Efektīvākie knifi kārtības nodrošināšanai mājas aptieciņā

Tīrības mēnesis aprīlis ir piemērots laiks arī tam, lai atvēlētu brīdi mājas aptieciņas pārskatīšanai un sakārtošanai. Pēc kādiem principiem uzglabāt zāles, uztura bagātinātājus, pārsējus un plāksterus, lai tie būtu pārskatāmi, ērti izvietoti un ātri atrodami? Kā un kur uzglabāt medikamentus, lai tie atrastos atbilstošos apstākļos, varētu izsekot līdzi to derīguma termiņiem un lai tie vienlaikus būtu bērniem un mājdzīvniekiem drošā vietā? Organizēšanas konsultante Dana ar kasti jeb Dana Gulbe un Apotheka sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča sniedz atbildes uz šiem jautājumiem un piedāvā noderīgus  padomus, kā uzturēt  drošu un kārtīgu mājas aptieciņu.

Medikamenti ir specifiska lietu grupa, ko svarīgi nejaukt kopā ar citiem mājās atrodamajiem priekšmetiem gan no estētiskā, gan drošības viedokļa. Sakārtota aptieciņa ļauj sekot līdzi medikamentu derīguma termiņam un vizuālajam izskatam – nekādā gadījumā nav pieļaujama medikamentu lietošana, ja tiem beidzies derīguma termiņš vai mainījies to vizuālais izskats, piemēram, parādījušās nogulsnes sīrupā, mainījusies tabletes struktūra vai krāsa. 

“Ieviešot kārtību, cilvēks var viegli pārskatīt, kas ir ikdienas profilakses “arsenālā”, un operatīvi rīkoties gadījumos, kad jāreaģē nekavējoties – jāsniedz pirmā palīdzība,” stāsta I. Sinkeviča. “Kārtība aptieciņā palīdz sekot līdzi tās saturam un savlaicīgi to papildināt ar trūkstošajiem medikamentiem vai tieši pretēji – palīdz izvairīties no jau esošu medikamentu atkārtotas iegādes.”

“Medikamentus nav ieteicams turēt atvērtā veidā uz galda vai palodzes. Savukārt plauktā tos labāk novietot tuvāk lietām, kas ikdienā tiek izmantotas salīdzinoši retāk, teiksim, pie salocītajiem dvieļiem, nevis pārtikas vai ikdienas traukiem. Protams, uzglabāšanas vietu katram būtu jāpielāgo saviem dzīves apstākļiem. Kārtības ieviešana mājas aptieciņas haosā var šķist īsts izaicinājums, tomēr galvoju, ka tas ir vienkāršāk nekā izklausās,” saka D. Gulbe jeb Dana ar kasti. Organizēšanas konsultante iesaka izveidot noteiktu sistēmu, lai aptieciņā pat pēc īslaicīga haosa ir iespējams ātri ieviest kārtību.

Efektīvākie knifi kārtības nodrošināšanai 

Galvenais princips, kas jāievēro, iekārtojot mājas aptieciņu, ir tās satura izvietošana vertikāli. Jebkura kaste, grozs vai kārba, kur glabājas medikamenti un to piederumi, jāorganizē tā, lai, skatoties uz saturu no augšas, būtu redzams viss tajā atrodamais. Šādā veidā ir visvieglāk kontrolēt medikamentu derīguma termiņu, regulāri, tas ir, vismaz reizi pusgadā, aptieciņu pāršķirojot. Svarīgi, lai divi iepakojumi (kastītes, plāksnītes) vai divi piederumi neatrodas guļus viens otram virsū. 

Aptieciņā ieteicams nodalīt medikamentus (ziedes, tabletes, sīrupus) no piederumiem (plāksteriem, termometra, elastīgajām saitēm). Pārāk mazi un šauri priekšmeti (termometrs, pipetes, ziedes tūbiņas) neturas vertikāli, tāpēc pirms to likšanas aptieciņas kastē ieteicams tos grupēt citā mazākā konteinerī, piemēram, maciņā ar rāvējslēdzēju, nelielā stikla burciņā vai nelielā kastītē, ko tad iespējams novietot vertikāli. Tāpat plāksterus, marles, saites, teipus un citus piederumus ieteicams izņemt no oriģinālajām kartona kastītēm un turēt grupētus atsevišķos maciņos ar rāvējslēdzēju. Tādā veidā visi plāksteri būs vienkopus un nenāksies medikamentu kastē uzglabāt arī tukšu gaisu. Tomēr zāles gan jāuzglabā oriģinālajā iepakojumā, kur saglabāta arī lietošanas instrukcija. 

Uztura bagātinātāji un vitamīni jānovieto tur, kur tos pamana un lieto, tos nav ieteicams turēt  kopā ar medikamentiem, jo tur tie diemžēl pārāk bieži sagaida sava derīguma termiņa beigas. Tā vietā speciālistes iesaka tos grupēt skaistā groziņā vai paplātē un turēt acu priekšā – pie garšvielām, tējas un kafijas vai pat uz galda. 

Domājot par zāļu tējām, cilvēkam jāuzdod sev jautājums: vai tās lietoju ikdienā, vai tikai kā papildinājumu medikamentiem saslimšanas gadījumā? Ja ģimenē atbilstošāks ir pirmais variants, tad zāļu tējas ieteicams turēt kopā ar citām tējām un dzērieniem. Tās pārskatāmi  un glīti izskatīsies pārbērtas stikla burkās, taču, ja to nav daudz vai negribas atvēlēt tām tik daudz vietas, var izmantot arī, piemēram, papīra turziņas, uz kurām rakstāms tējas nosaukums un derīguma termiņš. Turziņas vēlams nofiksēt ar nelielu knaģīti vai saspraudi un grupēt tās kopā seklā groziņā vai kastē. Ja zāļu tējas tiek dzertas tikai slimību gadījumos, tās droši var turēt kopā ar medikamentiem, ievērojot tos pašus uzglabāšanas principus. Tējām tāpat var izmantot arī plastmasas maisiņus ar rāvējslēdzēju jeb zip-lock.

Kāda ir ideāla aptieciņas kaste?

Aptieciņas kastei ir jābūt pietiekoši lielai, bet ne pārāk dziļai, lai nerastos kārdinājums medikamentus izvietot vairākos slāņos citu virs cita. Optimālā gadījumā medikamentu kastes augstums sakrīt ar vidējo kastīšu, pudelīšu augstumu, kad tās noliktas vertikāli. Tas varētu būt 10–20 cm augstumā. 

Ja kasti tur atvilktnē vai kādā augstākā, bērniem nepieejamā plauktā, tad vāks nav nepieciešams. Tas tikai apgrūtina kastes izmantošanu un rada vēlēšanos lietoto medikamentu nolikt vienkārši kastei blakus vai uz vāka. 

Medikamentu kasti būtu jāvar viegli izcelt no plaukta, tātad tā nedrīkst būt pārāk smaga vai trausla. Ieteicamākais materiāls medikamentu kastei ir plastmasa, jo to ir vienkārši un ērti kopt, turklāt tā ir mitrumizturīga. No vizuālā viedokļa D. Gulbe iesaka izvēlēties pilnkrāsas, nevis caurspīdīgu plastmasas kasti. “Tā ir ilūzija, ka caurspīdīga ir pārskatāmāka, patiesībā tā bieži vien vienkārši izskatās krietni nekārtīgāk. Identisku efektu var panākt ar precīzu, skaistu etiķeti uz kastes sāna,” saka organizēšanas konsultante. 

Ja medikamentu ir daudz un tie tiek grupēti vairākās kastēs, ir svarīgi tos nevis vienkārši sadalīt  vairākās daļās, bet grupēt pēc kādas pazīmes, piemēram, medikamenti augšējiem elpceļiem, medikamenti muskuļu sāpēm u.tml. Katra kaste ir sava medikamentu apakškategorija, un to noteikti jāpasvītro ar atbilstošu etiķeti. Šādas izturīgas kastes var iegādāties lielākajos pārtikas un saimniecības veikalos.

Vannasistaba nav labākā vieta zāļu uzglabāšanai

Kārtojot mājas aptieciņu, svarīgi piedomāt ne vien par kārtību, bet arī drošību. Arī turpmāk, pievienojot kastē jaunus medikamentus, vērts atcerēties būtisku pamatprincipu – zāļu instrukcijā jāizlasa uzglabāšanas nosacījumi, kas atkarīgi no zāļu formas un sastāva.

Ja instrukcijā norādīts, ka zāles jāuzglabā istabas temperatūrā (15–25°C), tas nozīmē, ka mājās jāatrod bērniem un mājdzīvniekiem nepieejama, sausa, tumša vieta, kur nav tiešu saules staru vai siltuma avotu. Parasti tās var būt slēgtas atvilktnes vai skapju augšas. Vannas istaba noteikti nav piemērota telpa zāļu uzglabāšanai paaugstinātā mitruma un temperatūras svārstību dēļ. Ja zāles jāuzglabā sausā, vēsā vietā (8–15°C) vai aukstā vietā (2–8°C), tas nozīmē, ka tās jānovieto ledusskapī. Zāles nekādā gadījumā nedrīkst sasaldēt – tādējādi tās zaudē savu kvalitāti un ārstnieciskās īpašības. 

Medikamentiem ledusskapī svarīgi paredzēt noteiktu, ierobežotu vietu, piemēram, ledusskapja durvju augšējo nodalījumu, lai neapgrūtinātu pārtikas produktu lietošanu ikdienā. Tabletes un kapsulas būtu jāievieto plastmasas maisiņā, tālāk no pārtikas, pasargājot zāles no mitruma un kondensāta. Sīrupiem un citiem šķīdumiem labi jānoslēdz vāciņš. Ja medikamentu ir daudz vai tie neietilpst durvju nodalījumā, tos vēlams grupēt vienkrāsainā un necaurspīdīgā plastmasas kastē un šo kasti marķēt, lai visi mājinieki būtu informēti par tās saturu.

Ja medikamentiem ir parādījušās vizuālas izmaiņas vai defekti, piemēram, krāsas maiņa, plankumi, plaisas, iztecējis saturs, tad zāles lietot kategoriski aizliegts. Tādām zāļu formām kā sīrupiem, geliem, acu pilieniem ir ierobežots lietošanas laiks pēc to atvēršanas. “Uz šāda iepakojuma būtu lietderīgi ar marķieri uzrakstīt atvēršanas datumu, lai pēc tam būtu iespēja izsekot drošam lietošanas termiņam,” iesaka I. Sinkeviča.

Ja medikamenti vairs nav derīgi, tie jānogādā  aptiekā drošai iznīcināšanai. Zāles, kam beidzies derīguma termiņš vai kas vairs nav derīgas lietošanai, nekādā gadījumā nedrīkst izmest kanalizācijā vai sadzīves atkritumu tvertnē. Aktīvo savienojumu dēļ medikamenti dabai ir īpaši kaitīgi. Vecos medikamentus izņem no kartona iepakojumiem, iepakojumus izmet papīra vai sadzīves atkritumos, savukārt pašus medikamentus (pudelītes, tablešu plāksnītes, ziedes) savāc plastmasas maisiņā. Dzīvsudraba termometrus var nodot, ievietojot tos plastmasas pudelē. Nederīgos un vecos medikamentus bez maksas var nodot kādā no tuvākajām Apotheka aptiekām. 

Foto: publicitātes