Eksperti sniedz norādījumus, kā izvairīties no doksinga

Fotoattēlu kopīgošana un atrašanās vietas atzīmēšana, dokumentu augšupielāde mākonī, jaunas lietotnes instalēšana un pat interneta veikalu pārlūkošana — mēs katru dienu nodarbojamies ar personas datu pārvaldību neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies vai ne. Bieži vien nav skaidrs, kādus datus mēs izpaužam un, pats svarīgākais, kas ir galasaņēmēji datiem, kuri padara mūs neaizsargātus.

Viens no apdraudējumiem, ar ko saskaras visu vecumu, profesiju un izcelsmes interneta lietotāji, ir doksings — personas datu vākšana nolūkā tos publicēt vai citādi izmantot, lai kaitētu kādam. Lai palīdzētu lietotājiem atgūt kontroli pār saviem datiem un aizsargāties no doksinga, „Kaspersky” personas datu aizsardzības eksperti ir izstrādājuši visaptverošu kontrolsarakstu, kā atbildīgi rīkoties ar privātajiem datiem, lai tas nesagādātu galvassāpes.

„Kaspersky” pētījums liecina, ka rūpes par personas datiem beidzot izraisa vispārēju satraukumu: 50 % patērētāju apgalvo, ka pēc datu drošības pārkāpuma vairs neizmantotu attiecīgo tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju, un 57 % pauž bažas, ka viņu drošību un konfidencialitāti ietekmē „viedās” un ar internetu savienotās ierīces. Šis satraukums ir pamatots, jo interneta lietotāji ikdienā saskaras ar datu riskiem.

Mēs joprojām mācāmies, kā tieši veidot attiecības ar tehnoloģijām, lai varētu tām labāk uzticēt personas datus, kā arī prātīgāk tās izmantot, lai izvairītos no varbūtējām nepatikšanām vai kļūmēm. Piemēram, nevainīga pusaudža fotogrāfija ar tikko saņemtu personas apliecību var nonākt finanšu krāpnieku rokās, bet draugiem adresētu emocionālu vēstījumu ierauga svešinieks un ziņo par to kā par radikālu un aizvainojošu. Jūsu fotogrāfijas no nesenās ballītes var bez jūsu piekrišanas uzpeldēt internetā, un jūsu bērna viedpulkstenis var cauru diennakti translēt viņa faktisko atrašanās vietu.

Daži riski, piemēram, datu noplūdes un izspiedējvīrusu uzbrukumi organizācijām, lielā mērā atrodas ārpus lietotāju ietekmes sfēras, taču citus apdraudējumus, piemēram, doksingu, lietotāji var novērst paši. Doksings ir iespējams tāpēc, ka ir tik daudz publisku kanālu (forumu, sociālo mediju un lietotņu reģistru), kur tiek atspoguļoti lietotāju dati, bet no tā var izvairīties.

Digitālie riski nenozīmē, ka lietotājiem ir jāizbeidz izpausties internetā, turklāt vairums, protams, nemaz nevēlas to darīt. Tehnoloģijām un inovācijām ir jāuzlabo dzīve un jāstiprina mūsu garīgā labklājība, tāpēc digitālajai labklājībai ir jābūt visu galvenajai prioritātei, it sevišķi pašreizējos grūtajos laikos. Tas nozīmē, ka digitālajiem pilsoņiem ir jāiemācās atbildīgi izturēties pret personas datiem tiešsaistē tieši tāpat kā mēs izturamies pret finansēm un rūpējamies par fizisko mantu.

„Kaspersky” personas datu aizsardzības eksperti ar ārējo speciālistu palīdzību ir izveidojuši īsu pamācību, kas mazinās ar datu zudumu saistītos riskus un stresu, kā arī vājinās lietotāja doksinga varbūtību. Trīs sadaļās iedalītajā kontrolsarakstā aplūkots, kā rīkoties gan ar datiem, ko mēs kontrolējam, gan ar datiem, ko nekontrolējam, piemēram, pārlūka darbību un lietotņu izsekošanu, gan citu ļaužu datiem, ar ko varam nonākt saskarē. Sniedzot lietotājiem vajadzīgās zināšanas un rīkus, kas palīdz droši orientēties internetā, viņi iegūst iespējas un izjūt mazāku digitālo stresu, lai bez bažām izmantotu tehnoloģijas.

„Tā kā mūsu dzīve ir tik cieši saistīta ar digitālo vidi, nepārsteidz, ka mēs tik regulāri saskaramies ar apdraudējumiem tiešsaistē. Pret mums var izmantot arī pašizpausmes līdzekļus, un doksings kļūst par arvien populārāku paņēmienu, kā sodīt un sāpināt ļaudis. Diemžēl nav iespējams kontrolēt visu, kas par mums atrodas internetā, bet noteikti ir vērts spert kādus soļus šajā virzienā. Lai nodrošinātu datu drošību un mazinātu riskus, mums ir jāpievērš uzmanība, kam un kā mēs izpaužam datus, un jāveic noteikti piesardzības pasākumi, lai saglabātu kontroli pār tiem. Par laimi, piesardzības pasākumi daļēji tiek veikti, ieinstalējot un pārvaldot atbilstošus personas datu aizsardzības rīkus, piemēram, paroļu pārvaldniekus vai konfidencialitāti nodrošinošus pārlūka paplašinājumus. Ar šo kontrolsarakstu mēs ceram sniegt lietotājiem vienkāršu un viegli saprotamu līdzekli, kā labāk aizsargāt personas datus un palīdzēt to izdarīt tuviniekiem,” komentē „Kaspersky” vecākā drošības eksperte Anna Larkina.

„Datu higiēna ir pašaprūpes veids. Atzīt, ka saskarsme ar ļaudīm ir saistīta ar riskiem gan tiešsaistē, gan ārpus tās, ir lielisks pirmais solis pretī labākam digitālās drošības plānam. Kad mēs ceļam savas digitālās konfidencialitātes un drošības latiņu, mēs arī sniedzam savu ieguldījumu rūpēs par citiem, ar ko sazināmies. Jo vairāk mēs spēsim cilvēciskot dzīves digitālos aspektus, jo mazāk biedējoši būs šie pirmie soļi pretī latiņas celšanai. Šis kontrolsaraksts ir lielisks sākumpunkts,” saka Electronic Frontier Foundation štata tehnoloģe Deilija Barneta.

Foto: ilustratīvs (pexels.com)