Empātija, komunikācijas spējas – kas nepieciešams labam vadītājam?

Publiskajā telpā regulāri tiek diskutēts, vai iestāžu un uzņēmumu vadītājiem jābūt arī tās nozares izglītībai, kurā darbojas attiecīgā kompānija. Kamēr vieni uzskata, ka medicīnas iestādi var vadīt tikai cilvēks ar izglītību veselības aprūpē vai izglītības iestādi tikai kāds, kuram ir grāds pedagoģijā, citi norāda, ka labs vadītājs spēj veiksmīgi darboties dažādās nozarēs. Taisnība ir kaut kur pa vidu, jo pārzināt nozares specifiku nav tas pats, kas iegūt izglītību attiecīgajā jomā. Turklāt, labs vadītājs mācās visu laiku, pilnveidojot gan zināšanas par nozari, gan profesionālās kompetences, bez kurām nav iedomājama komandas vadīšana.

Vai ārsts vienmēr būs labs slimnīcas vadītājs?

Katrai nozarei – veselības aprūpei, izglītībai, tūrismam u.c. nenoliedzami ir sava specifika un uzņēmuma vai iestādei vadītājam tā ir jāpārzina. Nevēlos apgalvot, ka cilvēks bez medicīniskās izglītības nespētu veiksmīgi vadīt, piemēram, slimnīcu, taču viņam viennozīmīgi būs nepieciešams ilgāks laiks, lai izprastu nozari, salīdzinot ar kādu, kuram ir attiecīgās jomas izglītība. Tajā pašā laikā jāatceras, ka izglītība attiecīgajā jomā vēl negarantē, ka cilvēks būs labs vadītājs. Pārzināt nozares specifiku un iegūt izglītību attiecīgajā jomā nav gluži viens un tas pats. Tāpat svarīgi ņemt vērā, ka ir vairākas nozares, kurās iegūtā izglītība palīdz orientēties dažādās jomās. Piemēram, juridiskās zināšanas nereti veido pamatu, lai cilvēks varētu darboties vairākās nozarēs, sniedzot plašas un visaptverošas zināšanas. Līdzīgi ir arī ar ekonomikas vai vadības zinību izglītību.

Pēc iespējas plašāks redzesloks

Ideālā gadījumā labs vadītājs spēj apvienot abas lietas – vadības zinātņu un attiecīgās nozares, piemēram, izglītības vai medicīnas izglītību. Šeit svarīgi saprast, ka viena no jomām var būt apgūta augstākā līmenī, cita – zemākā. Pat apgūstot kādu no jomām koledžas vai bakalaura līmenī (kā otro izglītību), redzesloks būtiski paplašināsies, tāpat arī karjeras attīstības iespējas. Labs profesionālis vienā vai otrā jomā ne vienmēr var kļūt par veiksmīgu vadītāju, bet, piemēram, ārsts vai pedagogs, kuram ir vismaz pamata izglītība uzņēmumu vai iestāžu vadībā, paver sev daudz plašākas iespējas. Ja nav laika iegūt otro izglītību, der atcerēties, ka ir iespējams apgūt atsevišķus kursus.

Svarīgas personiskās īpašības

Kas atšķir vadītāju no citiem cilvēkiem? Tās ir gan iemaņas, gan domāšanas veids, gan dažādas personiskās īpašības, un daudzas no tām var attīstīt. Kā vadīt komandu, motivēt cilvēkus, risināt konflikta situācijas komandas iekšienē – šīs ir tikai dažas no lietām, kas jāpārvalda labam profesionālim, lai kļūtu par labu vadītāju. Ir svarīga spēja strādāt ar cilvēkresursiem, izmantot katra komanda locekļa potenciālu, kas nozīmē – jābūt arī nedaudz psihologam, jāspēj saprast dažādi cilvēku tipi, jāzina, ko sagaidīt no katra, kā izcelt cilvēku stiprās puses un palīdzēt tikt galā ar vājībām. Vēl svarīgi pārvaldīt arī laika, finanšu un citu resursu plānošanu. Labā ziņa – to visu var iemācīties.

Empātiju nevar iemācīties

Tas, ko ir daudz grūtāk iemācīties, ir uzņēmība. Tā iedzimst. Iemācīties nevar arī empātiju, bez kuras ir grūti veiksmīgi vadīt komandu ilgtermiņā. Lai komanda uzticētos, nebaidītos kļūdīties, lai darba vidē būtu patīkams mikroklimats – šajos aspektos milzu loma ir tieši komandas vadītāja empātijai. Lielāko daļu prasmju un kompetenču, kas nepieciešamas vadītājam, var apgūt un izkopt, taču svarīgi saprast, ka tas ir prasmju kopums, kas jāattīsta un jāpilnveido visu dzīvi, neatkarīgi no tā, kurā nozarē cilvēks darbojas. Mūsdienu pasaulē viss attīstās un mainās ārkārtīgi strauji, tāpēc aizvien lielāka loma ir tieši mūžizglītībai.

Komunikācijas prasmes – gan izteikties, gan klausīties

Nenoliedzami, vadītājam jābūt arī prasmei komunicēt, turklāt, ar to jāsaprot, ne tikai prasme izteikties, bet arī klausīties. Ja cilvēks ir gatavs mācīties, to var apgūt. Protams, ir cilvēki, kuri no dabas spēj komunicēt daudz vieglāk un efektīvāk, taču visu ir iespējams apgūt. Vēl jāņem vērā, ka dažādu uzņēmumu komandās aizvien biežāk vienkopus strādā dažādu kultūru pārstāvji, tāpēc pieaug arī starpkultūru komunikācijas nozīme. 

Runājot par ārējo komunikāciju, jāsaka, ka šobrīd, kad dzīvojam informācijas laikmetā, manuprāt, ikvienam uzņēmuma vai iestādes vadītājam ir jāzina, kā komunicēt publiskajā telpā, tostarp sociālajos tīklos, apzinoties arī iespējamās sekas, ko var radīt neprasmīga vai nepārdomāta komunikācija.

Saliekot visu kopā, var šķist, ka no vadītāja tiek prasīts ļoti daudz – virkne personīgo īpašību, vadības prasmes, nozares pārzināšana u.tml., taču lauvas tiesa no šīm lietām ir apgūstamas. Galvenais ir vēlme mācīties un pilnveidoties, kā arī apziņa, ka šis process ir jāturpina visu laiku.

Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Vadības zinības” direktore Nataļja Verina

Foto: ilustratīvs (pexels.com)