Ekonomikas šķēršļu josla – pandēmiju nomaina ģeopolitika

Lai gan pandēmijas ietekme uz ekonomiku pērn mazinājās, tā joprojām bija jūtama. Ekonomikas izaugsme sabremzējās gada pēdējā ceturksnī, kad tika noteikti īpaši stingri ierobežojumi mēneša garumā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) būtiski nemainījās attiecībā pret iepriekšējo ceturksni (-0.1% sezonāli izlīdzināti dati), bet IKP izaugsme sabremzējās līdz 3.5% (neizlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Ierobežojumu ietekmi visbūtiskāk izjuta ēdināšanas un izmitināšanas nozare, kuras pievienotā vērtība 2021. gada pēdējā ceturkšņa laikā saruka visvairāk, proti, par 27%. Tomēr situācija bija būtiski labāka nekā gadu iepriekš – gada griezumā nozare reģistrēja otru straujāko pieaugumu (+22%) uzreiz pēc veselības aprūpes (+22.5%), kuras pievienoto vērtību cēla lielāks mediķu atalgojums.

Veikalu slēgšana oktobrī-novembrī būtiski ietekmēja mazumtirdzniecības nozari. Lielā iedzīvotāju aktivitāte Ziemassvētku priekšvakarā pēc veikalu atvēršanas palīdzēja atgūt vien daļu zaudēto pārdošanas apjomu. Mazumtirdzniecības apgrozījums ceturkšņa laikā saruka par nepilniem 5%. Gada griezumā gan joprojām saglabājās kāpums. Ierobežotās tērēšanas iespējas un inflācijas lēciens nozīmēja lēnāku pieaugumu iedzīvotāju tēriņos.

Gada nogale nebija veiksmīga arī būvniecības nozarei, bet te pandēmijas loma bija sekundāra. Tās pievienotā vērtība bija aptuveni desmito daļu mazāka nekā trešajā ceturksnī un arī nekā gadu iepriekš. Būvniecības vājums kopā ar augstajām ražošanas izmaksām pavilka uz leju arī investīciju aktivitāti, kas bija par 1.6% mazāka nekā gadu iepriekš. Būvniecības produkcijas apjoms saruka galvenokārt nelabvēlīgu laikapstākļu un augošā darbaspēka trūkuma dēļ, ko saasināja arī obligātā vakcinācijas prasība. Situāciju būvniecībā turpināja apgrūtināt arī izejmateriālu pieejamība un to augošās cenas. Šis gads nozarei ir sācies uz pozitīvas nots ar pasūtījumu pieaugumu, kas noteikti turpināsies arī tālāk, ņemot vērā gaidāmo Eiropas Savienības līdzekļu ieplūdi.

Globālo piegāžu ķēžu saspīlējumi, cenu kāpums un darbaspēka trūkums sagādāja ne mazums izaicinājumu arī apstrādes rūpniecībai. Tomēr spēcīgais ārējais pieprasījums palīdzēja ražošanas apjomus noturēt augstā līmenī (+4.7% gads-pret-gadu), izmaksu kāpumu vismaz daļēji pārnest uz pircēju un nedaudz audzēt preču eksportu (+1%). Vairumtirgotāju sniegums arī sekmēja preču eksporta pieaugumu, bet kāpumu ierobežoja tas, ka šosezon bija mazākas ražas. To redzam arī lauksaimniecības nozares pievienotās vērtības kritumā. Toties strauji aug pakalpojumu eksports (+10%) – visticamāk, labu sniegumu uzrādīja IT un biznesa pakalpojumi un turpināja atkopties pārvadājumi ar gaisa transportu un auto.

Pēdējie pāris gadi ekonomikā ir bijuši vētraini. Šis gads tendenci turpinās, vien pamainot uzsvarus. Omikrona paveids ar savu augsto inficēšanas spēju ir daudzus darbiniekus uz laiku atstādinājis no darba, apgrūtinot daudzu uzņēmumu darbību šī gada sākumā. Tomēr Omikrons pret inficētajiem un slimnīcām ir bijis daudz saudzīgāks nekā Delta. Tas ir ļāvis pat augstas saslimstības apstākļos jau runāt par ierobežojumu mīkstināšanu martā un aprīlī, kas noteikti sekmēs ekonomikas izaugsmi, it īpaši smagāk skarto pakalpojumu atkopšanos. Vēl pandēmijas ietekme uz ekonomiku nav izgaisusi, kad arvien vairāk kļūst skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmēs ne tikai šo valstu, bet arī daudzas citas ekonomikas. Krievija ir būtisks dažādu dabas resursu, it īpaši enerģijas – naftas un dabas gāzes, bet arī metālu un kviešu, piegādātājs pasaulē. Jau šobrīd vērojam strauju globālo izejvielu cenu kāpumu, kas nenoliedzami nozīmēs augstākas ražošanas izmaksas mūsu uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Arī iedzīvotāju maciņi to diemžēl sajutīs. Augstās cenas, it īpaši par energoresusiem, ierobežos Latvijas un arī plašāk visas Eiropas reģiona ekonomikas aktivitāti. Sankcijas un gaidāmā Krievijas ekonomikas vājināšanās mazinās savstarpējo tirdzniecību ar Latvijas ekonomikai tomēr joprojām nozīmīgo tirdzniecības partneri. Nozares, kuras vairāk sadarbojas ar Krievijas partneriem ir vairumtirdzniecība, transports un loģistika, lauksaimniecība (pērkam minerālmēslus), farmācija, kokapstrāde (izejmateriāli) un metālapstrāde (izejmateriāli). Gaidāms, ka atsevišķu šo nozaru uzņēmumu darbību sankcijas Krievijai ietekmēs negatīvi.

Pagaidām ir sarežģīti novērtēt kopējo Krievijas-Ukrainas konflikta ietekmi uz Latvijas ekonomiku, ņemot vērā gan augsto nenoteiktību, gan nepārtraukto notikumu attīstību. Skaidrs, ka ietekme būs un tā būs nelabvēlīga. Taču pagaidām izskatās, ka Latvijas ekonomika noturēsies pie izaugsmes, lai gan augs lēnāk, nekā iepriekš gaidīts.

Attēls: ilustratīvs (pexels.com)