs stresa līmenis, nepietiekams uzturs, kā arī perfekcionisms un pārspīlēta pienākuma vai vainas apziņa. Speciāliste norāda, ka ilgstošs spēku izsīkums var liecināt par daudz nopietnākām saslimšanām, kā, piemēram:

1. • anēmiju (mazasinība) – dzelzs deficīta, B12 vitamīna anēmija;
   • hipotireozi – vairogdziedzera hormonu deficīts;
   • cukura diabētu;
   • depresiju;
   • nieru mazspēju,
   • D vitamīna trūkumu,
   • onkoloģiskām saslimšanām;
   • miega traucējumiem, piemēram, apnoju un hronisku neizgulēšanos.

1. Zitmane uzsver, ka spēka izsīkuma gadījumā sākotnēji jāmēģina meklēt tā cēloņus un censties tos novērst. Ja tas neizdodas divu nedēļu līdz mēneša laikā, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu asins analīzes un citus nepieciešamos izmeklējumus. 

Kā atgūt enerģiju un dzīvesprieku?

40% aptaujāto BENU Aptiekas Veselības monitoringa dalībnieku snieguši atbildi, ka, lai mazinātu ilgstošu spēku izsīkuma, ir lietojuši uztura bagātinātājus, 31% darbā ir ņēmuši atvaļinājumu, 19% vērsušies pie ārsta, savukārt 12% lietojuši medikamentus, 23% nespēka mazināšanai darījuši kaut ko citu, bet 27% šīs problēmas risināšanai nav darījuši neko. 

Z.Zitmane norāda: ja iestājies spēku izsīkums, ieteicams samazināt internetā pavadītā laika daudzumu un tā vietā veltīt laiku atpūtai, fiziskām aktivitātēm vai miegam. Enerģijas un dzīvesprieka atgūšanu sekmē kārtīgs miegs (vismaz astoņas stundas), pastiprināta dārzeņu un augļu iekļaušana uzturā. Tāpat speciāliste aicina vismaz periodiski neuzņemties pārāk daudz pienākumu un atvēlēt vairāk laika atpūtai, doties atvaļinājumā vai atrast kādu hobiju, lai vismaz uz laiku varētu novērst savas domas un “atslēgties” no ikdienas pienākumiem.

Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Foto: publicitātes