“Dzīvnieku brīvība”: nav uzticības PVD uzraudzības darbam

Salīdzinot SIA “Baltic Pork” publiski sniegto informāciju par ražošanu ar faktiskajiem fermā dokumentētajiem apstākļiem, tika konstatēts, ka audzētājs ir norādījis maldinošus datus par fermas iekārtojumu. Vairākos korpusos deklarēto nobarojamo cūku vietā tiek turētas grūsnas sivēnmātes, uz kurām attiecas pavisam citas labturības prasības. Cūku labturības prasības paredz, ka grūsnās sivēnmātes no 4. nedēļas jātur grupās, katram dzīvniekam atvēlot vismaz 2,25 m² grīdas platības. Ieslogot grūsnās sivēnmātes individuālos sprostos 1 m² platībā, SIA “Baltic Pork” rupji pārkāpj likumu.

Daļā fermas ir atrodami grupu aploki, taču to skaits ir nepietiekams fermā esošo grūsno sivēnmāšu izvietošanai. No fermā esošajām aptuveni 1600 grūsnajām cūkām grupās ik brīdi būtu jātur ap 1100, taču grupu aploku kopējā ietilpība ir daudz mazāka. Turklāt, praksē šajos aplokos neatrodas grūsnās sivēnmātes – pētījuma laikā daļā grupu aploku tika turētas jauncūkas, daļa – stāvēja tukši, bet vēl daļa – bija nepieejami sivēnmātēm.

Fermā atrodamās ražošanas iekārtas bija atļautas līdz 2012. gada beigām. Neskatoties uz to, ka ferma tā arī netika pārbūvēta, PVD piecus gadus no vietas nav konstatējis fermas neatbilstību Latvijas likumiem un ES direktīvām.

Ir izslēgta iespēja, ka fermas darbinieki būtu varējuši noslēpt pākāpumus no PVD inspektoriem, jo fermas iekārtojums pat teorētiski nepieļauj tik liela skaita grūsnu sivēnmāšu turēšanu atbilstoši likuma prasībām. Neskatoties uz to, nedz ikgadējā inspekcijā augustā, nedz vairāku PVD darbinieku veiktajā ārkārtas pārbaudē nedēļu vēlāk dienests nevēlējās vai nespēja atklāt fermas nelikumīgo darbību. Tas liek uzdot jautājumu, cik vēl šādu fermu Latvijā netraucēti pārkāpj likumu PVD acu priekšā?

Diemžēl nevienam Latvijā nav tiesību neatkarīgi pārliecināties par PVD sniegtās informācijas patiesumu. Iespējams, dienests to ļaunprātīgi izmanto, piesedzot nelikumības un sniedzot maldinošu informāciju par pārbaužu rezultātiem.

Šis nav pirmais gadījums, kad PVD ilgstoši pieļauj likuma pārkāpumus industriālajās fermās. Biedrības pieredzē katra iepriekš nesaskaņota aktīvistu inspekcija dzīvnieku turēšanas vietās ir atklājusi kliedzošus, sistemātiskus likuma pārkāpumus, ko ikviens žurnālists varētu it viegli konstatēt, ja vien varētu par to neatkarīgi pārliecināties. Lūk, tikai daži no gadījumiem, kuros PVD pārbaužu rezultāti būtiski atšķiras no trauksmes cēlēju dokumentētās informācijas.

• Zvēraudzētavā “Madona AB” PVD nepamanīja sprostu neatbilstību vairākos fermas korpusos, kuros turēja simtiem lapsu. Pēc dokumentālo materiālu publiskošanas 2013. gadā PVD veica ārpuskārtas pārbaudes Latvijas zvēraudzētavās, taču pārkāpumus nekonstatēja.
• Zvēraudzētavā “ZS Stirnas” vairākās regulārās pārbaudēs netika konstatēti veseli fermas sektori ar neatbilstošiem lapsu sprostiem. Pārkāpums netika pamanīts pat pēc ziņošanas par iespējamiem pārkāpumiem konkrētajā zvēraudzētavā 2014. gadā. Tikai konfrontējot PVD ar neapgāžamiem faktiem, dienests bija spiests atzīt savu kļūdu un nāca klajā ar paziņojumu, ka zvēraudzētājs esot melojis par fermas iekārtojumu. Uzliktais sods – 600 eiro.
• “Balticovo” dējējvistu fermās regulārās pārbaudēs inspektori nekonstatēja sprostu neatbilstību, kas skar desmitiem tūkstošu dzīvnieku. Arī pēc ziņošanas par pārkāpumiem 2016. gadā, pārbaudē tie netika konstatēti. Tikai uzrādot neapgāžamus pierādījumus, PVD bija spiests atzīt, ka pārkāpums ir noticis, taču centās mazināt tā nozīmību. Uzliktais sods – brīdinājums.

Regulāri sastopoties ar šādu PVD darbu, rodas iespaids, ka uzraugošais dienests ne tikai nevēlas konstatēt dzīvnieku labturības pārkāpumus, bet arī cenšas diskreditēt trauksmes cēlēju iegūto informāciju, nereti nostājoties likumpārkāpēju pusē. Šāda PVD rīcība raida skaidru signālu, ka uz dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpšanu iestāde skatās caur pirkstiem, radot pārkāpējos visatļautības sajūtu. Kā redzams praksē, ja, pārkāpjot likumu, var nopelnīt vairāk, daudzi ražotāji to nevilcinās izmantot, kamēr sabiedrības intereses uz dzīvnieku aizsardzību tiek atstātas novārtā.

Pielikums: Fakti par SIA “Baltic Pork” fermas iekārtojumu

^{1, 2} SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment. Cūku audzēšanas kompleksa “Krastmalas” Siguldas novada Allažu pagastā pārbūve. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma (aktuālā redakcija uz 27.06.2017). 1.1. tabula, 9. lpp.
(Saite: http://www.environment.lv/upload/content/baltic-pork-zinojums-pec-vpvb.pdf)

Likuma prasības

Grūsnām sivēnmātēm MK noteikumi Nr.743 “Cūku labturības prasības” (spēkā no 2013. gada 1. janvāra) paredz pavisam citādas labturības prasības, nekā nobarojamām cūkām. (Saite: https://likumi.lv/doc.php?id=194745)

Nobarojamām cūkām:

16. Katram atšķirtam sivēnam, audzējamai cūkai un nobarojamai cūkai, izņemot apsēklotas jauncūkas un sivēnmātes, kuras tur grupās, atbilstoši dzīvnieka svaram nodrošina šādu platību:

16.7. vienu kvadrātmetru, ja cūkas svars ir lielāks par 110 kilogramiem.

Grūsnām sivēnmātēm:

18. Sivēnmātei, ko tur grupā, nodrošina vismaz 2,25 kvadrātmetrus lielu kopējo grīdas platību.

25. Ja novietnē ir vairāk par 10 sivēnmātēm, sivēnmātes un jauncūkas laikposmā no četrām nedēļām pēc apsēklošanas līdz nedēļai pirms plānotās atnešanās tur grupās. Ja aizgaldā ir seši vai vairāk dzīvnieki, aizgalda malas ir vismaz 2,8 metrus garas. Ja aizgaldā ir mazāk par sešiem dzīvniekiem, aizgalda malas ir vismaz 2,4 metrus garas.

Secinājumi:

Fermas iekārtojums pilnīgi neatbilst deklarētajam. Grūsnās cūkas tiek turētas daudz lielākā skaitā, nekā fermā iespējams likumīgi izmitināt pat teorētiski. Praksē grūsnās cūkas vispār netiek turētas grupās, bet 1 m² sprostos.

Pārtikas un veterinārais dienests nekonstatē pārkāpumus regulārajās pārbaudēs (ik gadu augustā). Pēc ziņošanas par pārkāpumu vairāku PVD inspektoru pārbaudē atrod dažus pārkāpumus, bet nekonstatē sistemātiskos pārkāpumus, kas saistīti ar liela skaita grūsnu sivēnmāšu turēšanu apstākļos, kas aizliegti ar likumu kopš 2013. gada 1. janvāra.

Foto: publicitātes