Egila Levita uzruna akcijas “Meklējam sirdsmāsiņu” noslēguma pasākumā

Dārgās sirdsmāsiņas!

Godātie klātesošie!

Vēsturiski visas profesijas, kas bija saistītas ar cilvēka dzīvību un veselību, vienmēr sabiedrībā ieņēma īpašu vietu, īpašu lomu.

Ja mēs ieskatāmies medmāsiņu profesijas vēsturē, tad redzam, ka kopš viduslaikiem šī profesija tiek uzskatīta par ārkārtīgi svarīgu. Taču apstākļi un veidi, kā darbojās toreizējās medmāsiņas, bija pilnīgi citādāki. Tas tika uzskatīts par sirdsdarbu, par žēlastības darbu, par ko parasti nesaņēma nekādu atalgojumu. Kā zināma veida atalgojums, kas toreiz bija kaut kas īpašs, šīm žēlsirdīgajām māsiņām tika nodrošinātas cilvēka cienīgas vecumdienas, kas toreiz, viduslaikos un jaunākos laikos (es teiktu, pat līdz 19. gadsimtam), absolūti nebija pašsaprotami.

Mūsdienās mums nav tāda īpaša ietvara, kas izteiktu sabiedrības speciālo attieksmi pret medmāsiņām. Tas ir algots darbs tāpat kā citi, taču vienlaikus atbildība un uzdevumi ir daudz vairāk nekā toreiz.

Šodien mēs esam šeit sanākuši, lai godinātu un izrādītu cieņu un pateicību sirdsmāsiņām. Šis pasākums ir domāts faktiski divējādi. Pirmkārt, lai būtu iespēja cilvēkiem – pacientiem (šajā konkrētajā gadījumā bērniem un viņu vecākiem) – iezīmēt un parādīt savu pateicību konkrētām māsiņām. Otrkārt, lai iezīmētu šo medmāsiņu īpašo lomu mūsu sabiedrībā.

Mēs zinām, ka situācija medicīnas jomā ir nokaitēta, un medmāsiņas to, protams, zina vislabāk. Ļoti iespējams (un es arī piekrītu tai doma), ka tieši medmāsiņu jautājums visā veselības jomā ir viens no smagākajiem, kas nav atrisināts. Medmāsiņu trūkums Latvijā ir dramatisks. Tāpēc ne tikai jūs, bet arī es un visa Latvijas sabiedrība kopumā gaidām no atbildīgajām amatpersonām pārdomātus un efektīvus priekšlikumus, kā uzlabot situāciju veselības aprūpes jomā.

Šiem uzlabojumiem ir jābūt trijos virzienos. Viens ir atalgojuma palielināšana medmāsiņām. Tas ir jautājums, par ko faktiski diskusijas nevar būt, šī reforma ir jāveic. Otrs ir slimnīcu pārvaldības uzlabošana, lai panāktu efektīvāku darbību un atalgojuma caurspīdīgumu. Trešais virziens ir slimnīcu tīkla sakārtošana, lai, no pacienta viedokļa raugoties, viss, kas tiek dots pacientam, tiktu sniegts optimāli un visās Latvijas vietās vienādi. Proti, vienalga, kur tu kā pacients dzīvo, lai visur būtu pieejama tāda medicīniskā aprūpe, kas konkrētā gadījumā ir nepieciešama. Tā var būt tuvāk vai tālāk no pacienta dzīvesvietas, ja runa ir par aparatūru, kas ir jāizmanto visu laiku, nevis tikai dažreiz, kad atnāk attiecīgais pacients. Tātad trīs virzieni medicīnas reformām: atalgojuma palielināšana medmāsām (es tagad nerunāšu par ārstu un citu mediķu atalgojumu, kas, protams, arī ir nozīmīga problēma), slimnīcu pārvaldības uzlabošana un slimnīcu tīkla sakārtošana tādā veidā, lai, no pacienta viedokļa raugoties, viņam būtu pieejama kvalitatīva aprūpe visā Latvijā.

Gan ikdienas darbs, gan šīs reformas no visām medicīnas nozarē strādājošajām profesijām prasa cieņpilnu un koleģiālu attieksmi citam pret citu – gan ārstiem pret medmāsiņām un otrādi, visiem medicīnas nozarē strādājošajiem pret pacientiem, taču arī pacientiem ir jārespektē un jāciena medmāsiņas, ārsti un visi, kuri rūpējas par viņiem.

Sveicot jūs kā bērnu un viņu vecāku izraudzītas īpašas medmāsiņas, es domāju, ka mēs visi kopā – medmāsiņas, ārsti, amatpersonas, valdība un visa sabiedrība (jo katrs vai gandrīz katrs ir bijis vai reiz būs pacients) – esam ieinteresēti, lai veselības aprūpe darbotos labi un optimāli ne tikai no medicīnas viedokļa, bet arī no attieksmes un sirsnības viedokļa. Šajā ziņā tieši medmāsiņas ir ļoti būtiskas. Paldies jums!

Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidents kanceleja.