Fitoterapija iesnu ārstēšanai un kā var līdz iesnām nenonākt

Pirmie saaukstēšanās simptomi ir organisma atbildes reakcija uz vīrusu iedarbību, kas izpaužas kā neliela kairinājuma sajūta degunā, aizlikts deguns un izdalījumi no tā. Tiem seko citi simptomi – iesnas, kakla sāpes, šķavas, klepus, drudzis. Kā var palīdzēt fototerapija, stāsta „Mēness aptiekas” eksperts bioloģijas zinātņu doktors Dailonis Pakalns.

Iesnas jeb rinīts ir deguna dobuma gļotādas iekaisums. Tās ir dažādas: akūtas, hroniskas, arī alerģiskas un neirogēnas. Iesnas izraisa deguna gļotādas atrofiju un pietūkumu, gļotādas hipertrofiju, kas apgrūtina elpošanu; sauss rinīts ir hronisks ar niecīgu sekrēciju, savukārt vazomotorisks rinīts ir ar bagātīgu ūdeņainu sekrēciju. Visos gadījumos traucēta normāla elpošana caur degunu, kas noved pie audu hipoksijas. Neārstējot var veidoties vidusauss iekaisums, sinusīts, bronhiālā astma. Alerģiskas iesnas izraisa putekļi, ziedputekšņi. Šī tipa iesnām raksturīgi ūdeņaini izdalījumi un šķaudīšana.

Akūtu iesnu ārstēšanā (visbiežāk deguna pilienu un aerosolu formā) lieto gļotādas tūskas mazinātājus jeb dekongestantus un adrenomimētiskos līdzekļus, kas izraisa gļotādas asinsvadu sašaurināšanos, bet alerģisko un neirogēno iesnu novēršanai – inhalējamos kortikosteroīdus. Pēdējie īpaši nomāc rinīta attīstību, kavējot iekaisumšūnu infiltrāciju gļotādā. Neraugoties uz plašo ķīmisko līdzekļu klāstu, nevajadzētu aizmirst fitopreparātus kā pretiesnu līdzekļus.

Fitopreparāti saaukstēšanās profilaksei

Kā līdz iesnām nenonākt? Būtiski ir ierobežot saaukstēšanos, pirms tā ietekmē organismu. Viens no pirmajiem līdzekļiem ir zāļu tējas, kuru sastāvā ir rožu kopaugļi, ingvera sakneņi, melisas un piparmētras lapas, plūškoka un liepu ziedi, fenheļa augļi. Tēju fenomens ir apbrīnojams, lai nepieļautu un likvidētu infekciju, dziedētu sāpošu kaklu, aizliktu degunu, novērstu smaguma sajūtu krūtīs. Profilaksei nozīmīgi ir lietot timiāna un ehinācejas galēniskos preparātus, medu.

Katra vīrusu infekcija bojā augšējo elpceļu skropstiņepitēliju, paverot iespēju baktēriju invāzijai uz vietām, kas parasti ir brīvas no baktērijām. Sākotnējā stadijā jācenšas novērst augšējo elpceļu iekaisumu, arī rinītu; ieteicama mutes dobuma un rīkles skalošana un inhalācijas.

Pašā iesnu sākumā vajadzētu lietot uz sālsūdens bāzes veidotus šķīdumus, kas domāti deguna skalošanai, lai mitrinātu sausu deguna gļotādu un šķidrinātu deguna sekrētus, saka „Mēness aptiekas” eksperts Dailonis Pakalns.

Fitoterapeitiskie pretiesnu līdzekļi

Tiem ir dažāda efektivitāte, kas nodrošina iesnu galveno izpausmju mazināšanu un novēršanu. Svarīgi ir mitrināt deguna gļotādu un izveidojušās kreveles, mazināt deguna gļotādas tūsku, pasargāt no izžūšanas un blakusdobumu iekaisuma, šķidrināt sekrētu, lai veicinātu tā labāku izdalīšanos, epitēlija atjaunošanos.

Pretiesnu līdzekļus pēc zāļu formas vai to īpašībām iedala vairākās kategorijās: pilieni, aerosoli, eļļas un ziedes. Deguna preparāti nedrīkst bojāt deguna gļotādas aizsargfunkcijas.

Skropstiņepitēlijs netiek bojāts, ja aktīvo ingredientu ievada inhalāciju veidā – kā inhalējamu šķidrumu vai deguna aerosolu. Ja līdzekļa sastāvā ir kliņģerītes, asinszāles, smiltsērkšķa u. c. drogu eļļas izvilkumi vai cita dabas viela, piemēram propoliss, kas mīkstina, mitrina gļotādu, šie preparāti pārsvarā iedarbojas reflektoriski – atbrīvo degunu un uzlabo tā dabisko tīrīšanos.

Bērniem no 12 gadu vecuma iesnu un alerģisku iesnu gadījumā deguna aerosolus, kuru sastāvā ir eikalipta, lavandas, piparmētras u. c. ēteriskās eļļas, lieto vairākkārt dienā pa 1–2 iešļircinājumiem. Starp lietošanas reizēm jāietur 2–3 stundu pauze. Parasti pietiek tos lietot 5–7 dienas, bet, ja nepieciešams vairāk par 10 dienām, jāievēro vienas dienas pārtraukumu.

Citādi ir ar eļļām un ziedēm. Šīs grupas līdzekļi labāk noder, tieši pirms iesnas sākušās vai

tūlīt pēc tam, jo tie ir biezākas konsistences un tāpēc spēj pasargāt gļotādu un mitrināt to ilgtermiņā, jo ilgāk noturas degunā. Akūtām un hroniskām iesnām, deguna gļotādas sausumam un krevelēm izmanto deguna ziedi vai krēmu. Tā paredzēta arī saaukstēšanās dēļ deguna apvidū izveidojušos ādas plaisu profilaksei un ārstēšanai. Sastāvā var būt eikalipta, terpentīna, piparmētras, melisas, lavandas, tējaskoka ēteriskā eļļa, arī kampars. Dienā vairākas reizes zirņa lieluma ziedes gabaliņus ievieto katrā nāsī. Lieto ne ilgāk par 10 dienām.

Parastās saaukstēšanās gadījumā ar iesnām, klepu, aizsmakumu, augšējo elpceļu iekaisumu ierīvēšanai izmanto eikalipta un terpentīna ēterisko eļļu vai arī ziedi ar minēto vai līdzīgu sastāvu. Vairākas reizes dienā uz krūtīm un muguras uzziež nedaudz ziedes.

Bērniem iesnu, klepus, kakla sāpju gadījumā ierīvēšanai divreiz dienā (vislabāk no rīta un vakarā) lieto balzamu – vairāku eļļu maisījumu. Ja ir traucēta elpošana caur degunu, ieteicamas  terpentīna un eikalipta eļļas inhalācijas. Ierīvēšanu un inhalācijas veic ne ilgāk par 15 minūtēm. Kāju vannošanai un kompresēm balzamu šķīdina siltā ūdenī.

Populāra ir eikalipta ēteriskā eļļa – inhalācijām saaukstēšanās, sinusīta gadījumos. Samaisot ar terpentīna eļļu, lieto inhalācijām, aktīvi darbojas uz gļotādas virsmas. Eļļu izmanto ārīgai lietošanai paredzētās zāļu formās: ūdens–spirta, taukeļļu vai minerāleļļu atšķaidījumos; inhalācijām – pievienojot dažus pilienus karstam (bet ne vārošam) ūdenim, kas novietots telpā, kur uzturas sasirgušais.

Lapu drogas uzlējumi noder skalošanai un kompresēm, augšējo elpceļu un mutes dobuma iekaisumu novēršanai. Skalojumiem izmanto arī citas ēteriskas eļļas saturošas un pretiekaisuma drogas, parasti kumelītes ziedus un miecvielas saturošus augus.

Ja ir saaukstēšanās ar iesnām, zāļu tējas dzer arī iekšķīgi – piemēram, anīsa tēju ar mārsila lakstiem, rozmarīna un ceļtekas lapām, altejas saknēm –, lai atvieglotu gļotādas iekaisumu.

Ko un kā nedarīt?

• Nepiliniet bērniem degunā ķiploka vai sīpola sulu – tā apdedzinās maigo gļotādu.
• Nekariniet bērnam ap kaklu ķiplokdaiviņu krelles – tas ir tikai rituāls, kam nav nekāda praktiska labuma.

Nelietojiet antibiotikas, lai pašārstētos: deguna blakusdobumu bakteriāla iekaisuma gadījumā ieteikt antibiotiku kursu ir tikai ārsta kompetence.

Foto: ilustratīvs