Filmējot dabu ar bezpilota lidaparātiem – ar pietāti un izpratni

Dabas ainavu un savvaļas dzīvnieku fotografēšana un filmēšana nenoliedzami ir aizraujošs process un  palīdz veidot izpratni par dabas vērtībām. Tomēr Dabas aizsardzības pārvalde atgādina – kā jebkura aktivitāte dabā, arī tās iemūžināšana jāveic ar pietāti un izpratni, un sevišķi tas attiecas uz bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošanu.

Pagājušajā nedēļā pasaulē strauju popularitāti guva ar dronu uzņemtais video, kur lāču mamma un mazs lācēns cīnās uz stāvas sniegotas nogāzes, jo abiem zvēriem stresu rada pārāk tuvu pielidojis bezpilota lidaparāts ar kameru.

Tā kā šis video ir raisījis plašas diskusijas par dronu izmantošanu dabas filmēšanā, atgādinām, ka arī Latvijā pastāv noteiktas normas, kas jāievēro, lai to darītu. Papildus vispārīgajiem nosacījumiem, kas regulē bezpilotu lidaparātu izmantošanas laiku, vietu un kārtību, pastāv speciālas normas, to lidošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Gaujas Nacionālajā parkā ir aizliegts veikt lidojumus (tajā skaitā ar dronu un gaisa balonu) virs dabas rezervāta zonas un dabas lieguma zonas zemāk par  300 metriem, izņemot gadījumus, kad ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja lidojumiem fotografēšanai, filmēšanai, attālai novērošanai un datu iegūšanai, vai arī lidojumi veicami ārkārtējās situācijās, glābšanas un meklēšanas darbiem.

Savukārt Ķemeru Nacionālajā parkā lidojumus zemāk par 300 metriem visā nacionālā parka teritorijā var veikt, tikai ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, izņemot gadījumus valsts aizsardzības funkciju veikšanai, ārkārtējās situācijās un glābšanas un meklēšanas darbu veikšanai.

“Lai filmētu, piemēram, Ķemeru tīreli rītausmā vai dabas lieguma zonas Gaujas senlejā, ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Ierobežojumi dronu lidošanai ieviesti, lai pasargātu dzīvās dabas pārstāvjus.  Lai gan cilvēkiem šķiet, ka drons ir maza, nekaitīga un klusa iekārta, dzīvnieki un putni to uztver kā apdraudējumu, tā tuvošanās var radīt lieku stresu, likt viņiem pamest ligzdošanas vai barošanās vietas vai traucēt migrāciju,” skaidro pārvaldes savvaļas sugu nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.

Dzīvnieki bezpilota lidaparātus, kas gadījušies tiem ceļā, var uztvert kā potenciālus plēsējus vai nezināmu apdraudējumu vai konkurentus, kas jāizdzen no teritorijas. Arī daudzviet pasaulē bezpilota lidaparāti nacionālajos parkos ir vai nu aizliegti, vai to izmantošanai nepieciešams vietējo dabas aizsardzības iestāžu akcepts.

Informāciju sagatavoja:
Maija Rēna
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste

Foto: publicitātes