Fotosensibilizācija – kas to izraisa un kā to novērst?

Nereti, lietojot medikamentus, nemaz neaizdomājamies par to, ka tie varētu izraisīt fotosensibilizāciju jeb palielinātu ādas jutību pret saules stariem. Vasarā un saulainā laikā, kad daudzi steidz izbaudīt pludmales priekus, tas ir īpaši aktuāli. Kas ir fotosensibilizācija, kāpēc tā rodas un kā pasargāt savu ādu no šādas nevēlamas reakcijas? Skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Kas ir fotosensibilizācija?

Atsevišķi medikamenti var radīt nevēlamas ādas reakcijas, izraisīt fotosensibilizāciju. Klīniskā farmaceite I.Priedniece skaidro: fotosensibilizācija ir palielināts jutīgums pret saules gaismu. To var izraisīt dažādas ķīmiskas vielas, tai skaitā noteikti medikamenti. Tās rezultātā āda kļūst uzņēmīgāka pret saules stariem, var rasties ādas apdegums, apsārtums un hiperpigmentācija. 

Izšķir fototoksisko un fotoalerģisko reakciju. Fototoksicitāte var izpausties pēc 30 minūtēm līdz dažām stundām uz saulei atklātajām ķermeņa vietām – tiek bojātas tieši ādas šūnas. Tas izpaužas kā ādas apsārtums vai apdegums. Savukārt fotoalerģiska reakcija izpaužas pēc 24 līdz 72 stundām un tajā tiek iesaistīta imūnsistēma. Tā izpaužas kā niezoši izsitumi, ekzēma, kas var izplatīties pa visu ķermeni. Fototoksiskas reakcijas novēro biežāk nekā fotoalerģiju, taču atsevišķu medikamentu lietošana var izraisīt abas reakcijas.

Kad jāuzmanās?

Informācija par fotosensibilizāciju norādīta zāļu lietošanas instrukcijas sadaļās – “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”, kā arī “Iespējamās blakusparādības”. Tādēļ, lietojot medikamentus, vienmēr rūpīgi jāizlasa to lietošanas instrukcijas. Fotosensibilizāciju var izsaukt noteikti medikamenti, ko lieto lokāli (krēmi, ziedes, geli), iekšķīgi (tabletes, kapsulas) un injekcijās – pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, antibiotikas, antidepresanti, diurētiskie līdzekļi, pretsēnīšu līdzekļi, diabēta un sirds saslimšanu ārstēšanā izmantojamie līdzekļi, kā arī citi medikamenti. Fotosensibilizāciju var izraisīt arī  ārstniecības augi, piemēram, asinszāle, ko plaši izmanto kā dabīgo antidepresantu, un pētersīļu saknes ekstrakts, kas ir bezrecepšu uroloģisko līdzekļu sastāvā.

Tāpat jābūt uzmanīgiem ar jaunu kosmētikas līdzekļu lietošanas uzsākšanu vasarā, jo arī noteikti kosmētiskie līdzekļi var izraisīt fotosensibilizāciju. To vislabāk precizēt, konsultējoties ar farmaceitu, skaistuma konsultantu vai ārstu.

Kā sevi pasargāt?

Lai samazinātu fotosensibilizācijas risku, ir rūpīgi jāpadomā par ādas aizsardzību no saules. Ir jālieto saules aizsarglīdzekļi, jāvelk atbilstošs apģērbs un galvassega, jālieto saulesbrilles, kā arī jāizvairās no atrašanās saulē un sauļošanās ārstēšanās laikā un vēl divas nedēļas pēc tam. Saules aizsarglīdzeklis jāizvēlas ar visaugstāko aizsardzību – SPF 50 aizsargfiltru. Tāpat ir svarīgi izvēlēties aizsarglīdzekļi, kas nodrošina aizsardzību gan pret UVA, gan pret UVB stariem. Tomēr jāatceras, ka neviens saules aizsargkrēms nenodrošina 100% aizsardzību, tādēļ jādomā arī par citiem piesardzības aspektiem un nevajadzētu atrasties tiešos saules staros, īpaši pa dienu, kad tie ir visaktīvākie.

Būtisks saules aizsargkrēma efektivitātes priekšnoteikums ir tā pareiza lietošana. Tas jāuzklāj uz ādas 20-30 minūtes pirms došanās ārpus telpām. Svarīgi atcerēties arī to, ka aizsarglīdzekli ir nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc 2 stundām, kā arī pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas (piemēram, sportojot, aktīvi kustoties). Pievērsiet uzmanību, vai aizsargkrēmu uzklājat vienmērīgi, un īpašu uzmanību pievērsiet sejas, kakla un dekoltē zonai, kā arī ausīm un mugurai. Šīs zonas parasti ir visvairāk pakļautās saules iedarbībai.

Tāpat šādu medikamentu un ārstniecības augu preparātu lietošanas laikā nedrīkst apmeklēt arī solāriju. 

I.Priedniece uzsver, ka, lietojot medikamentus un uztura bagātinātājus, ir nepieciešams konsultēties ar speciālistu par to pareizu lietošanu. Īpaši būtiski tas ir gadījumos, ja ir nozīmēti jauni, iepriekš nelietoti medikamenti.

Foto: pexels.com