Eksperte: cilvēkresursi uzņēmumā ir visjūtīgākie resursi

“Cilvēkresursi ir visjūtīgākie ikviena uzņēmuma resursi, tie ir jūtīgāki par jebkuru elektroniku, programmu vai iekārtu, jo katrs darbinieks ir unikāls, katram ir sava vērtība un loma uzņēmuma mērķu sasniegšanā. Tādēļ prasmīga cilvēkresursu vadība ir ļoti būtiska uzņēmuma darbībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība docente un praktizējoša mediatore Dr. Evija Kļave. Eksperte sniedz piecus ieteikumus pēc iespējas veiksmīgākai cilvēkresursu vadīšanai uzņēmumā.

Jāspēj noteikt uzņēmumam nepieciešamās kompetences

Lai uzņēmums sasniegtu savus izvirzītos mērķus un ikdienā veiksmīgi darbotos, jāspēj noteikt, kādas kompetences uzņēmumam ir nepieciešamas šim nolūkam. Nākamais solis ir piesaistīt uzņēmumam darbiniekus, kuriem šīs kompetences piemīt. Ne vienmēr profesija vai iegūtā kvalifikācija aptver nepieciešamo kompetenču kopumu, dažkārt tā tikai daļēji atbilst uzņēmuma vajadzībām. Tālāk jau, kad ir atrasts cilvēks ar nepieciešamajām prasmēm, zināšanām un pieredzi vai darba veikšanai svarīgo kompetenču potenciālu, cilvēkresursu vadītājs sadarbībā ar darbinieku un viņa tiešo vadītāju palīdz pilnveidot un attīstīt šīs kompetences, gan veicot darba pienākumus, gan piedāvājot atbilstošas tālākizglītības un profesionālās pilnveides iespējas. Tāpat var būt situācijas, kad darbinieks strādā kādā uzņēmuma nodaļā, jo atbilst šim darbam pēc savas kvalifikācijas, bet viņa veikums liecina, ka viņam piemītošās kompetences iespējams efektīvāk izmantot citā uzņēmuma darbības jomā. Cilvēkresursu vadītājam ir jāprot to saskatīt un pārvaldīt, lai uzņēmums darbotos veiksmīgi, izmantojot vispiemērotāko resursu katra atsevišķā uzdevuma izpildei. To var pielīdzināt puzles likšanas procesam – katram gabaliņam jāatrod pareizā vieta.  

Jāatrod saskares punkti starp darbinieka un uzņēmuma vērtībām

Pētījumi liecina, ka tiem darbiniekiem, kuru individuālās un profesionālās vērtības kaut daļēji pārklājas vai sakrīt ar uzņēmuma vērtībām, ir lojālāki un strādā ar lielāku atdevi un augstāku veiktspēju. Šo darbinieku motivēšanā vadībai jāiegulda mazāk pūļu, jo darbs, kuru veicot, es kā darbinieks varu īstenot sev nozīmīgās vērtības, sniedz gandarījumu un piešķir jēgu tam. Turklāt vērtības var būt iekodētas ne tikai sasniedzamajā mērķī, bet arī veidā, kādā virzāmies uz to. Ja uzņēmumam un darbiniekiem nav neviena kopīga vērtība un neviena saskares punkta, visticamāk, šī sadarbība nebūs ilgstoša. Svarīgi ir, lai pats darbinieks uzņēmuma mērķi uztver kā daļu no sava mērķa, uz kuru tiecoties un sasniedzot, iespējams piedzīvot kopīgo vērtību piepildījumu. Kaut arī darba alga joprojām ir gana spēcīgs motivators, tā nebūt nav vienīgais vai noteicošais. Motivēts darbinieks strādā ne tikai algai, bet lai radītu arī citu pievienoto vērtību. Ja tā ir nozīmīga gan uzņēmumam, gan darbiniekam, ieguvēji ir visi, arī klienti. 

Jākopj komunikācijas kultūra visos līmeņos

Komunikācija caurauž visus cilvēkresursu vadības procesus, sākot no darbinieku rekrutācijas, atlases, ievadīšanas darbā un arī darba attiecību pārtraukšanas posmā. Komunikācijas kultūra nosaka to, kā tiek organizēts darbs uzņēmumā, kādas ir vadības un darbinieku attiecības, kā tiek risināti konflikti dažādos līmeņos (darbinieks ar vadītāju, darbinieks ar klientu u.c.), kā notiek informācijas apmaiņa utt. Iekšējo komunijācijas kultūru veido pat šķietami sīkumi, piemēram, tas, vai vadītāja durvis ir atvērtas ikvienam darbiniekam vai, lai pa tām ieietu, ir jāievēro noteikta procedūra, hierarhija. Veids, kādā sazināmies, raksturo arī savstarpējo attieksmi, rada kā formālo, tā neformālo gaisotni uzņēmumā – vidē, kurā pavadām būtisku savu dzīves daļu. Veidot cieņpilnu saskarsmi un attiecības ar darbiniekiem, tā radot darba vidi, kurā darbinieki vēlas būt un strādāt, var ar vienkāršām ikdienišķām darbībām – sniedzot regulāru atgriezenisko saiti par padarīto, paužot ikdienā pateicību un uzklausot, ļaujot justies novērtētām un uzņēmumam vajadzīgam. 

Jāstrādā partnerībā ar uzņēmuma vadību

Cilvēkresursu vadītājam jeb darbiniekam, kurš atbild par cilvēkresursu vadību uzņēmumā, ir jābūt uzņēmuma vadības partnerim, neskatoties uz uzņēmuma darbības nozari un vai cilvēkresursu vadītājam ir ekspertīze nozarē. Cilvēkresursu vadītājs ir cilvēku – darbinieku – nozares eksperts, kurš pārvalda uzņēmuma visjūtīgāko instrumentu. Tāpēc cilvēkresursu vadītājiem ir jāpiedalās stratēģisko lēmumu veidošanā un pieņemšanā līdzās visu citu uzņēmuma funkciju pārraugošajiem atbildīgajiem darbiniekiem-vadītājiem, atrodot un piedāvājot nepieciešamos darbiniekus konkrētu uzdevumu izpildei, izprotot, kādas ir uzņēmuma vajadzības un to, vai tām ir pieejams atbilstošais darbinieks vai arī uzņēmumam tāds ir jāpiesaista. Cilvēkresursu vadītājam ir jāpārzina uzņēmuma darbinieku kompetences un dotības, jāizprot katra darbinieka motivācija un jāzina, kādos darba apstākļos konkrētais darbinieks var nodrošināt savu vislabāko sniegumu. Īsumā – tā ir prasme pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursu stratēģiski, taktiski un funkcionāli un tādējādi sniegt savu ieguldījumu uzņēmuma mērķu sasniegšanā. 

Jārūpējas par darbinieku labbūtību 

Gan individuālā, gan kolektīvā līmenī jārūpējas par darbinieku labbūtību, kas ietver virkni tradicionālos līdzekļus – dažādus bonusus, darba izpildei labvēlīgus darba apstākļus un vidi, visu, kas ļauj darbiniekam fiziski labi justies un strādāt, – bet ne tikai. Jāatceras rūpēties arī par darbinieku psihoemocionālo stāvokli. Katram darbiniekam ir dzīve ārpus darba, kas neapšaubāmi ietekmē darba spējas. Tādēļ tam, kurš uzņēmumā atbild par cilvēkresursiem, pēc būtības – katram vadītājam, ikdienā jābūt arī labam novērotājam, pamanot, kā darbinieki jūtas, vai ir kādas izmaiņas uzvedībā, noskaņojumā, kas ir to iemesls, jāaprunājas – ne tikai formāli, ievērojot darbinieku novērtēšanas un motivācijas celšanas sarunu grafiku, bet arī neformāli ar patiesu interesi par darbinieku. Svarīgi nodrošināt, lai darbinieks ne tikai fiziski justos labi vidē, kurā viņš strādā, bet lai vajadzības gadījumā zina, kur un pie kā vērsties pēc palīdzības – vai tas būtu padoms darba uzdevuma izpildei, vai tā būtu kāda problēma attiecībās ar kolēģi vai tiešo vadītāju, vai arī kāda ideja, kas var izrādīties vērtīga visam uzņēmumam. 

Vineta Vītoliņa,

Biznesa augstskolas Turība Attīstības direktore

Foto: publicitātes