Eksperts: Sejas maskas – ceļš uz samazinātu slimības izplatību

Ārkārtējā situācija pieprasa operatīvi reaģēt, lai mazinātu koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 izplatību. Latvijā ieviesti vairāki piesardzības pasākumi, no kuriem viens paredz izmantot sejas aizsegus publiskās vietās, īpaši sabiedriskajā transportā. Sejas maska ir kļuvusi par pandēmijas jauno simbolu, taču ekspertu viedokļi par šī aizsega efektivitāti atšķiras, un tas prasa meklēt patiesību objektīvos pierādījumos, lai iegūtās zināšanas un pieredze palīdzētu mazināt krīzes scenārija attīstību.

Sejas maska nav viltus drošība

Valdība stingri iesaka izmantot sejas maskas publiskās vietās, kur nav iespējams ievērot 2 metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, taču joprojām redzu pretrunīgu informāciju par sejas masku nepieciešamību. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka aptuveni 40% inficēto ir bez simptomiem. Tātad, vīruss var tikt pārnests no cilvēkiem, kuri neuzrāda COVID-19 pazīmes un nezina, ka ir inficēti. Šāda inficēšanās ir maz iespējama, ja tiek ievērota distancēšanās, tomēr visur tā nav iespējama. Tas ir būtiskākais arguments sejas masku lietošanai vietās, kur nav iespējams ievērot distanci, tā pasargājot gan sevi, gan citus.

Ētisku apsvērumu dēļ ir neiespējami veikt kontrolētus pētījumus par masku un citu sejas aizsegu efektivitāti cilvēku aizsardzībai pret COVID-19 izraisošo vīrusu, tomēr ir virkne publikāciju, kas norāda uz sejas aizsega pozitīvu efektu. Piemēram, Lielbritānijas “Royal Society” tika ziņots par eksperimentu ar kāmīšiem. Izmantojot ventilatoru, dzīvnieku virzienā pūta vīrusa SARS-CoV-2 daļiņas. Pētījuma dzīvnieku grupā, kurai ventilatora priekšā tika novietota maska, inficēšanās līmenis bija būtiski zemāks. Citā Oksfordas pētnieku publikācijā norādīts, ka  pasaules reģionos, kuros agrīni tika lielā apjomā lietotas maskas, novērots zemāks inficēšanās līmenis. Šis novērojums gan nenorāda tikai masku sniegto efektu, jo ir ticams, ka šajās vietās arī citi epidemioloģiskie pasākumi tika veikti augstākā līmenī.

Masku un citu sejas aizsegu lietošanas nepieciešamība ir regulārs iedzīvotāju jautājums attālinātās konsultācijās “Mēness aptiekas” farmaceitiem. Jāuzsver, ka jebkura sejas maska nodrošina zināmu aizsardzību. Tas attiecas arī uz auduma maskām. Ja lieto sejas aizsegu, pastāv mazāks risks, ka iedzīvotāji inficēs līdzcilvēkus. Īpaši svarīgi ir masku valkāt apstākļos, kad nav iespējams ievērot 2 metru distanci. Būtiski uzsvērt, ka turpat puse inficēto ir bez simptomiem un, paši to neapzinoties, apdraud pārējos. Šī iemesla dēļ sociālās akcijas “Sargi citus” ietvaros nolēmām sniegt ieguldījumu kopējā sabiedrības veselības uzlabošanā, izdalot 300 000 bezmaksas sejas masku visā Latvijā. Apzināmies, ka visi iedzīvotāji tās atļauties nevar, ko pierāda arī pastiprinātā interese par “Mēness aptiekas” iniciatīvu. Kā veselības aprūpes jomā strādājošs uzņēmums varam apgalvot, ka aizsarglīdzekļu lietošanas aktualitāte saglabāsies, kamēr vien Latvijā reģistrēs jaunus COVID-19 gadījumus.

Ārkārtas situācija tiek atcelta, bet turpinām ievērot piesardzības pasākumus!

Uzticība medicīnas personālam, epidemiologiem, farmaceitiem un piesardzības pasākumiem ir nozīmīgs faktors, lai panāktu uzvaru cīņā ar vīrusa izplatību. Tikpat būtiski ir skaidri zināt un īstenot pareizus piesardzības pasākumus, tai skaitā, maskas lietošanu. Zināmā mērā visu pasauli šobrīd var uzskatīt par eksperimenta poligonu, kurā tiek īstenotas dažādas pieejas. Mūs atšķir veselības aprūpes sistēmas, iedzīvotāju blīvums, vietējā kultūra un citi faktori, tāpēc ir arī pieeju dažādība. Tomēr pamata lietas ir skaidras un vienādas visiem: jāievēro 2 metru distance, kur vien iespējams, jāmazgā un jādezinficē rokas un jālieto sejas maska vietās, kur distance starp cilvēkiem ir mazāka par 2 metriem. Mēs nevaram zināt, vai esam inficēti, taču mēs varam pasargāt citus. Šī rīcība paliek spēkā, kamēr mums vēl nav zāļu vai vakcīnas pret šo slimību. Es aicinu Latvijas iedzīvotājus turpināt būt atbildīgiem, līdzīgi kā esam to spējuši līdz šim.

Dins Šmits, veselības uzņēmumu grupas “Repharm” ģenerāldirektors